{"id":267,"date":"2014-08-28T10:02:20","date_gmt":"2014-08-28T08:02:20","guid":{"rendered":"http:\/\/snorreks.wordpress.com\/?p=267"},"modified":"2016-01-05T08:04:34","modified_gmt":"2016-01-05T08:04:34","slug":"ticiba-dzivei-pirms-naves-2","status":"publish","type":"post","link":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/2014\/08\/28\/ticiba-dzivei-pirms-naves-2\/","title":{"rendered":"Tic\u012bba dz\u012bvei pirms n\u0101ves"},"content":{"rendered":"<p style=\"text-align: justify;\"><strong>Man ir cig\u0101rkast\u012bte. Zem v\u0101ka ar sarkanu samtu iek\u0161pus\u0113 kop\u0161 mazotnes k\u0101 d\u0101rgumus glab\u0101ju \u012bpa\u0161\u0101s manti\u0146as. Tur ir manas vecvecm\u0101mi\u0146as meln\u0101 dziesmu v\u0101cel\u012bte \u2013 burtn\u012bca, kur\u0101 z\u012bmulis gl\u012bti jo gl\u012bti pirms simts gadiem iem\u016b\u017ein\u0101jis v\u0101rdus dziesm\u0101m, kuras dzied\u0101ja manas omes vec\u0101ki, san\u0101kot kop\u0101. Tur glab\u0101jas ar\u012b mana vect\u0113va 1928. gada sudrabmeda\u013ca boks\u0101 no nacion\u0101laj\u0101m sac\u012bkst\u0113m junioriem, k\u0101 ar\u012b viena sudraba karote, kas mantota no manas m\u0101tes vec\u0101kiem. <a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/ratsnams.jpg\" rel=\"foto-1337\"><img loading=\"lazy\" class=\"alignleft\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/ratsnams.jpg\" alt=\"\" width=\"242\" height=\"181\" \/><\/a>\u00a0<\/strong><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><span id=\"more-36\"><\/span>Atverot kast\u012bti, abas l\u016bdz, lai es vi\u0146as pul\u0113ju, lai t\u0101s atkal mirgotu k\u0101 agr\u0101k. No vect\u0113va ir ar\u012b \u0161\u0137iltavas ar vi\u0146a v\u0101rda iegrav\u0113jumu: \u201eWalter\u201d. T\u0101 bija d\u0101vana 70 gadu jubilej\u0101 no vi\u0146a kol\u0113\u0123iem urbju r\u016bpn\u012bc\u0101. V\u0113l uzgl\u016bn p\u0101ris vecas mon\u0113tas no D\u0101nijas Jaunavu sal\u0101m Kar\u012bbu j\u016br\u0101. T\u0101s ir relikvijas no t\u0101 laika, kad man vienpadsmit gadu vecum\u0101 rad\u0101s milz\u012bga interese par D\u0101nijas tropu kolonij\u0101m. Jaun\u0101kais priek\u0161mets ir digit\u0101lais pulkstenis. Tas apst\u0101jies, bet tom\u0113r r\u0101da datumu. Proti, aizmugur\u0113 ir iegrav\u0113ts \u201e10.05.1992\u201d. T\u0101pat k\u0101 viens no maniem piena zobiem, kas ar katru piecgadi aiz\u0146em aizvien maz\u0101k vietas kast\u012bt\u0113, pulkstenis ir saist\u012bts tie\u0161i ar mani pa\u0161u. To man uzd\u0101vin\u0101ja t\u0113vocis Erki, m\u0101tes vec\u0101kais br\u0101lis. Datums ir manas iesv\u0113tes diena.<!--more--><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Oslo r\u0101tsnama liel\u0101 z\u0101le ir kr\u0101\u0161\u0146a, un milz\u012bg\u0101 sienas glezna st\u0101sta par pils\u0113tas un valsts v\u0113sturi. M\u0113s, jaunie\u0161i, \u2013 vieni uzvalkos, citi tautast\u0113rpos, citi atkal raib\u0101s sv\u0113tku dr\u0113bes -, v\u0113l st\u0101vam banketu z\u0101l\u0113 otraj\u0101 st\u0101v\u0101, divdesmit vienu metru augst\u0101k. V\u0113der\u0101 k\u0146ud. Lej\u0101, lielaj\u0101 sv\u0113tku z\u0101l\u0113, kas ir tikpat piepild\u012bta k\u0101 tad, kad tur notiek Nobela Miera pr\u0113mijas pasnieg\u0161anas ceremonija, s\u0113\u017e m\u016bsu vec\u0101ki, vecvec\u0101ki, t\u0113vo\u010di un tantes, br\u0101\u013ci un m\u0101sas. P\u0113c da\u017e\u0101m min\u016bt\u0113m m\u0113s noso\u013cosim lej\u0101 svin\u012bga sv\u0113tku mar\u0161a pavad\u012bjum\u0101, ko sp\u0113l\u0113 or\u0137estris, aps\u0113d\u012bsimies pirmaj\u0101s rind\u0101s, klaus\u012bsimies sv\u0113tku runas, dziesmas un ska\u0146darbus kora un or\u0137estra izpild\u012bjum\u0101, un katrs uzies aug\u0161\u0101 uz skatuves, lai sa\u0146emtu diplomu. Beig\u0101s visi dzied\u0101sim veco v\u0101cu dziesmu par br\u012bvo dom\u0101\u0161anu no 16. gadsimta zemnieku sacel\u0161an\u0101s laikiem. Tas viss notiks p\u0113c da\u017e\u0101m min\u016bt\u0113m. Vakar\u0101 m\u016bs gaida sv\u0113tku galds m\u0101j\u0101s, ciemi\u0146i, d\u0101vanas, uzklaus\u012bsim tie\u0161i mums par godu sarakst\u012btas runas, k\u0101 ar\u012b mums sacer\u0113tas dziesmas, kuru ritms un r\u012bmes vietumis \u0161armanti klibo.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/logs.jpg\" rel=\"foto-1337\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/logs-1024x789.jpg\" alt=\"\" width=\"540\" height=\"416\" \/><\/a><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Tagad esam putn\u0113ni, kuri t\u016bl\u012bt pirmo reizi met\u012bsies lauk\u0101 no ligzdas. Mums b\u016bs jauns statuss, b\u016bsim pieaugu\u0161i. Nu, vismaz \u201egandr\u012bz, gandr\u012bz\u201d pieaugu\u0161i, k\u0101 piebilstu vec\u0101ki. P\u0113d\u0113jos m\u0113ne\u0161os esam izg\u0101ju\u0161i kursu, kur\u0101 esam las\u012bju\u0161i par da\u017e\u0101d\u0101m reli\u0123ij\u0101m, esam sp\u0113l\u0113ju\u0161i lomu sp\u0113les un diskut\u0113jot esam centu\u0161ies risin\u0101t \u0113tiskas dilemmas. Esam run\u0101ju\u0161i par cilv\u0113kam un cilv\u0113cei svar\u012bgiem jaut\u0101jumiem, par karu un mieru, par cilv\u0113kties\u012bb\u0101m, par identit\u0101ti, par dabas aizsardz\u012bbu, par seksualit\u0101ti un par m\u012blest\u012bbu.<\/p>\n<h2 style=\"text-align: justify;\">P\u0101rejas ritu\u0101li bez dieva<\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">Dz\u012bv\u0113 ir \u012bpa\u0161i notikumi. Pirmais sk\u016bpsts. K\u0101da br\u012bnumaina diena kop\u0101 ar vec\u0101kiem b\u0113rn\u012bb\u0101. Varb\u016bt br\u012bdis, kad viss m\u0101jok\u013ca kred\u012bts ir atmaks\u0101ts. Bet ir ar\u012b t\u0101di \u012bpa\u0161i notikumi, kuros piedal\u0101s ar\u012b apk\u0101rt\u0113j\u0101 sabiedr\u012bba \u2013 notikumi, kas sev\u012b ietver statusa mai\u0146u: dz\u012bves s\u0101kums, iek\u013c\u016b\u0161ana pieaugu\u0161o rind\u0101s, laul\u012bbas sl\u0113g\u0161ana un dz\u012bves nobeigums. \u0160ajos p\u0101rejas ritu\u0101los ir laiks, kad visi tuvie un t\u0101lie sabrauc kop\u0101. J\u0101, ar\u012b mana iesv\u0113te taj\u0101 zi\u0146\u0101 bija notikums. Pirmo reizi satik\u0101s mana toreiz jau nelai\u0137a vect\u0113va pirm\u0101 un otr\u0101 sieva, kas turpm\u0101k l\u012bdz pat manas vecm\u0101mi\u0146as \u2013 vect\u0113va pirm\u0101s sievas \u2013 n\u0101vei uztur\u0113ja \u013coti sirsn\u012bgas attiec\u012bbas.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">P\u0101rejas ritu\u0101li m\u016bs \u0161\u0137ir un vieno. Tie ir atrodami vis\u0101s kult\u016br\u0101s: Manhetenas brokeru aprind\u0101s, k\u0101d\u0101 indi\u0101\u0146u cilt\u012b Amazonas d\u017eung\u013cos, k\u0101d\u0101 ultrakonservat\u012bv\u0101 ebreju kopien\u0101 Izra\u0113l\u0101, k\u0101d\u0101 zemnieku \u0123imen\u0113 Latgal\u0113. T\u0101du ritu\u0101lu izg\u0101ju ar\u012b es Oslo R\u0101tsnam\u0101, un, par sp\u012bti t\u0101 nosaukumam \u201eiesv\u0113te\u201d, ritu\u0101ls nebija reli\u0123iska rakstura. Varb\u016bt apz\u012bm\u0113jums \u201ejaun\u012bbas sv\u0113tki\u201d vai kas cits der\u0113tu lab\u0101k, bet Norv\u0113\u0123ij\u0101 ir saglab\u0101jies nosaukums, kuru lieto ar\u012b bazn\u012bca. L\u012bdz 20. gadsimta vidum Norv\u0113\u0123ij\u0101 iesv\u0113ti r\u012bkoja tikai bazn\u012bca, un iesv\u0113te vair\u0101kus gadsimtus notika vienlaikus ar skolas beig\u0161anu. 1736. gad\u0101 D\u0101nij\u0101 un Norv\u0113\u0123ij\u0101 pie\u0146\u0113ma likumu, kas noteica, ka iesv\u0113te ir oblig\u0101ta itin visiem. T\u0101s da\u013ca bija ar\u012b krist\u012bg\u0101s m\u0101c\u012bbas eks\u0101mens. Neiesv\u0113t\u012bts nevar\u0113ji dien\u0113t armij\u0101, nedr\u012bkst\u0113ji b\u016bt par liecinieku ties\u0101, nevar\u0113ji prec\u0113ties vai dab\u016bt m\u0101cek\u013ca vietu. Toties, ja k\u0101ds neiesv\u0113t\u012bj\u0101s l\u012bdz 19 gadu vecumam, vi\u0146u gaid\u012bja piespiedu darbs. Oblig\u0101t\u0101 iesv\u0113te past\u0101v\u0113ja l\u012bdz 1912. gadam, bet v\u0113l m\u016bsdien\u0101s vairums jaunie\u0161u, kam ir ap 15 gadu, izv\u0113las iesv\u0113t\u012bties. T\u0101 ir da\u013ca no m\u016bsu trad\u012bcij\u0101m. Ne visi to dara aiz tic\u012bbas vai p\u0101rliec\u012bbas \u2013 daudzus piesaista d\u0101sn\u0101s d\u0101vanas, liel\u0101s svin\u012bbas, vai vi\u0146i dara to vienk\u0101r\u0161i t\u0101p\u0113c, ka vajag un viss.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/Logo_1linje-kopi.jpg\" rel=\"foto-1337\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/Logo_1linje-kopi.jpg\" alt=\"\" width=\"541\" height=\"119\" \/><\/a>Ta\u010du ne visiem jaunie\u0161iem ir pie\u0146emamas krist\u012bg\u0101s m\u0101c\u012bbas dogmas; Norv\u0113\u0123ij\u0101 ap 10 000 jaunie\u0161u jeb ap 15 % iesv\u0113t\u0101mo katru gadu piedal\u0101s manis aprakst\u012btaj\u0101 alternat\u012bvaj\u0101 iesv\u0113t\u0113. P\u0101rejas ritu\u0101lu saglab\u0101, ta\u010du t\u0101 reli\u0123iskais saturs tiek aizst\u0101ts ar laic\u012bgu. \u0160o iesv\u0113ti organiz\u0113 Hum\u0101n\u0113tisk\u0101 apvien\u012bba (Human-Etisk forbund), kas r\u012bko ar\u012b v\u0101rda sv\u0113tkus jaundzimu\u0161ajiem. Ar\u012b \u0161os sv\u0113tkus svin r\u0101tsnam\u0101, kult\u016bras nam\u0101 vai cit\u0101 pulc\u0113\u0161anas viet\u0101. Ir m\u016bzika, dziesmas, dzejas las\u012bjums un runa. Vec\u0101kiem tiek izsniegta apliec\u012bba. B\u0113res var vad\u012bt \u0161\u012bs apvien\u012bbas p\u0101rst\u0101vis (Hum\u0101n\u0113tisk\u0101 apvien\u012bba r\u012bko ap 500 b\u0113ru gad\u0101), bet laul\u012bbu sl\u0113gt \u2013 salaul\u0101t\u0101js. Katru gadu ir apm\u0113ram 600 p\u0101ru, kurus salaul\u0101 Hum\u0101n\u0113tisk\u0101s apvien\u012bbas p\u0101rst\u0101vis \u2013 bez bazn\u012bcas reli\u0123isk\u0101s pieska\u0146as vai apgabala tiesas, kas Norv\u0113\u0123ij\u0101 pilda dzimtsarakstu noda\u013cas lomu, bezpersoniskuma. Pirms Hum\u0101n\u0113tisk\u0101s apvien\u012bbas par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s p\u0101rejas ritu\u0101lu monopols Norv\u0113\u0123ij\u0101 praktiski pieder\u0113ja luter\u0101\u0146u bazn\u012bcai.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Norv\u0113\u0123ija nav vien\u012bg\u0101 valsts, kur ir \u0161\u012bs alternat\u012bv\u0101s iesv\u0113tes. Ar\u012b Zviedrij\u0101, D\u0101nij\u0101 un \u012asland\u0113 hum\u0101nistu organiz\u0101cijas r\u012bko iesv\u0113tes jaunie\u0161iem. Maz\u0101k glaimojo\u0161s ekvivalents reiz past\u0101v\u0113ja ar\u012b komunistiskaj\u0101 Austrumv\u0101cij\u0101, kur tika r\u012bkoti jaunie\u0161u sv\u0113tki (Jugendweihe, tagad Jugendfeier) bazn\u012bcas iesv\u0113tes viet\u0101, un v\u0113l joproj\u0101m V\u0101cijas austrumu da\u013c\u0101 \u0161\u012b trad\u012bcija ir dz\u012bva. Tiesa, t\u0101 ir krietni sen\u0101ka un izveidoj\u0101s jau 19. gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 k\u0101 kult\u016bras v\u0113stur\u0113 balst\u012bta alternat\u012bva pretmet\u0101 kato\u013cu un protestantu bazn\u012bcai.<\/p>\n<h2 style=\"text-align: justify;\">Netic\u012bgo bazn\u012bca<\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">1956. gada 9. apr\u012bl\u012b tika izveidota Hum\u0101n\u0113tisk\u0101 apvien\u012bba ar \u010detrus gadus agr\u0101k dibin\u0101t\u0101s Starptautisk\u0101s Hum\u0101n\u0113tisk\u0101s apvien\u012bbas (International Humanist and Ethical Union) pal\u012bdz\u012bbu. Galvenais m\u0113r\u0137is bija rad\u012bt pretsparu bazn\u012bcas mor\u0101les monopolam. Apvien\u012bbas dibin\u0101t\u0101js bija bot\u0101ni\u0137is Kristians H\u016brns (Kristian Horn, 1903\u20131981), kur\u0161, interes\u0113damies ar\u012b par humanit\u0101raj\u0101m zin\u0101tn\u0113m un filozofiju, v\u0113l\u0113j\u0101s t\u0101s pietuvin\u0101t dabaszin\u0101tn\u0113m. Savus uzskatus par hum\u0101n\u0113tisko dz\u012bvesveidu vi\u0146\u0161 pauda rakstos un priek\u0161las\u012bjumos. Alternat\u012bv\u0101s iesv\u0113tes jaunie\u0161iem vi\u0146\u0161 organiz\u0113ja jau kop\u0161 1951. gada, t\u0101tad jau piecus gadus pirms Hum\u0101n\u0113tisk\u0101s apvien\u012bbas dibin\u0101\u0161anas.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">K. H\u016brna filozofija balst\u0101s uz trim pamatprincipiem, kas ir saist\u012bti ar m\u016bsu sp\u0113j\u0101m, m\u016bsu priek\u0161statiem un m\u016bsu \u0113tiku. Pirmais princips ir t\u0101ds, ka pamats cilv\u0113ka sadz\u012bvo\u0161anai ar pasauli un sazi\u0146ai ar citiem balst\u0101s cilv\u0113ka sp\u0113j\u0101 apk\u0101rt\u0113jo pasauli pieredz\u0113t un to interpret\u0113t ar pa\u0161a kritisko pr\u0101tu. Otrais princips postul\u0113, ka cilv\u0113ks ir rado\u0161a b\u016btne, kas ir sp\u0113j\u012bga sev rad\u012bt priek\u0161status par visu nezin\u0101mo. Te hum\u0101n\u0113ti\u0137is at\u0161\u0137iras no tic\u012bgajiem, proti, vi\u0146\u0161 neuztieps savus priek\u0161status par nezin\u0101mo citiem, jo tie paliek tikai priek\u0161stati, nevis zin\u0101\u0161ana. Tre\u0161ais princips ir \u0113tika, un tas sak\u0146ojas cilv\u0113ka emp\u0101tiskaj\u0101 b\u016bt\u012bb\u0101, t\u0101tad \u2013 m\u016bsu sp\u0113j\u0101 iejusties citu cilv\u0113ku \u0101d\u0101 un mor\u0101les zelta likuma iev\u0113ro\u0161an\u0101: \u201eNedari otram to, ko negrib\u0113tu, lai dara tev!\u201d.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/skats.jpg\" rel=\"foto-1337\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/skats.jpg\" alt=\"\" width=\"541\" height=\"407\" \/><\/a><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">S\u0101kum\u0101 biedr\u012bba pulcin\u0101ja tikai da\u017eus simtus locek\u013cu, ta\u010du 20. gs. 70. gadu beig\u0101s krietni pieauga t\u0101s popularit\u0101te: 1977. gad\u0101 tai bija 2000 biedru, 1980. gad\u0101 jau 10 000, bet asto\u0146desmito gadu beig\u0101s \u2013 30 000. Tagad \u0161\u012b apvien\u012bba ar t\u0101s gandr\u012bz 80 000 biedriem ir liel\u0101k\u0101 organiz\u0101cija \u0101rpus valsts bazn\u012bcas, kam ir reli\u0123iskas organiz\u0101cijas statuss. T\u0101 piedev\u0101m ir pasaules liel\u0101k\u0101 nacion\u0101l\u0101 hum\u0101n\u0113tisk\u0101 organiz\u0101cija. L\u012bdz\u012bgas organiz\u0101cijas darbojas ar\u012b vis\u0101s p\u0101r\u0113j\u0101s Zieme\u013cvalst\u012bs. T\u0101 k\u0101 Hum\u0101n\u0113tisk\u0101s apvien\u012bbas statuss ir piel\u012bdzin\u0101ms reli\u0123iskai organiz\u0101cijai, t\u0101 sa\u0146em atbalstu no valsts attiec\u012bgi p\u0113c biedru skaita, tas ir, da\u013cu no t\u0101s naudas, ko cilv\u0113ki nomaks\u0101ju\u0161i oblig\u0101tajos nodok\u013cos bazn\u012bcai. Bez jau min\u0113tajiem ritu\u0101liem Hum\u0101n\u0113tisk\u0101 apvien\u012bba akt\u012bvi piedal\u0101s sabiedrisk\u0101s diskusij\u0101s par \u0113tikas un reli\u0123ijas jaut\u0101jumiem. Viens no organiz\u0101cijas m\u0113r\u0137iem ir atbr\u012bvot bazn\u012bcu no valsts pak\u013caut\u012bbas. Patlaban Norv\u0113\u0123ija un da\u017eas musulma\u0146u valstis ir gandr\u012bz vien\u012bg\u0101s, kur\u0101s v\u0113l past\u0101v valsts reli\u0123ija. Ar\u012b daudzi Norv\u0113\u0123ijas valsts bazn\u012bcas gar\u012bdznieki tiecas sasniegt to pa\u0161u. Norv\u0113\u0123ij\u0101 karalis un vald\u012bba iece\u013c b\u012bskapus, bet m\u0101c\u012bt\u0101ji ir valsts ier\u0113d\u0146i.<\/p>\n<blockquote><p>Pasaules skol\u0101 Norv\u0113\u0123ija ir teicamniece gandr\u012bz visos priek\u0161metos.<\/p><\/blockquote>\n<p style=\"text-align: justify;\">Norv\u0113\u0123ija ir zilacain\u0101 zin\u012bte kas vienm\u0113r s\u0113\u017e pirmaj\u0101 rind\u0101, stiepdama savu balto roci\u0146u augstu jo augstu ikreiz, kad skolot\u0101js uzdod k\u0101du jaut\u0101jumu. Kas prot dzimumu l\u012bdzties\u012bbas formulu izr\u0113\u0137in\u0101t? Es, es! Kas var sponsor\u0113t skolas remontu? Es, es! Kur\u0161 no jums, b\u0113rni\u0146i, uzvar\u0113s sl\u0113po\u0161anas sacens\u012bb\u0101s? Es, es! Kas samierin\u0101s klases trak\u0101kos kau\u0161\u013cus? Es, es! Hm\u2026 Tikai priek\u0161met\u0101 \u201eReli\u0123ijas br\u012bv\u012bba\u201d \u0161ai sku\u0137ei gr\u016bta galva. Jo Norv\u0113\u0123ija nav t\u0101, kas prot uzmeistarot reli\u0123iski neitr\u0101lu skolas programmu.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Norv\u0113\u0123u skol\u0101s un b\u0113rnud\u0101rzos vienm\u0113r domin\u0113jusi krist\u012bg\u0101 tic\u012bba. 20. gs. 70. un 80. gados Hum\u0101n\u0113tisk\u0101 apvien\u012bba tom\u0113r pan\u0101ca to, ka kristiet\u012bbas m\u0101c\u012bbai ievie\u0161 alternat\u012bvu m\u0101c\u012bbu priek\u0161metu tiem b\u0113rniem, kuru vec\u0101ki nav valsts bazn\u012bcas biedri vai ar\u012b pieder\u012bgi cit\u0101m reli\u0123ij\u0101m. 1997. gad\u0101 to savuk\u0101rt apvienoja ar kristiet\u012bbas m\u0101c\u012bbu, t\u0101 izveidojot jaunu m\u0101c\u012bbu priek\u0161metu \u201eKristiet\u012bba. Reli\u0123ija. Dz\u012bves uztvere\u201d. Tas bija oblig\u0101ts visiem skol\u0113niem, un kristiet\u012bba tur v\u0113l aizvien ie\u0146\u0113ma domin\u0113jo\u0161o vietu. ANO Cilv\u0113kties\u012bbu komiteja \u0161o m\u0101c\u012bbu priek\u0161metu 2004. gad\u0101 atzina par cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumu, un ministrijai n\u0101c\u0101s p\u0101rskat\u012bt m\u0101c\u012bbu programmu. Tom\u0113r ar\u012b p\u0113c taj\u0101 sekojo\u0161\u0101m izmai\u0146\u0101m Norv\u0113\u0123iju atkal ies\u016bdz\u0113ja Eiropas Cilv\u0113kties\u012bbu ties\u0101 par to, ka \u0161is oblig\u0101tais m\u0101c\u012bbu priek\u0161mets nav pietiekami objekt\u012bvs. V\u0113l joproj\u0101m.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Hum\u0101n\u0113tisk\u0101 apvien\u012bba neapkaro reli\u0123iju k\u0101 t\u0101du, bet ir kritiska pret reli\u0123isk\u0101m dogm\u0101m. It \u012bpa\u0161i pret reli\u0123isko fan\u0101tismu, kas sev\u012b ietver ar\u012b politiskas nost\u0101dnes un izpau\u017eas terorism\u0101 un gal\u0113j\u0101 neieciet\u012bb\u0101. Organiz\u0101cija nav saist\u012bta ar k\u0101du konkr\u0113tu politisku partiju \u2013 biedru starp\u0101 ir politi\u0137i no vis\u0101m lielaj\u0101m partij\u0101m (protams, ar Krist\u012bgo tautas partiju k\u0101 saprotamu iz\u0146\u0113mumu). Da\u017eos jaut\u0101jumos, kas skar cilv\u0113kties\u012bbas un indiv\u012bda neaizskaram\u012bbu, organiz\u0101cija tom\u0113r ir piedal\u012bjusies ar\u012b politiska rakstura diskusij\u0101s. Piem\u0113ram, tai ir sava nost\u0101ja attiec\u012bb\u0101 uz kodoliero\u010du jaut\u0101jumu, sievie\u0161u ties\u012bb\u0101m, homoseksu\u0101\u013cu ties\u012bb\u0101m, t\u0101pat uz b\u0113g\u013cu un patv\u0113rumu mekl\u0113t\u0101ju ties\u012bb\u0101m. Hum\u0101n\u0113tisk\u0101 apvien\u012bba v\u0113las pan\u0101kt tic\u012bbas br\u012bv\u012bbu un vairot cie\u0146u pret tiem, kas dom\u0101 un tic cit\u0101di. T\u0101 bija viena no organiz\u0101cij\u0101m, kas ierosin\u0101ja dibin\u0101t Tic\u012bbas un dz\u012bves uzskatu kopienu sadarb\u012bbas padomi. Norv\u0113\u0123ij\u0101 gan krist\u012bgie, gan musulma\u0146i, gan hum\u0101n\u0113ti\u0137i uzskata, ka vajag sadarboties, un uzsver kop\u012bgo, nevis at\u0161\u0137ir\u012bgo. Hum\u0101n\u0113tiskajai apvien\u012bbai ir savs apg\u0101ds, kas izdod gr\u0101matas par \u0113tiku, zin\u0101tni, filozofiju un reli\u0123iju, k\u0101 ar\u012b sava labdar\u012bbas organiz\u0101cija, kas atbalsta projektus Indij\u0101, Nep\u0101l\u0101, Ugand\u0101, Braz\u012blij\u0101 un Dominik\u0101nas Republik\u0101.<\/p>\n<h2 style=\"text-align: justify;\">Lau\u017eot bazn\u012bcas v\u0113rt\u012bbu monopolu<\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/Ibsen-by-Bergen.jpg\" rel=\"foto-1337\"><img loading=\"lazy\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/Ibsen-by-Bergen.jpg\" alt=\"Henriks Ibsens, foto: Gustav Borgen (1865 - 1926)\" width=\"211\" height=\"212\" \/><\/a><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">No vienas puses, hum\u0101n\u0113tika balst\u0101s uz krist\u012bg\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m, no otras puses \u2013 reli\u0123ijas kritik\u0101. Var\u0113tu teikt, ka viss\u012bv\u0101k\u0101s kaujas ar bazn\u012bcu notika pirms organiz\u0101cijas dibin\u0101\u0161anas. Reli\u0123ijas kritika nav nemaz tik jauna. Senaj\u0101 Grie\u0137ij\u0101 jau Ksenof\u0101ns uzskat\u012bja, ka cilv\u0113ki savus dievus rad\u012bja p\u0113c pa\u0161u veidola; apgaism\u012bbas laikmet\u0101 reli\u0123iju kritiz\u0113ja Didro un Volt\u0113rs. V\u0113l\u0101k n\u0101ca L. Feijerbahs, K. Markss un B. Rasels. Pret bazn\u012bcu c\u012bn\u012bj\u0101s ar\u012b norv\u0113\u0123u di\u017eie rakstnieki. Ieciet\u012bbu pret cit\u0101m ras\u0113m un reli\u0123ij\u0101m postul\u0113ja jau romantisma dzejnieks Henriks Vergelanns (Henrik Wergeland, 1808-1845). Bet Henriks Ibsens (Henrik Ibsen, 1828-1906), piem\u0113ram, 1879. gad\u0101 sav\u0101 v\u0113stul\u0113 m\u0101kslas v\u0113sturniekam L. D\u012btriksonam rakst\u012bja: \u201eMums vispirmaj\u0101 k\u0101rt\u0101 vajag ar vis\u0101m sakn\u0113m izraut un izdeld\u0113t dr\u016bmo viduslaiku m\u016bku p\u0101rliec\u012bbu, kas sa\u0161aurina skat\u012bjumu un notrulina pr\u0101tu.\u201d Ar\u012b Bj\u0113rnstjerne Bj\u0113rnsons (Bj\u00f8rnstjerne Bj\u00f8rnson, 1832-1910) un Aleksandrs Hjellanns (Alexander Kielland, 1849-1906) bija ateisti, kas savos darbos kritiz\u0113ja bazn\u012bcas liekul\u012bbu, dogmas un hegemoniju. Starpkaru laik\u0101 liels c\u012bn\u012bt\u0101js bija dzejnieks \u0100rnulfs \u0112verlanns (Arnulf \u00d8verland, 1889-1968), kas gan rakstos, gan run\u0101s kritiz\u0113ja bazn\u012bcu k\u0101 pr\u0101tu aptum\u0161ot\u0101ju un apspied\u0113ju. 1933. gad\u0101 vi\u0146u ies\u016bdz\u0113ja ties\u0101 par reli\u0123ijas zaimo\u0161anu, jo vi\u0146\u0161 vien\u0101 lekcij\u0101 dievgaldu bija nod\u0113v\u0113jis par \u201erieb\u012bgo kanib\u0101lu ma\u0123iju\u201d, ta\u010du vi\u0146u v\u0113l\u0101k attaisnoja.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/DSC00161.jpg\" rel=\"foto-1337\"><img loading=\"lazy\" title=\"DSC00161\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/DSC00161.jpg\" alt=\"\" width=\"540\" height=\"717\" \/><\/a><\/p>\n<h2 style=\"text-align: justify;\">Kam tic netic\u012bgie?<\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">K\u0101p\u0113c piedzimstam? K\u0101da ir dz\u012bves j\u0113ga? Kas bija pirms liel\u0101 spr\u0101dziena? K\u0101p\u0113c past\u0101v \u013caunums? No \u0161\u0101diem jaut\u0101jumiem m\u016b\u017ea laik\u0101 ir gr\u016bti izvair\u012bties. Reli\u0123ija pasniedz atbildes k\u0101 skaistu garn\u0113jumu uz papl\u0101tes, savuk\u0101rt hum\u0101n\u0113ti\u0137i nesteidz n\u0101kt klaj\u0101 ar gataviem atrisin\u0101jumiem. Kam\u0113r reli\u0123ija sniedz atbildes, kuras bie\u017ei vien nedr\u012bkst pat apstr\u012bd\u0113t, hum\u0101n\u0113ti\u0137iem galvenais ir jaut\u0101jumus visp\u0101r uzdot. Jo t\u0101 cilv\u0113kam j\u0101dz\u012bvo \u2013 nezi\u0146\u0101. Un ar to j\u0101samierin\u0101s. Lai gan m\u016bsdienu zin\u0101tne ir atmin\u0113jusi daudzas m\u012bklas, kuru nosl\u0113pumus reiz dr\u012bkst\u0113ja \u0161\u0137etin\u0101t tikai gar\u012bdznieki, tom\u0113r ir palicis v\u0113l daudz nezin\u0101m\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Var rasties jaut\u0101jums \u2013 vai hum\u0101n\u0113tika ir reli\u0123ija? N\u0113, nav, jo hum\u0101n\u0113ti\u0137i netic p\u0101rdabiskiem sp\u0113kiem un dievam, vai vismaz \u0161aub\u0101s par dieva eksistenci. Hum\u0101n\u0113ti\u0137i tic dz\u012bvei pirms n\u0101ves. No t\u0101 izriet, ka dz\u012bv\u0113m \u0161aisaul\u0113 j\u0101b\u016bt lab\u0101m. Hum\u0101n\u0113tikas pamat\u0101 ir ieciet\u012bba, un t\u0101s centr\u0101 ir cilv\u0113ks. Mums visiem ir vajadz\u012bga dro\u0161\u012bba un cie\u0146a. T\u0101 k\u0101 galvenais ir cilv\u0113ks, ar\u012b daba j\u0101saudz\u0113, dom\u0101jot par n\u0101kotnes paaudz\u0113m. Svar\u012bgas ir ar\u012b cilv\u0113kties\u012bbas un demokr\u0101tija. Normas nav absol\u016btas, bet v\u0113rt\u0113jamas p\u0113c t\u0101, k\u0101das ir sekas to iev\u0113ro\u0161anai vai neiev\u0113ro\u0161anai. Past\u0101v princips, ka cilv\u0113ks pats var izlemt jaut\u0101jumus, kas skar vi\u0146u pa\u0161u, ta\u010du \u0146emot v\u0113r\u0101 ar\u012b citu cilv\u0113ku vajadz\u012bbas. \u0160o pamatprincipu ietvaros iesp\u0113jamas vari\u0101cijas, t\u0101d\u0113\u013c biedru starp\u0101 ir izveidojies pla\u0161s da\u017e\u0101du viedok\u013cu un priek\u0161statu spektrs. Piem\u0113ram, hum\u0101n\u0113ti\u0137iem var b\u016bt at\u0161\u0137ir\u012bgi uzskati par eitan\u0101ziju. T\u0101pat hum\u0101n\u0113ti\u0137u rind\u0101s atrodami gan p\u0101rliecin\u0101ti ateisti, gan agnosti\u0137i.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Protams, hum\u0101n\u0113tika nav radusies kult\u016bras vakuum\u0101. T\u0101 dzima Eirop\u0101, balst\u012bta Rietumu filozofijas trad\u012bcij\u0101s un \u2013 varb\u016bt paradoks\u0101li \u2013 ar\u012b kristiet\u012bb\u0101. Protams, ar\u012b m\u016bsos, kas tic dz\u012bvei pirms n\u0101ves, ir daudz no kristiet\u012bbas. Uzaugot \u0161aj\u0101 pasaules da\u013c\u0101, krist\u012bg\u0101s v\u0113rt\u012bbas caurvij mentalit\u0101ti, un, b\u016bdams valodnieks, varu teikt \u2013 ar\u012b valodu. K\u0101 norv\u0113\u0123u, t\u0101 latvie\u0161u valod\u0101 ik dienu lieto pulkiem izteicienu, kuru izcelsme atrodama B\u012bbel\u0113. T\u0101 ir bag\u0101tin\u0101jusi m\u016bsu valodas ar sp\u0113c\u012bg\u0101m metafor\u0101m un tr\u0101p\u012bgiem redz\u0113jumiem par cilv\u0113ku. Neesmu reli\u0123isk\u0101 zi\u0146\u0101 kristietis, bet, t\u0101 k\u0101 esmu uzaudzis Zieme\u013ceirop\u0101, tad kult\u016bras zi\u0146\u0101 tom\u0113r esmu. Dom\u0101ju, ka man ir daudz vair\u0101k kop\u012bgu v\u0113rt\u012bbu ar k\u0101du vidusm\u0113ra Zviedrijas vai Igaunijas kristieti nek\u0101 ar Indijas vai Jap\u0101nas netic\u012bgo.<\/p>\n<h2 style=\"text-align: justify;\">&#8211; Vai Nansens non\u0101ks ell\u0113?<\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">Nekad neesmu tic\u0113jis Dievam. Parasti ar to sadz\u012bvoju pavisam labi. Da\u017ereiz, gr\u016btos br\u012b\u017eos, esmu no\u017e\u0113lojis, ka man nav pie\u0161\u0137irta tic\u012bbas d\u0101vana. Jo ar\u012b t\u0101 var trakt\u0113t tic\u012bbu \u2013 k\u0101 d\u0101vanu. T\u0101 ir d\u0101vana, kur\u0101 iesai\u0146otas jau gatavas atbildes, dz\u012bves vadl\u012bnijas un dz\u012bves j\u0113ga, turkl\u0101t bonus\u0101 tiek apsol\u012bta m\u016b\u017e\u012bga p\u0113cn\u0101ves dz\u012bve. Gribu to vai n\u0113, bet man tom\u0113r nesan\u0101k tic\u0113t. Un t\u0101 tas ir bijis vienm\u0113r. Atceros, vien\u0101 pavasara dien\u0101 ar me\u017eu apaugu\u0161\u0101 piem\u0101jas park\u0101 sp\u0113l\u0113j\u0101m kari\u0146u. Man bija k\u0101di asto\u0146i gadi. Mans rota\u013cu biedrs, ar kuru sl\u0113p\u0101mies kr\u016bmos k\u0101d\u0101 nog\u0101z\u0113, man pajaut\u0101ja: \u201eVai tu tici dievam?\u201d \u201eN\u0113. Bet J\u0113zum gan,\u201d es atbild\u0113ju. P\u0113rn\u0101s lapas krauk\u0161\u0137\u0113ja, mums atbalstoties ar rok\u0101m uz zemes. Mans rota\u013cu biedrs mazliet apmulsis bilda, ka t\u0101 nevar \u2013 netic\u0113t Dievam, bet J\u0113zum. Ar to biju dom\u0101jis, ka ticu tam, ka ir dz\u012bvojis J\u0113zus k\u0101 spilgta v\u0113sturiska persona, ar skaist\u0101m dom\u0101m un izkoptu oratora m\u0101kslu. Un pie t\u0101 ar\u012b esmu palicis. Starp citu, par J\u0113zu run\u0101jot \u2013 t\u0101 bija mana iesauka. Tiesa, ar niev\u0101jo\u0161u nokr\u0101su, jo m\u0113dzu censties aptur\u0113t kauti\u0146us p\u0101r\u0113jo kaimi\u0146u b\u0113rnu starp\u0101 un l\u016bkoju sal\u012bgt karojo\u0161\u0101s puses (nu, tajos gad\u012bjumos, kad pats nebiju iesaist\u012bts\u2026)<\/p>\n<blockquote><p>Nu, n\u0113\u2026 Tom\u0113r vajagot tic\u0113t, dro\u0161\u012bbas p\u0113c<\/p><\/blockquote>\n<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/vecmammas.png\" rel=\"foto-1337\"><img loading=\"lazy\" title=\"vecmammas\" src=\"http:\/\/www.ziemelustasti.lv\/wp-content\/uploads\/2010\/04\/vecmammas.png\" alt=\"\" width=\"169\" height=\"257\" \/><\/a><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">T\u0113vs ir kristietis, bet nekad par reli\u0123iju netik\u0101m ar vi\u0146u run\u0101ju\u0161i. M\u0101te nav tic\u012bga, bet ir teikusi \u2013 ja b\u016btu, tad pareiztic\u012bg\u0101: skaist\u0101s dzied\u0101\u0161anas, gaisotnes un m\u0101kslas d\u0113\u013c. Ar vecomammu gan esmu g\u0101jis uz bazn\u012bcu Ziemassv\u0113tkos un ar\u012b run\u0101jis. Kalnu nami\u0146\u0101 m\u0113s ar vecomammu vienm\u0113r dal\u012bj\u0101m istabu. Es gul\u0113ju gultas otraj\u0101 st\u0101v\u0101, vi\u0146a \u2013 pirmaj\u0101. Lieldien\u0101s un vasar\u0101s. Atceros, k\u0101 vien\u0101 vakar\u0101, kad, katrs sav\u0101 st\u0101v\u0101 gu\u013cot, \u0161\u0137irst\u012bj\u0101m vecus \u017eurn\u0101lus, vi\u0146a pajaut\u0101ja, vai es neticot Dievam. Izdzird\u0113jusi manu noliedzo\u0161o atbildi, vi\u0146a teica: \u201eBet, d\u0113li\u0146, tev ta\u010du j\u0101tic! Cit\u0101di non\u0101ksi ell\u0113.\u201d Kad pajaut\u0101ju, vai vi\u0146a dom\u0101, ka vi\u0146as b\u0113rn\u012bbas norv\u0113\u0123u di\u017evaronis \u2013 pol\u0101ro apgabalu p\u0113tnieks, okeanogr\u0101fs, biologs, diplom\u0101ts un hum\u0101nists Fritjofs Nansens \u2013 tagad mok\u0101s elles liesm\u0101s savas netic\u012bbas d\u0113\u013c, vi\u0146a vairs nebija dro\u0161a. Nu, n\u0113\u2026 Tom\u0113r vajagot tic\u0113t, dro\u0161\u012bbas p\u0113c. Un, b\u016bdams jaunietis, k\u013cuvu tic\u012bgs. Es tic\u0113ju ateismam. Es k\u013cuvu par mision\u0101ru. Viens no maniem lab\u0101kajiem draugiem bija m\u0101c\u012bt\u0101ja d\u0113ls. M\u016bsu sarunas par reli\u0123iju bija garas, un mans m\u0113r\u0137is bija vi\u0146u p\u0101rliecin\u0101t un nor\u0101d\u012bt uz kristiet\u012bbas pretrun\u0101m un tr\u016bkumiem. K\u0101 nelabais las\u012bju B\u012bbeli. Un m\u0101c\u012bt\u0101ja d\u0113ls ar\u012b s\u0101ka \u0161aub\u012bties. V\u0113l\u0101k gan vi\u0146\u0161 atgriez\u0101s sav\u0101 b\u0113rn\u012bbas tic\u012bb\u0101, un es ar karojo\u0161a ateisma sludin\u0101\u0161anu vairs nenodarbojos. Ja reli\u0123ija pie\u0161\u0137ir cilv\u0113ka dz\u012bvei j\u0113gu, k\u0101p\u0113c vi\u0146am to at\u0146emt? Varb\u016bt viss nav oblig\u0101ti j\u0101skata caur smadze\u0146u bio\u0137\u012bmijas prizmu? Piem\u0113ram, iem\u012bl\u0113\u0161an\u0101s \u012bsten\u012bb\u0101 ir vien seroton\u012bna, dopam\u012bna un adrenal\u012bna izdal\u012b\u0161an\u0101s smadzen\u0113s. Bet tas nav \u012bpa\u0161i po\u0113tiski. No t\u0101 dzejas un m\u012blas bal\u0101des neizn\u0101ks. Un tas, kur\u0161 iem\u012bl\u0113jies, par to ar\u012b daudz nedom\u0101. Varb\u016bt ar\u012b nevajag.<\/p>\n<h2 style=\"text-align: justify;\">Hum\u0101n\u0113ti\u0137i ar\u012b Latvij\u0101?<\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">Vai \u0161\u0101du organiz\u0101ciju var\u0113tu dibin\u0101t ar\u012b Latvij\u0101? Latvij\u0101 ir daudz cilv\u0113ku, kurus es raksturotu k\u0101 hum\u0101n\u0113t\u0137us. Procentu\u0101li to ir ne maz\u0101k k\u0101 Norv\u0113\u0123ij\u0101. Bet k\u0101ds b\u016btu \u0161\u0101das organiz\u0101cijas m\u0113r\u0137is? Es nedom\u0101ju, ka kaut kas l\u012bdz\u012bgs padomju laika ateistu klubiem darbaviet\u0101s. \u0160\u012b organiz\u0101cija neb\u016btu t\u0101da, kas galvenok\u0101rt teiktu \u201en\u0113\u201d reli\u0123ijai, bet gan t\u0101da, kas teiktu \u201ej\u0101\u201d. J\u0101 \u2013 ieciet\u012bbai. J\u0101 \u2013 \u0113tiskai dom\u0101\u0161anai. J\u0101 \u2013 dabas saudz\u0113\u0161anai. J\u0101 \u2013 atbild\u012bbai sabiedr\u012bbas priek\u0161\u0101. J\u0101 \u2013 cilv\u0113kam.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kad 61% Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju dom\u0101, ka homoseksu\u0101lisms ir amor\u0101la par\u0101d\u012bba, bet tikai 27% to pa\u0161u aptauj\u0101to par amor\u0101lu uzskata ar\u012b nodok\u013cu nemaks\u0101\u0161anu jeb, citiem v\u0101rdiem, Latvijas slimn\u012bcu, skolu un ce\u013cu apzag\u0161anu, ir skaidrs, ka bazn\u012bcas postul\u0113taj\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m un padomju mentalit\u0101tes mantojumam ir nepiecie\u0161ama opoz\u012bcija. Protams, ka da\u013ca nodok\u013cu naudas aiziet nece\u013cos, ta\u010du pret to j\u0101c\u012bn\u0101s t\u0101, lai necie\u0161 ne Latvijas pension\u0101ri, ne slimnieki, ne skol\u0113ni. Vai tik negod\u012bgie politi\u0137i nav vien aizbildin\u0101jums, lai ietaup\u012btu da\u017eus latus? Ir bezatbild\u012bgi, pavir\u0161i balsojot, iev\u0113l\u0113t p\u0113d\u0113j\u0101s maitas, un p\u0113c tam vi\u0146us kritiz\u0113t. Radi lab\u0101ku sabiedr\u012bbu un iesaisties politik\u0101 pats! Da\u017eos jaut\u0101jumos j\u0101lau\u017e bazn\u012bcas hegemonija \u2013 diskusij\u0101s par \u0113tiku, sabiedr\u012bbu un indiv\u012bdu. J\u0101rada pretest\u012bba bazn\u012bcas naidam pret m\u012blu un j\u0101atmasko bazn\u012bcas divkos\u012bba ar\u012b daudzos citos jaut\u0101jumos. \u0160is aspekts ies\u0101kum\u0101 varb\u016bt b\u016btu aktu\u0101l\u0101ks \u0161\u0101dai latvie\u0161u organiz\u0101cijai nek\u0101, piem\u0113ram, p\u0101rejas ritu\u0101lu r\u012bko\u0161ana (es teiktu, ka skaistos latvie\u0161u skolas izlaidumus \u0161\u0101 vai t\u0101 gr\u016bti p\u0101rsp\u0113t). Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 \u0161\u012b pati organiz\u0101cija b\u016btu bazn\u012bcas sabiedrot\u0101, veicinot Latvijas sabiedr\u012bb\u0101 tuv\u0101k\u0101 m\u012bl\u0113\u0161anu un solidarit\u0101ti ar v\u0101j\u0101ko. Tas, ka esi netic\u012bgais, neb\u016bt nenoz\u012bm\u0113, ka tev nav \u0113tisk\u0101s dom\u0101\u0161anas vai v\u0113rt\u012bbu.<\/p>\n<h2 style=\"text-align: justify;\">Meln\u0101 burtn\u012bca un m\u012bla<\/h2>\n<p style=\"text-align: justify;\">Mana vecvecm\u0101mi\u0146a nomira vair\u0101kas desmitgades pirms manas piedzim\u0161anas. Nedom\u0101ju, ka vi\u0146a s\u0113\u017e uz k\u0101da m\u0101ko\u0146a un mani v\u0113ro. Bet, kam\u0113r pie manis glab\u0101jas \u0161\u012b ar smalkiem rokas vilcieniem aprakst\u012bt\u0101 meln\u0101 burtn\u012bca, vecvecm\u0101mi\u0146a dz\u012bvo man\u0101 atmi\u0146\u0101, l\u012bdz\u0101s vecm\u0101mi\u0146as nost\u0101stiem un vec\u0101m melnbalt\u0101m fotogr\u0101fij\u0101m. Vair\u0101kas no burtn\u012bcas dziesm\u0101m vecvecm\u0101mi\u0146a pati sarakst\u012bjusi. Apak\u0161\u0101 ir vi\u0146as v\u0101rds un uzv\u0101rds: Aasta Pedersen. Osta P\u0113de\u0161ena.<\/p>\n<blockquote><p>Jeg vil leve og d\u00f8<br \/>\nfor min elskede m\u00f8<br \/>\ndeg min lille skat<br \/>\nvi gifter os snarlig<br \/>\nfor jeg lengter saa varlig<br \/>\nbaade dag og nat.<\/p><\/blockquote>\n<p style=\"text-align: justify;\">Nek\u0101das revolucion\u0101ri jaunas domas \u0161eit nav izteiktas, jo to pa\u0161u rakst\u012bju\u0161i, dom\u0101ju\u0161i, dzied\u0101ju\u0161i un kliegu\u0161i miljoniem cilv\u0113ku. M\u012blest\u012bba ir veca k\u0101 pasaule, ta\u010du katra t\u0101s atn\u0101k\u0161ana sp\u0113j no jauna satricin\u0101t maz\u0101 cilv\u0113ka dz\u012bvi. Tiesa, burtn\u012bc\u0101 ir ar\u012b dziesmas par J\u0113zu un dro\u0161\u012bbu, ko vi\u0146\u0161 sniedzot. Tom\u0113r m\u0113s ar vecvecm\u0101mi\u0146u un vecomammu esam vienispr\u0101tis par vismaz vienu no dz\u012bves j\u0113g\u0101m \u2013 dz\u012bvot noz\u012bm\u0113 m\u012bl\u0113t.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Man ir cig\u0101rkast\u012bte. Zem v\u0101ka ar sarkanu samtu iek\u0161pus\u0113 kop\u0161 mazotnes k\u0101 d\u0101rgumus glab\u0101ju \u012bpa\u0161\u0101s manti\u0146as. Tur ir manas vecvecm\u0101mi\u0146as meln\u0101 dziesmu v\u0101cel\u012bte \u2013 burtn\u012bca, kur\u0101 z\u012bmulis gl\u012bti jo gl\u012bti pirms simts gadiem iem\u016b\u017ein\u0101jis v\u0101rdus dziesm\u0101m, kuras dzied\u0101ja manas omes vec\u0101ki, san\u0101kot kop\u0101. Tur glab\u0101jas ar\u012b mana vect\u0113va 1928. gada sudrabmeda\u013ca boks\u0101 no nacion\u0101laj\u0101m sac\u012bkst\u0113m junioriem, k\u0101 ar\u012b viena sudraba&#8230;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[14,12],"tags":[18,19,76],"_links":{"self":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/267"}],"collection":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=267"}],"version-history":[{"count":1,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/267\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":649,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/267\/revisions\/649"}],"wp:attachment":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=267"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=267"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=267"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}