{"id":253,"date":"2014-08-28T10:06:00","date_gmt":"2014-08-28T08:06:00","guid":{"rendered":"http:\/\/snorreks.wordpress.com\/?p=253"},"modified":"2016-01-05T08:19:32","modified_gmt":"2016-01-05T08:19:32","slug":"helt-konge-jeb-kada-republikana-atzisanas-milestiba-monarhijai","status":"publish","type":"post","link":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/2014\/08\/28\/helt-konge-jeb-kada-republikana-atzisanas-milestiba-monarhijai\/","title":{"rendered":"\u201eHelt konge!\u201d jeb k\u0101da republik\u0101\u0146a atz\u012b\u0161an\u0101s m\u012blest\u012bb\u0101 monarhijai"},"content":{"rendered":"<p lang=\"lv-LV\" style=\"text-align: justify;\">Visliel\u0101kais klusums ir tad, kad t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku vienlaikus klus\u0113. Neparastums l\u012bdzin\u0101s ar to, kas valda, t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku kop\u0101 dziedot, skrienot vai dejojot. Varb\u016bt pat liel\u0101ks neparastums. P\u016blis st\u0101v\u0113ja abpus ielas. M\u0113s ar diviem klasesbiedriem bij\u0101m uzr\u0101pu\u0161ies uz transformatora kastes uz Tollb\u016bdg\u0101tas ietves. Gar\u0101m l\u0113n\u0101m sl\u012bd ekip\u0101\u017ea, kas devusies no Kara\u013ca pils ce\u013c\u0101 uz Ake\u0161h\u016bsas cietoksni, kura pagrab\u0101 greznais za\u013cais z\u0101rks gaida jaunu iem\u012btnieku. Maz\u0101k k\u0101 divas ned\u0113\u013cas iepriek\u0161 bij\u0101m sapulc\u0113ju\u0161ies skol\u0101, L\u012bse no paral\u0113lklases deklam\u0113ja dzejoli \u201dM\u016bsu karalis\u201d, skolas direktore iededzin\u0101ja sveci un izr\u0101d\u012bj\u0101m cie\u0146u ar min\u016btes klusuma br\u012bdi. \u016alavs piektais vairs nebija m\u016bsu vid\u016b.<\/p>\n<dl>\n<dt>\n<figure style=\"width: 160px\" class=\"wp-caption alignright\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/Haakon7.jpg\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/Haakon7-150x150.jpg\" alt=\"\" width=\"160\" height=\"160\" \/><\/a><figcaption class=\"wp-caption-text\">Norv\u0113\u0123ijas karalis Hokons VII, Wikipedia<\/figcaption><\/figure>\n<\/dt>\n<dd><\/dd>\n<\/dl>\n<div><\/div>\n<p lang=\"lv-LV\">\u00a0<!--more--><\/p>\n<h2><strong>V\u012aRA UN VALSTS V\u0112STURE<br \/>\n<\/strong><\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">St\u0101sts par \u016alavu ir ar\u012b st\u0101sts par Norv\u0113\u0123ijas 20. gadsimta v\u0113sturi, jo \u016alavs un jaun\u0101 karaliste bija vienaud\u017ei. Norv\u0113\u0123ija savu neatkar\u012bbu ieguva 1905. gada 7. j\u016bnij\u0101, kam sekoja divi referendumi \u2013 pirmais par atdal\u012b\u0161anos no Zviedrijas, otrais par valsts iek\u0101rtu. Norv\u0113\u0123i balsoja par atdal\u012b\u0161anos un p\u0113c tam par labu monarhijai. (Tas ir, Norv\u0113\u0123ijas <em>v\u012brie\u0161i<\/em> balsoja, sievietes balssties\u012bbas ieguva tikai 1913. gad\u0101.) Lai mierin\u0101tu br\u0101\u013cus zviedrus par \u0161\u0101du izn\u0101kumu, vispirms vi\u0146iem tika pied\u0101v\u0101ts ats\u016bt\u012bt k\u0101du princi, lai jauno valsti vad\u012btu. Vi\u0146i atteic\u0101s, un d\u0101\u0146i pied\u0101v\u0101ja savu princi Karlu, kam bija ang\u013cu sieva Moda (<em>Maud<\/em>, Eduarda VII meita) un divgad\u012bgs puis\u012btis Aleksanders Eduards Kristians Frederiks. Piekt\u0101 gada novembr\u012b vi\u0146i ar ku\u0123i no Kopenh\u0101genas dev\u0101s uz Kristi\u0101niju un jauno dzimteni. D\u0101\u0146u princis Karls k\u013cuva par Norv\u0113\u0123ijas karali Hokonu VII, bet puis\u0113nam \u010detru v\u0101rdu viet\u0101 pie\u0161\u0137\u012bra vienu jaunu \u2013 \u016alavs. Hokons (<em>Haakon<\/em>) un \u016alavs (<em>Olav<\/em>) ir seno norv\u0113\u0123u kara\u013cu v\u0101rdi, ko v\u0113sturnieki bija piemekl\u0113ju\u0161i jaunajai kara\u013c\u0123imenei. Bez t\u0101, ka vi\u0146i vald\u012bja p\u0101r tiem pa\u0161iem kalniem un fjordiem, \u0161o smalko d\u0101\u0146u-ang\u013cu \u0123imeni diezvai \u012bpa\u0161i daudz kas vienoja ar senajiem norv\u0113\u0123u vikingu un viduslaiku kara\u013ciem. N\u0101cijas \u0113k\u0101 viena no neso\u0161aj\u0101m konstrukcij\u0101m ir v\u0113sture. 19. gadsimts bija n\u0101cijas b\u016bv\u0113\u0161anas laiks.<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"text-align: justify;\">Karalistes atjauno\u0161ana un seno v\u0101rdu izmanto\u0161ana bija k\u0101 kronis nacion\u0101lajai atmodai. Tagad viduslaiku kara\u013ciem bija savi p\u0113cte\u010di \u2013 Hokons VII un kro\u0146princis \u016alavs, it k\u0101 600 gadu pauzes nemaz neb\u016btu bijis.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"text-align: justify;\">\u016alavs bija kl\u0101t jaun\u0101 kara\u013cp\u0101ra, savu vec\u0101ku, kron\u0113\u0161an\u0101 1906. gad\u0101 N\u012bdar\u016bsas dom\u0101 Tronheim\u0101 un turpm\u0101k vi\u0146am Norv\u0113\u0123ijas 20. gadsimta svar\u012bg\u0101kajos notikumos bija sava loma. Divdesmitajos gados vi\u0146\u0161 stud\u0113ja Oksford\u0101 un redz\u0113ja Angliju kr\u012bzes laikos, ar \u0123ener\u0101lstreikiem un komandantstund\u0101m, un vi\u0146\u0101 att\u012bst\u012bj\u0101s soci\u0101l\u0101s atbild\u012bbas saj\u016bta. Tur vi\u0146am rad\u0101s dz\u012bves m\u0113r\u0137is \u2013 samazin\u0101t soci\u0101lo pretest\u012bbu dzimten\u0113. Iesp\u0113jams, ka vi\u0146\u0161 ir viens no tiem, kas sekm\u0113jis Norv\u0113\u0123ijas soci\u0101ldemokr\u0101tisk\u0101s labkl\u0101j\u012bbas valsts izveidi p\u0113c Otr\u0101 Pasaules kara. Vi\u0146\u0161 iem\u012bl\u0113j\u0101s sav\u0101 m\u0101s\u012bc\u0101, zviedru princes\u0113 Mert\u0101 (<em>M\u00e4rtha<\/em>), un vi\u0146i apprec\u0113j\u0101s 1929. gad\u0101. Kopdz\u012bvi sa\u012bsin\u0101ja gan vi\u0146as agr\u012bn\u0101 n\u0101ve jau 1954. gad\u0101, gan kar\u0161, kura laik\u0101 p\u0101ris dz\u012bvoja katrs sav\u0101 Atlantijas oke\u0101na pus\u0113. 1940. gada 9. apr\u012bl\u012b Norv\u0113\u0123iju okup\u0113ja nacistisk\u0101 V\u0101cija un tika nolemts, ka vald\u012bba un kara\u013c\u0123imene ar okupantiem nesadarbosies, t\u0101p\u0113c kara\u013c\u0123imenei bija j\u0101dodas trimd\u0101. Kam\u0113r p\u0101r\u0113j\u0101 kara\u013c\u0123imene uztur\u0113j\u0101s Va\u0161ington\u0101, Hokons un \u016alavs no Londonas ar radioraid\u012bjumiem uztur\u0113ja garu tautie\u0161os, kas bija paliku\u0161i dzimten\u0113. No Norv\u0113\u0123ijas v\u0113stniec\u012bbas \u0113damgalda \u016alavs prasm\u012bgi piedal\u012bj\u0101s Norv\u0113\u0123ijas bru\u0146oto sp\u0113ku vad\u012b\u0161an\u0101, t\u0101p\u0113c p\u0113c kara atgriez\u0101s m\u0101j\u0101s k\u0101 n\u0101cijas varonis. P\u0113c Hokona n\u0101ves 1957. gad\u0101 vi\u0146\u0161 k\u013cuva par karali. 1960. gad\u0101 \u016alavs vad\u012bja pirm\u0101s telev\u012bzijas p\u0101rraides atkl\u0101\u0161anu, septi\u0146desmitajos gados vi\u0146\u0161 atkl\u0101ja naftas platformas, sava 1982. gada Jaungada run\u0101 vi\u0146\u0161 kritiz\u0113ja imigrantu diskrimin\u0113\u0161anu, bet s\u0101mu parlamentu vi\u0146\u0161 atkl\u0101ja 1989. gad\u0101.<\/p>\n<div><\/div>\n<div>\n<dl>\n<dt>\n<figure style=\"width: 160px\" class=\"wp-caption alignnone\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/Olav_V_of_Norway.jpg\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/Olav_V_of_Norway-150x150.jpg\" alt=\"\" width=\"160\" height=\"160\" \/><\/a><figcaption class=\"wp-caption-text\">Norv\u0113gijas karalis \u016alavs V, Wikipedia<\/figcaption><\/figure>\n<\/dt>\n<dd><\/dd>\n<\/dl>\n<\/div>\n<div>\n<dl>\n<dt>\n<figure style=\"width: 160px\" class=\"wp-caption alignnone\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/Olav-tram.jpg\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/Olav-tram-150x150.jpg\" alt=\"\" width=\"160\" height=\"160\" \/><\/a><figcaption class=\"wp-caption-text\">\u016alavs V tramvaj\u0101, foto: Odd Wentzel\/Dagbladet.no<\/figcaption><\/figure>\n<\/dt>\n<dd><\/dd>\n<\/dl>\n<\/div>\n<h2><strong>TAUTAS T\u0112VS<br \/>\n<\/strong><\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">\u0160is cilv\u0113ks ilustr\u0113 Norv\u0113\u0123ijas 20. gadsimta v\u0113sturi ne tikai ar \u0161iem notikumiem. \u016alavs atspogu\u013co Norv\u0113\u0123ijas tautas dv\u0113seli. Vi\u0146\u0161 ar\u012b iemieso norv\u0113\u0123u aps\u0113st\u012bbu ar sportu. D\u0101nijas karaliene Margar\u0113te II aizraujas ar m\u0101kslu (vi\u0146a, piem\u0113ram, ilustr\u0113jusi Tolk\u012bna \u201eGredzenu pav\u0113lnieku\u201d, veidojusi baleta t\u0113rpus un dizainu b\u012bskapu apmet\u0146iem), tas bija m\u016b\u017ea aicin\u0101jums ar\u012b zviedru princim un gleznot\u0101jam Ei\u0161\u0113nam (<em>Eugen<\/em>, 1865.-1947.) Savuk\u0101rt \u016alavs bija sporta piekrit\u0113js un labpr\u0101t uztur\u0113j\u0101s br\u012bv\u0101 dab\u0101. 20.gs. divdesmitajos gados \u016alavs akt\u012bvi nodarboj\u0101s ar sl\u0113pju trampl\u012bna l\u0113k\u0161anu Holmenkollen\u0101, bet 1928. gada vasaras Olimpiskaj\u0101s sp\u0113l\u0113s Amsterdam\u0101 pat ieguva zelta meda\u013cu bur\u0101\u0161an\u0101. Mana vecmamma m\u0101c\u0113ja st\u0101st\u012bt, ka, sl\u0113podama Oslo piepils\u0113tas me\u017eos, ne reizi vien satikusi mazliet apa\u013c\u012bgo kungu, kas katru me\u017e\u0101 sastapto laipni sveicin\u0101jis. 1973. gad\u0101 vi\u0146\u0161 nok\u013cuva pirmaj\u0101s av\u012b\u017eu lappus\u0113s vis\u0101 pasaul\u0113. Bet ne skand\u0101la d\u0113\u013c. Cit\u0101di pasaules zilo asi\u0146u \u012bpa\u0161nieki izce\u013cas ar skand\u0101liem, non\u0101kot preses uzman\u012bbas loka, ja vien t\u0101s nav zi\u0146as ir par piedzim\u0161anu, prec\u0113\u0161anos un mir\u0161anu. \u0160is st\u0101sts bija saules st\u0101sts pasaules naftas kr\u012bzes laik\u0101. Solidariz\u0113joties ar savu tautu, \u016alavs laik\u0101, kad braukt ar ma\u0161\u012bnu ned\u0113\u013cas nogal\u0113s bija liegts, dev\u0101s uz me\u017eu ar tramvaju, lai sl\u0113potu un pirka bi\u013ceti pie konduktora, k\u0101 visi mirst\u012bgie \u013caudis. \u0160o momentu k\u0101ds fotogr\u0101fs veiksm\u012bgi <a href=\"http:\/\/www.dagbladet.no\/2010\/03\/08\/magasinet\/historie\/kongefamilien\/kong_olav\/10716056\/\" target=\"_blank\">iem\u016b\u017ein\u0101ja<\/a>. V\u0113jjaka, kas vi\u0146am taj\u0101 dien\u0101 bija mugur\u0101, tagad ir Norv\u0113\u0123ijas sl\u0113po\u0161anas muzej\u0101, ta\u010du r\u0101v\u0113jsl\u0113dz\u0113js ir cits. Proti, v\u0113l\u0101k r\u0101v\u0113jsl\u0113dz\u0113js saboj\u0101j\u0101s un, b\u016bdams taup\u012bgs karalis, vi\u0146\u0161 lika ie\u0161\u016bt jaunu r\u0101v\u0113jsl\u0113dz\u0113ju, nevis nopirkt jaunu jauku. Tas raksturo norv\u0113\u0123u taup\u012bgumu (kas daudz\u0101s jom\u0101s robe\u017eojas ar skopumu). Savu ma\u0161\u012bnu vi\u0146\u0161 labpr\u0101t vad\u012bja pats un, lai gan vi\u0146am tas bija at\u013cauts, vi\u0146\u0161 neizmantoja izdev\u012bbu braukt pa sabiedrisk\u0101 transporta josl\u0101m Oslo iel\u0101s. Cits fakts, kas vi\u0146u padara tik cilv\u0113c\u012bgu, ir vi\u0146a disleksija, ko vi\u0146\u0161 nesl\u0113pa.<\/p>\n<p lang=\"lv-LV\" style=\"text-align: justify;\">1991. gada 17. janv\u0101r\u012b, p\u0113c slim\u012bbas, karalis aizg\u0101ja vi\u0146saul\u0113. Vi\u0146a d\u0113ls, karalis Haralls, intervij\u0101 st\u0101st\u012bjis, ka uztraukums par situ\u0101ciju pie Persijas l\u012b\u010da bija tas, kas vi\u0146u nogalin\u0101ja. Tas bija \u012bsi pirms ASV Persijas l\u012b\u010da kar\u0101 dev\u0101s pretuzbrukum\u0101 Ir\u0101kai, kas bija okup\u0113jusi Kuveitu. Vi\u0146am esot bijis bail, ka s\u0101ksies 3. pasaules kar\u0161. Ar vi\u0146a n\u0101vi ir saist\u012bta par\u0101d\u012bba, kur\u0101 da\u017ei saskata saikni ar Baltijas valst\u012bm. T\u016bl\u012bt p\u0113c n\u0101ves snieg\u0101 pie pils par\u0101d\u012bj\u0101s b\u0113rnu z\u012bm\u0113jumi, v\u0113stules un sveces. \u0160o svec\u012b\u0161u dedzin\u0101\u0161anu, iesp\u0113jams, ir iedvesmoju\u0161i telev\u012bzijas kadri, ko cilv\u0113ki redz\u0113ja par Baltijas valst\u012bm t\u0101 pa\u0161a gada janv\u0101r\u012b.<\/p>\n<h2><strong>HURRA, HURRA, HURRA, FOR KONGEN OG DRONNINGA<\/strong><\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">1991. gada janv\u0101r\u012b pils laukum\u0101 bija svec\u012b\u0161u j\u016bra, bet 17. maij\u0101 katru gadu pils laukum\u0101 ir b\u0113rnu j\u016bra. G\u0101jien\u0101 iet t\u016bksto\u0161iem b\u0113rnu, dzied\u0101dami, gavil\u0113dami un p\u016bzdami taur\u0113s. Ne tikai t\u0101p\u0113c, ka \u0161aj\u0101 dien\u0101 vi\u0146iem \u013cauts \u0113st tik daudz sald\u0113juma, cik uziet. 17. maijs ir nacion\u0101lie sv\u0113tki (konstit\u016bcijas diena) un g\u0101jiens iet pret\u0113j\u0101 virzien\u0101, nek\u0101 toreiz b\u0113ru ekip\u0101\u017ea. Tas s\u0101kas pie Ake\u0161h\u016bsas cietok\u0161\u0146a, iet pa galveno K\u0101r\u013ca Juhana ielu gar St\u016brtingu, bet kulmin\u0101ciju sasniedz pie pils, kur uz sava balkona st\u0101v karalis Haralls (<em>Harald<\/em>) un karaliene Sonja (<em>Sonja<\/em>), m\u0101dami laim\u012bgajiem b\u0113rne\u013ciem. L\u012bdz\u012bgi k\u0101 t\u0113vs, ar\u012b Haralls V ir popul\u0101rs. Karalis raksturojams k\u0101 laipns un l\u012bdzsvarots kungs ar humora izj\u016btu. Ar\u012b vi\u0146\u0161 nodarbojas ar bur\u0101\u0161anu k\u0101 t\u0113vs un ir tr\u012bs reizes p\u0101rst\u0101v\u0113jis Norv\u0113\u0123iju Olimpiskaj\u0101s sp\u0113l\u0113s. Kop\u0101 ar karalieni vi\u0146\u0161 ir veicin\u0101jis norv\u0113\u0123u r\u016bpniec\u012bbu un tirdzniec\u012bbu \u0101rzemju valsts viz\u012bt\u0113s.<\/p>\n<p lang=\"lv-LV\" style=\"text-align: justify;\">Par karalieni Sonju negrasos rakst\u012bt. Vi\u0146a man neiet pie sirds. Nu, protams, \u012bsti par ko vi\u0146u pelt man nav. Sal\u012bdzinot ar Sniegbalt\u012btes \u013cauno pam\u0101ti, karalieni, kas spogulim jaut\u0101ja par to, kura visskaist\u0101k\u0101 kara\u013cvalst\u012b, vi\u0146a pat visai izdev\u012bg\u0101 veid\u0101 izce\u013cas. Bet, paradoks\u0101li, neb\u016bdama no di\u017ecilt\u012bgas \u0123imenes, vi\u0146a maz\u0101k nek\u0101 v\u012brs un v\u012brat\u0113vs, ir viena no tautas. Tiesa, vi\u0146a ir no bag\u0101tas \u0123imenes. Da\u017eam norv\u0113\u0123im vi\u0146a var\u0113tu likties p\u0101r\u0101k augstpr\u0101t\u012bga sav\u0101 uzved\u012bb\u0101 un p\u0101r\u0101k izsmalcin\u0101ta sav\u0101 ap\u0123\u0113rb\u0101. L\u016bk, t\u0101.<\/p>\n<p>Ja man b\u016btu psihoterapeits, vi\u0146\u0161 gan tagad iesauktos \u201eKo tu gvelz, Snorr\u012bt! Vai neatceries 1999. gada septembri, kad kara\u013cp\u0101ris viesoj\u0101s Latvij\u0101? Bija tik\u0161an\u0101s ar Latvij\u0101 dz\u012bvojo\u0161ajiem tautie\u0161iem. P\u0113c saroko\u0161an\u0101s ar visiem, j\u016bs st\u0101v\u0113j\u0101t pa grup\u0101m, karalis un karaliene pieg\u0101ja katrai kl\u0101t un aprun\u0101j\u0101s. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no kara\u013ca, vi\u0146a ar tevi nerun\u0101ja. Pat neskat\u012bj\u0101s uz tavu pusi. B\u016bdama smalk\u0101 stila izjut\u0113ja, vi\u0146a br\u016bno priev\u012bti, ko biji aps\u0113jis ap kaklu kaklasaites viet\u0101, noteikti uzskat\u012bja par visai smiekl\u012bgu un dom\u0101ja, ka cilv\u0113ks ar tik sliktu stila izj\u016btu nav sarunas v\u0113rts. Nu <em>t\u0101d\u0113\u013c<\/em> vi\u0146a Tev nepat\u012bk.\u201d<\/p>\n<div>\n<dl>\n<dt>\n<figure style=\"width: 160px\" class=\"wp-caption alignnone\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/harald-V.jpg\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/harald-V-150x150.jpg\" alt=\"\" width=\"160\" height=\"160\" \/><\/a><figcaption class=\"wp-caption-text\">Karalis Haralls V<\/figcaption><\/figure>\n<\/dt>\n<dd><\/dd>\n<\/dl>\n<\/div>\n<div>\n<dl>\n<dt>\n<figure style=\"width: 160px\" class=\"wp-caption alignnone\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/HMK_Portrett.jpg\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/HMK_Portrett-150x150.jpg\" alt=\"\" width=\"160\" height=\"160\" \/><\/a><figcaption class=\"wp-caption-text\">Karalis Haralls V<\/figcaption><\/figure>\n<\/dt>\n<dd><\/dd>\n<\/dl>\n<\/div>\n<div>\n<dl>\n<dt>\n<figure style=\"width: 160px\" class=\"wp-caption alignnone\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/sonja.jpg\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/sonja-150x150.jpg\" alt=\"\" width=\"160\" height=\"160\" \/><\/a><figcaption class=\"wp-caption-text\">Karaliene So\u0146a<\/figcaption><\/figure>\n<\/dt>\n<dd><\/dd>\n<\/dl>\n<\/div>\n<h2><strong>B\u0112RN\u012aBAS SAP\u0145OJUMS<br \/>\n<\/strong><\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">Mans br\u0101lis vienm\u0113r bijis soci\u0101li akt\u012bvs. Vi\u0146\u0161 skraid\u012bja apk\u0101rt, p\u0101rn\u0101ca m\u0101j\u0101s b\u013caudams un ar br\u016bc\u0113m. Mana mamma uztrauc\u0101s, k\u0101p\u0113c <em>man<\/em> nevien\u0101s biks\u0113s nepar\u0101d\u012bj\u0101s plaisas k\u0101 norm\u0101liem b\u0113rniem. Br\u0101lis galvenok\u0101rt bija atrodams futbola laukum\u0101, savu draugu lok\u0101. Es galvenok\u0101rt biju atrodams sav\u0101 istab\u0101, sav\u0101 nodab\u0101. Pie pastmarku t\u016bksto\u0161iem, sen\u0101m mon\u0113t\u0101m, gr\u0101matas \u201ePasaules karogi kr\u0101s\u0101s\u201d un atlantiem, kur es iez\u012bm\u0113ju jaunus pr\u0101mju mar\u0161rutus p\u0101ri j\u016br\u0101m un oke\u0101niem. Man\u012b mita ar\u012b apbr\u012bna par karalisko. Es z\u012bm\u0113ju pilis, es z\u012bm\u0113ju karali ar kroni un apmetni, es z\u012bm\u0113ju jaunas karalistes kartes. Es sevi pa\u0161u iec\u0113lu karaliskaj\u0101 k\u0101rt\u0101, devu sev varu veidot ide\u0101lo sabiedr\u012bbu. Bet es tom\u0113r biju demokr\u0101ts un r\u012bkoju v\u0113l\u0113\u0161anas. Savas varas stabilit\u0101ti saglab\u0101ju, nodro\u0161inot Karaliskajai (!) soci\u0101ldemokr\u0101tu partijai 53,7 % balsu. Es izveidoju valsts pasta cenr\u0101\u017eus un pr\u0101mju satiksmes kust\u012bbas sarakstus. Izdom\u0101t\u0101s valsts kart\u0113 iez\u012bm\u0113ju purvus un me\u017eus, kur mans t\u0113tis var\u0113tu iet gailen\u0113s, bet mamma \u2013 l\u0101cen\u0113s. Starp pils\u0113t\u0101m iez\u012bm\u0113ju dzelzce\u013cus. \u0100trvilciens slaidi traucas gar ezeriem un kalniem. Vilciens pietur k\u0101d\u0101 kalnu stacij\u0101. P\u0113c saraksta tas kav\u0113jas \u010detras min\u016btes, un stacijas meistars rauc pieri par neprecizit\u0101ti un skat\u0101s stingru skatu uz vilciena vad\u012bt\u0101ju, k\u0101 p\u0101rmezdams&#8230; T\u0113tis sauc. Vakari\u0146as. Man j\u0101n\u0101kot \u0113st.<\/p>\n<p><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/SKS-92-a.jpg\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/SKS-92-a-crop.jpg\" alt=\"\" width=\"540\" height=\"191\" \/><\/a><\/p>\n<h2>.<\/h2>\n<h2><strong>PRINCESE AR ODZI\u0145U (UN E\u0145\u0122E\u013bIEM)<\/strong><\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">Neba es vien\u012bgais b\u0113rns pasaul\u0113, kas ir sap\u0146ojis k\u013c\u016bt par karali vai princesi. Savuk\u0101rt Merta Lu\u012bse (<em>M\u00e4rtha Louise, <\/em>dz. 1971.) piedzima par princesi. Vi\u0146a ir Haralla un Sonjas vec\u0101kais b\u0113rns, bet t\u0101 k\u0101 1990. gada likuma groz\u012bjumus par tro\u0146a manto\u0161anu l\u012bdzties\u012bbu starp dzimumiem nepiem\u0113roja ar atpaka\u013cejo\u0161o sp\u0113ku, tro\u0146mantnieks ir vi\u0146as jaun\u0101kais br\u0101lis Hokons Mangnuss. Jaun\u012bb\u0101 meitene aizr\u0101v\u0101s ar zirgiem un tautas dej\u0101m un v\u0113l\u0101k ieguva fizioterapeites izgl\u012bt\u012bbu. Bez tipisk\u0101m karaliskaj\u0101m aktivit\u0101t\u0113m \u2013 piedal\u012b\u0161an\u0101s liel\u0101kos un maz\u0101kos, garlaic\u012bg\u0101kos un interesant\u0101kos pas\u0101kumos \u2013 princese ar\u012b telev\u012bzij\u0101 un kl\u0101tien\u0113 pas\u0101kumos b\u0113rniem ska\u013ci las\u012bjusi pasakas par tro\u013c\u013ciem un prin\u010diem. Un princes\u0113m.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">2002. gad\u0101 vi\u0146a apprec\u0113j\u0101s ar skandalozo rakstnieku \u0100ri B\u0113nu (<em>Ari Behn<\/em>, dz. 1972.). Izn\u0101kot vi\u0146a nove\u013cu kr\u0101jumam, <em>Trist som faen <\/em>jeb \u201eS\u016bd\u012bgi b\u0113d\u012bgs\u201d, vi\u0146\u0161 ieguva cildino\u0161as atsauksmes pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cos. Dzelten\u0101s preses izdevums <em>Verdens Gang<\/em> pie\u0161\u0137\u012bra vi\u0146am kauli\u0146a metienu 6 \u2013 pa\u0161u lab\u0101ko atz\u012bmi. Liekas, ka tas vi\u0146u iepriecin\u0101ja, jo vi\u0146\u0161 t\u016bda\u013c kauli\u0146u ar se\u0161iem punktiem uztetov\u0113ja uz sava pleca. P\u0101rim ir tr\u012bs b\u0113rni, tr\u012bs meitenes, kas ar\u012b ir Norv\u0113\u0123ijas tro\u0146mantnieku sarakst\u0101 no piekt\u0101 l\u012bdz sept\u012btajai vietai, un ar 65. l\u012bdz 67. vietai pretend\u0113 uz Anglijas troni. \u0160im p\u0101rim v\u0113sturnieki gan nav pateiku\u0161i priek\u0161\u0101, k\u0101dus v\u0101rdus dot \u2013 Moda Ang\u0113lika (<em>Maud Angelica<\/em>, dz. 2003.), L\u0113a Isadora (<em>Leah Isadora<\/em>, dz. 2005.), Emma Tallula (<em>Emma Tallulah<\/em>, dz. 2008.). Ar\u012b norv\u0113\u0123iski \u0161ie v\u0101rdi skan \u0113rm\u012bgi. Tallula, piem\u0113ram, ir indi\u0101\u0146u v\u0101rds un noz\u012bm\u0113 \u201cleco\u0161ais \u016bdens\u201d. Isadora ir p\u0113c amerik\u0101\u0146u dejot\u0101jas Isadoras Dunkanas (1877.-1927.), bet L\u0113a ir no Vidusaustrumiem, kur \u0100ri daudz ce\u013cojis, turkl\u0101t Merta Lu\u012bse skaidrojusi, ka vienm\u0113r bijusi Zvaig\u017e\u0146u karu filmu fane, kur\u0101s sastopama skaist\u0101 princese Leia.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Nesen princesi mazliet nicino\u0161i d\u0113v\u0113ja par E\u0146\u0123e\u013cu Mertu. 2007. gad\u0101 vi\u0146a bija l\u012bdzdibin\u0101t\u0101ja kursu centram <em>Astarte Education <\/em>(Astarte ir sem\u012btu augl\u012bbas dieviete). Centrs apm\u0101ca cilv\u0113kus alternat\u012bvaj\u0101 \u0101rst\u0113\u0161an\u0101, uz ko vairums norv\u0113\u0123u skat\u0101s ar dzi\u013cu skepsi. Situ\u0101cija nek\u013c\u016bst lab\u0101ka no t\u0101, ka princese apgalvo, ka vi\u0146a esot gai\u0161re\u0123e, un ka vi\u0146a redzot e\u0146\u0123e\u013cus. It k\u0101 nepietiktu, ka esi princese. P\u0113c tam bazn\u012bcas p\u0101rst\u0101vji piepras\u012bju\u0161i, lai vi\u0146a no valsts bazn\u012bcas izst\u0101jas, bet k\u0101ds slavens finan\u0161u speci\u0101lists vi\u0146as kursu centru apz\u012bm\u0113ja k\u0101 ekonomisko kr\u0101p\u0161anu.<\/p>\n<h2><strong>PELNRU\u0160\u0136\u012aTE UN KARA\u013bA D\u0112LS PA M\u016aSU SMADZE\u0145U TACI\u0145\u0100M<br \/>\n<\/strong><\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">Rakstot \u0161\u012bs rindi\u0146as, es tie\u0161i pirms gada staig\u0101ju pa Berklejas universit\u0101tes rajonu Kalifornij\u0101, kur piedal\u012bjos valodniec\u012bbas vasaras skol\u0101. Starp cilden\u0101m \u0113k\u0101m sprigani l\u0113k\u0101 v\u0101veres. Lieli eksotiski koki aiz\u0113no straujo up\u012bti, kas \u0161\u0137\u0113rso universit\u0101tes rajonu. No Klus\u0101 oke\u0101na p\u016b\u0161 v\u0113si v\u0113ji. \u0160\u012b universit\u0101te k\u013cuva slavena ar cilv\u0113ku ties\u012bbu protestiem 60. gados. Nevar\u0113tu d\u0113v\u0113t universit\u0101ti par nepresti\u017eu, jo daudz\u0101s jom\u0101s t\u0101 ir viena no lab\u0101kaj\u0101m ASV, ta\u010du tur valda t\u0101ds k\u0101 alternat\u012bvais gars. Un te, t\u0101lu prom no Eiropas, bija vieta, kur Norv\u0113\u0123ijas kro\u0146princis var\u0113ja netrauc\u0113ti stud\u0113t bez \u012bpa\u0161as uzman\u012bbas no p\u0101r\u0113jiem studentiem un preses, un var\u0113ja ieg\u016bt savu bakalaura gr\u0101du politolo\u0123ij\u0101. Man\u0101s ac\u012bs koki, \u0113kas un v\u0101veres ieguva t\u0101du k\u0101 pievienoto v\u0113rt\u012bbu \u2013 te stud\u0113jis Hokons Mangnuss (<em>Haakon Magnus<\/em>, dz. 1973.)! Atz\u012bstos. Esmu viens no kro\u0146prin\u010da Hokona Mangnusa daudziem apbr\u012bnot\u0101jiem. Ko tur liegties. Vi\u0146a pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cu veidotais t\u0113ls ir ieciet\u012bbas un labsird\u012bbas iemiesojums, un par vi\u0146u neko sliktu nedzird. Vi\u0146\u0161 klaji izsaka savas politisk\u0101s domas, slavinot liber\u0101lu, solid\u0101ru un ieciet\u012bgu sabiedr\u012bbu. Vi\u0146\u0161 akt\u012bvi darbojas ar ANO att\u012bst\u012bbas programmu un da\u017e\u0101d\u0101s intere\u0161u organiz\u0101cij\u0101s. Ide\u0101lais cilv\u0113ks. Ide\u0101lais kro\u0146princis. Apkrist var.<\/p>\n<blockquote><p>Man\u0101s ac\u012bs koki, \u0113kas un v\u0101veres ieguva t\u0101du k\u0101 pievienoto v\u0113rt\u012bbu \u2013 te stud\u0113jis Hokons Mangnuss<\/p><\/blockquote>\n<p lang=\"lv-LV\" style=\"text-align: justify;\">Bet monarhijas piekrit\u0113js neesmu. Tas ir, vismaz tad, kad man strikti pajaut\u0101. Ar pr\u0101tu neesmu. Bet tad, kad monarham varas nav, vien\u012bgais pretarguments no svara ir tro\u0146mantnieka br\u012bv\u012bbas ierobe\u017eo\u0161ana. Piedzimstot jau lemts, par ko tu str\u0101d\u0101si. Pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cu p\u0101rst\u0101vji vienm\u0113r ir kl\u0101t \u2013 pie \u0161\u016bpol\u0113m, pie ragavi\u0146u brauk\u0161anas un pirmaj\u0101 skolas dien\u0101. Preses vien\u012bg\u0101 kl\u0101tesmes kav\u0113t\u0101ja ir katra \u017eurn\u0101lista \u0113tikas robe\u017ea un varb\u016bt k\u0101ds augsts \u017eogs.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kro\u0146prin\u010da otro pus\u012bti \u017eurn\u0101listi nav sp\u0113ju\u0161i likt mier\u0101. Vi\u0146a savulaik izrais\u012bja pamat\u012bgu a\u017eiot\u0101\u017eu, interesi un apbr\u012bnu vis\u0101 pasaul\u0113. St\u0101sts par kro\u0146princesi Meti-M\u0101ritu ir \u012bsts Pelnru\u0161\u0137\u012btes st\u0101sts. Vi\u0146a bija meitene no parastas \u0123imenes, kas apprec\u0113ja kara\u013cd\u0113lu. Skol\u0101 vi\u0146ai nepatika. Vi\u0146a nok\u013cuva reiva p\u0101rtiju vid\u0113 Oslo, kas rakstur\u012bga ar trakul\u012bg\u0101m ball\u0113m, kur atkl\u0101ti tika lietotas narkotikas. Kro\u0146princi vi\u0146a satika rokm\u016bzikas festiv\u0101l\u0101 <em>Quart<\/em> Kristiansann\u0101. Tad vi\u0146a bija vientu\u013c\u0101 m\u0101te ar d\u0113lu M\u0101riusu no agr\u0101k\u0101m attiec\u012bb\u0101m, kura t\u0113vs par narkotiku glab\u0101\u0161anu s\u0113d\u0113ja aiz zviedru gard\u012bn\u0113m. Vi\u0146a bija \u201ep\u0101rtiju princese\u201d, varb\u016bt ne pati ide\u0101l\u0101k\u0101 otr\u0101 pus\u012bte k\u0101rt\u012bgajam kro\u0146princim. Bet tom\u0113r vi\u0146a k\u013cuvusi \u013coti iem\u012b\u013cota. M\u0113s valodnieki \u012bpa\u0161i j\u016bsmojam par vi\u0146as piem\u012bl\u012bgo Kristiansannas izloksni. Kop\u0101 vi\u0146iem ir divi b\u0113rni \u2013 princese Ingri Aleksandra (<em>Ingrid Alexandra<\/em>, dz. 2004.), kas p\u0113c gadiem piecdesmit b\u016bs Norv\u0113\u0123ijas karaliene, ja Norv\u0113\u0123ija v\u0113l past\u0101v\u0113s un monarhija neatrad\u012bsies v\u0113stures izg\u0101ztuv\u0113. Bez vec\u0101k\u0101 pusbr\u0101\u013ca, Ingri Aleksandrai ir ar\u012b mazais br\u0101lis princis Sverre Mangnuss (<em>Sverre Magnus<\/em>, dz. 2005.).<\/p>\n<div>\n<dl>\n<dt>\n<figure style=\"width: 160px\" class=\"wp-caption alignnone\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/Martha-Luise.jpg\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/Martha-Luise-150x150.jpg\" alt=\"\" width=\"160\" height=\"160\" \/><\/a><figcaption class=\"wp-caption-text\">princese Merta Lu\u012bse, foto: Cathrine Wessel<\/figcaption><\/figure>\n<\/dt>\n<dd><\/dd>\n<\/dl>\n<\/div>\n<div>\n<dl>\n<dt>\n<figure style=\"width: 160px\" class=\"wp-caption alignnone\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/meti-marita.jpg\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/meti-marita-150x150.jpg\" alt=\"\" width=\"160\" height=\"160\" \/><\/a><figcaption class=\"wp-caption-text\">kro\u0146princese Mete M\u0101rita, foto: Jo Michael<\/figcaption><\/figure>\n<\/dt>\n<dd><\/dd>\n<\/dl>\n<\/div>\n<div>\n<dl>\n<dt>\n<figure style=\"width: 160px\" class=\"wp-caption alignnone\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/haakon_mette_marit2.jpg\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/07\/haakon_mette_marit2-150x150.jpg\" alt=\"\" width=\"160\" height=\"160\" \/><\/a><figcaption class=\"wp-caption-text\">Mete M\u0101rita un kro\u0146princis Hokons Mangnuss<\/figcaption><\/figure>\n<\/dt>\n<dd><\/dd>\n<\/dl>\n<\/div>\n<p style=\"text-align: justify;\">K\u0101p\u0113c prese sp\u0113ja fascin\u0113t pasauli ar zi\u0146\u0101m par Meti M\u0101ritu? B\u016bdams Berklej\u0101, ar interesi g\u0101ju uz amerik\u0101\u0146u valodnieka D\u017eord\u017ea Leikofa (<em>George Lakoff, <\/em>1941.) lekcij\u0101m. P\u0113t\u012bjis politisko valodu un smadze\u0146u darb\u012bbu, vi\u0146\u0161 b\u016btu teicis, ka vi\u0146as st\u0101sts m\u016bs uzrun\u0101 t\u0101p\u0113c, ka tam ir strukt\u016bra, ko atpaz\u012bstam no m\u016bsu kult\u016bras, un l\u012bdz ar to ar\u012b ir iepot\u0113ta m\u016bsu smadzen\u0113s. St\u0101st\u0101 par Meti M\u0101ritu ir atrodamas lomas (varonis, upuris, p\u0101ridar\u012bt\u0101js, pal\u012bgs u.c.), l\u012bdz\u012bgi k\u0101 struktur\u0101lists Vladimirs Props (<em>\u0412\u043b\u0430\u0434\u0438\u043c\u0438\u0440 \u042f\u043a\u043e\u0432\u043b\u0435\u0432\u0438\u0447 \u041f\u0440\u043e\u043f\u043f<\/em>, 1895-1970) atkl\u0101ja krievu tautas pasak\u0101s, bet kas ir visp\u0101rin\u0101ms uz st\u0101stiem mums apk\u0101rt, gan dai\u013cliterat\u016br\u0101, gan film\u0101s un ziepju oper\u0101s, gan m\u016bsu pa\u0161u re\u0101laj\u0101s dz\u012bv\u0113s. Leikofa visp\u0101r\u0113j\u0101 notikumu strukt\u016bra ir \u0161\u0101da: 1) priek\u0161nosac\u012bjumi, 2) priek\u0161sp\u0113le, 3) galvenais notikums, 4) nobeigums, 5) rezult\u0101ts un 6) v\u0113l\u0101k\u0101s konsekvences. P\u0113c Leikofa dom\u0101m, \u0161\u012b ir notikuma strukt\u016bra, kas mums eksist\u0113 neirolo\u0123iski un kas t\u0101d\u0113\u013c uzrun\u0101 m\u016bs emocion\u0101li. Strukt\u016bra attiecas gan maziem notikumiem, k\u0101, piem\u0113ram, aukst\u0101s zupas \u0113\u0161anas notikums (1) izsalkums, 2) pastaiga uz \u0113dn\u012bcu, 3) zupas pirk\u0161ana un noties\u0101\u0161ana, 4) aizie\u0161ana no \u0113dn\u012bcas, 5) s\u0101ta saj\u016bta, 6) kol\u0113\u0123is atkl\u0101j s\u0101rtu ple\u0137\u012bti uz krekla), gan lieliem notikumiem, k\u0101, piem\u0113ram, v\u0113l\u0113\u0161anas: 1) politisko partiju esam\u012bba un kandid\u0101tu izvirz\u012b\u0161ana, 2) v\u0113l\u0113\u0161anu kampa\u0146a, 3) v\u0113l\u0113\u0161anas, 4) parlamenta tuk\u0161o kr\u0113slu pild\u012b\u0161ana, 5) varas sadale, 6) politisk\u0101 dz\u012bve l\u012bdz n\u0101kamaj\u0101m v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m.<\/p>\n<p lang=\"lv-LV\">St\u0101sts par Meti M\u0101ritu seko vienam \u0161\u0101dam st\u0101stu tipam \u2013 pelnru\u0161\u0137\u012btes st\u0101stam. S\u0101kuma situ\u0101cija ir t\u0101da, ka vi\u0146a ir parasta meitene no norv\u0113\u0123u mazpils\u0113tas ar vec\u0101kiem, kas ir \u0161\u0137\u012bru\u0161ies. Vi\u0146a non\u0101k nelabv\u0113l\u012bg\u0101 vid\u0113 un lieto narkotikas, un dzemd\u0113 \u0101rlaul\u012bbas b\u0113rnu (priek\u0161sp\u0113le). Satiek princi, iem\u012blas (galvenais notikums), apprecas un dzemd\u0113 Norv\u0113\u0123ijas tro\u0146mantnieci (nobeigums), ieg\u016bst atzin\u012bbu (rezult\u0101ts). Konsekvences v\u0113l skat\u0101mies. Vi\u0146a ir upura lom\u0101, nelabv\u0113l\u012bg\u0101 vide ir p\u0101ridar\u012bt\u0101ja lom\u0101, bet kro\u0146princis-sirdslauzis ir varo\u0146a lom\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\u0160\u0101di st\u0101sti uzrun\u0101 t\u0101p\u0113c, ka tie ir l\u012bdz\u012bgi st\u0101stiem, ko esam dzird\u0113ju\u0161i vai pa\u0161i izdz\u012bvoju\u0161i. M\u0113s uz sevi un citiem nem\u0113dzam skat\u012bties k\u0101 uz kompleks\u0101m b\u016btn\u0113m, bet pasaku lomu \u0161tanc\u0113jumiem \u2013 varoni, pal\u012bgu, upuri, p\u0101ridar\u012bt\u0101ju. Vad\u012bt\u0101js darb\u0101 var b\u016bt varonis vai p\u0101ridar\u012bt\u0101js, bet tu pats \u2013 varo\u0146a pal\u012bgs vai upuris. Latvie\u0161i bie\u017ei vien sevi k\u0101 tautu redz k\u0101 upuri, bet Krieviju k\u0101 p\u0101ridar\u012bt\u0101ju. Norv\u0113\u0123i sav\u0101 okup\u0101cijas v\u0113stur\u0113 redz sevi varo\u0146a lom\u0101, bet v\u0101cie\u0161us \u2013 p\u0101ridar\u012bt\u0101ja lom\u0101. Neviens norv\u0113\u0123is, piem\u0113ram, neies tev st\u0101st\u012bt par v\u0101cie\u0161u infrastrukt\u016bras izb\u016bvi Norv\u0113\u0123ij\u0101, kas sekm\u0113ja ekonomisko att\u012bst\u012bbu p\u0113ckara gados. L\u012bdz\u012bgi k\u0101 p\u0101r\u0113j\u0101s NATO valstis, gan Latvija, gan Norv\u0113\u0123ija piedal\u0101s kar\u0101 Afganist\u0101n\u0101, kad rakstu \u0161\u012bs rindas. St\u0101sts par \u0161o karu ar\u012b balst\u0101s uz t\u0101d\u0101m lom\u0101m, k\u0101 no pasak\u0101m, labo sp\u0113ku c\u012b\u0146\u0101 pret slikto. T\u0101d\u0113\u013c m\u0113s pret to neprotest\u0113jam, jo \u0161aj\u0101 pasak\u0101 m\u0113s esam tie labie. \u0160\u0101ds ir m\u016bsu vienk\u0101r\u0161ojums, k\u0101du sekm\u0113 m\u016bsu smadze\u0146u nervi, bet kas kav\u0113 p\u0101rdom\u0101tus l\u0113mumus. St\u0101sti aizpl\u012bvuro \u012bsten\u012bbu. Pasakas m\u016bs uzrun\u0101 un m\u0113s t\u0101m ticam t\u0101p\u0113c, ka maz\u0101k j\u0101dom\u0101. M\u016bsu smadze\u0146u nerviem atvieglojam darbu, izmantojot smadzen\u0113s jau iem\u012bt\u0101s nervu taci\u0146as.<\/p>\n<h2><strong>KARALIS PASAK\u0100S<br \/>\n<\/strong><\/h2>\n<p lang=\"lv-LV\" style=\"text-align: justify;\">Es pie pasak\u0101m v\u0113l mazliet pakav\u0113\u0161os. Ja citus faktus ne\u0146emtu v\u0113r\u0101, Latvija norv\u0113\u0123a ac\u012bs var\u0113tu izskat\u012bties p\u0113c daudz bag\u0101t\u0101kas valsts, nek\u0101 Norv\u0113\u0123ija. Braucot pa Latvijas laukiem, ik pa desmit kilometriem ir k\u0101da pils vai mui\u017ea. Norv\u0113\u0123ija l\u012bdzin\u0101ties nevar. \u201eB\u016bdas, m\u0101jas, bet pi\u013cu nav\u201d \u2013 t\u0101 norv\u0113\u0123u rakstnieks Bj\u0113rnstjerne Bj\u0113rnsons aprakst\u012bja dzimteni. Norv\u0113\u0123ija l\u012bdz p\u0113ckara ekonomiskajai aug\u0161upejai bija nabadz\u012bga. Kop\u0161 14. gadsimta mui\u017eniec\u012bbas praktiski nebija, jo 1349. gada m\u0113ra izkapts aizr\u0101va visus nodevu maks\u0101t\u0101jus no mui\u017enieku rok\u0101m, un di\u017ecilt\u012bgajiem pa\u0161iem bija j\u0101rok zeme. Vairums norv\u0113\u0123u agr\u0101kajos laikos pili vai mui\u017eas \u0113ku savu m\u016b\u017eu nebija redz\u0113ju\u0161i. Tas atspogu\u013cojas ar\u012b norv\u0113\u0123u tautas pasak\u0101s. Taj\u0101s karalis nedz\u012bvo pil\u012b. Izejas punkts m\u016bsu fant\u0101zijai ir pieredz\u0113tais un citu st\u0101st\u012btais. T\u0101d\u0113\u013c citplan\u0113tie\u0161i, par sp\u012bti za\u013cajai kr\u0101sai, tom\u0113r izskat\u0101s tik cilv\u0113c\u012bgi \u2013 ar div\u0101m rok\u0101m un ac\u012bm, un galvas k\u0101 mums pa\u0161iem, un t\u0101d\u0113\u013c Dievu att\u0113lo k\u0101 sirmu kungu ar b\u0101rdu. Norv\u0113\u0123u tautas pasak\u0101s karalis dz\u012bvo viens\u0113t\u0101. Liel\u0101, brang\u0101 viens\u0113t\u0101. Jo norv\u0113\u0123u zemniekam t\u0101 bija vislab\u0101k\u0101 vieta kur dz\u012bvot, k\u0101du jelkad vi\u0146\u0161 sp\u0113ja iedom\u0101ties.<\/p>\n<blockquote>\n<p lang=\"lv-LV\" style=\"text-align: justify;\">Latvija norv\u0113\u0123a ac\u012bs var\u0113tu izskat\u012bties p\u0113c daudz bag\u0101t\u0101kas valsts, nek\u0101 Norv\u0113\u0123ija. Braucot pa Latvijas laukiem, ik pa desmit kilometriem ir k\u0101da pils vai mui\u017ea. Norv\u0113\u0123ija l\u012bdzin\u0101ties nevar.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Konge!<\/em> \u201ckaralis\u201d, norv\u0113\u0123u jaunie\u0161i izsauc, apz\u012bm\u0113jot kaut ko for\u0161u, vai <em>helt konge!<\/em> \u201cpavisam karalis\u201d, ja tas ir kaut kas pavisam kruts. Diezin vai vi\u0146i tad dom\u0101 par Be\u013c\u0123ijas karali Leopoldu II (1835.-1909.), kam Kongo bija priv\u0101ta valsts, kur 10 miljonu cilv\u0113ku aizg\u0101ja boj\u0101 kara\u013ca mantk\u0101r\u012bbas d\u0113\u013c un kas lika nokap\u0101t savu vergu rokas un k\u0101jas, ja nestr\u0101d\u0101ja pietiekami labi. Kad norv\u0113\u0123u jaunie\u0161i saka \u201dkaralis\u201d, tas ir kas cits. Ir bag\u0101t\u012bba, ir sv\u0113tki, ir varenums. Saj\u016btas, kad j\u016bties k\u0101 karalis \u2013 baigi labas. Princip\u0101 esmu republik\u0101nis, un b\u016bdams politiski akt\u012bvs skolas gados, darbojos partij\u0101, kas katru gadu v\u0113l joproj\u0101m iesniedz priek\u0161likumu St\u016brting\u0101 par republikas izveidi (nu t\u0101, form\u0101li, jo izn\u0101kums paredzams). Bet kad jaun\u012bbas maksim\u0101lisms sird\u012b norimies, un pragmatisms pr\u0101tu infic\u0113jis, saku, ka ir labi, ka mums ir monarhija Norv\u0113\u0123ij\u0101, vismaz tie\u0161i tagad un tie\u0161i ar \u0161iem \u013caud\u012bm. Ir labi. J\u0101, varb\u016bt pat <em>helt konge.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: right;\">2010<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Visliel\u0101kais klusums ir tad, kad t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku vienlaikus klus\u0113. Neparastums l\u012bdzin\u0101s ar to, kas valda, t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku kop\u0101 dziedot, skrienot vai dejojot. Varb\u016bt pat liel\u0101ks neparastums. P\u016blis st\u0101v\u0113ja abpus ielas. M\u0113s ar diviem klasesbiedriem bij\u0101m uzr\u0101pu\u0161ies uz transformatora kastes uz Tollb\u016bdg\u0101tas ietves. Gar\u0101m l\u0113n\u0101m sl\u012bd ekip\u0101\u017ea, kas devusies no Kara\u013ca pils ce\u013c\u0101 uz Ake\u0161h\u016bsas cietoksni, kura pagrab\u0101 greznais za\u013cais z\u0101rks&#8230;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":661,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[14,12],"tags":[19,45,56,63,71],"_links":{"self":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/253"}],"collection":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=253"}],"version-history":[{"count":1,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/253\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":662,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/253\/revisions\/662"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/media\/661"}],"wp:attachment":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=253"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=253"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=253"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}