{"id":402,"date":"2015-02-19T23:20:44","date_gmt":"2015-02-19T21:20:44","guid":{"rendered":"https:\/\/snorreks.wordpress.com\/?p=402"},"modified":"2016-01-05T07:48:25","modified_gmt":"2016-01-05T07:48:25","slug":"pa-sarezgitajam-takam","status":"publish","type":"post","link":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/2015\/02\/19\/pa-sarezgitajam-takam\/","title":{"rendered":"Pa sare\u017e\u0123\u012btaj\u0101m tak\u0101m"},"content":{"rendered":"
\"hamsuna<\/a>
Hamsuna autobiogr\u0101fija<\/figcaption><\/figure>\n

2009. gad\u0101 apg\u0101ds Mansards<\/a> izdeva Knuta Hamsuna<\/a> gr\u0101matu “Pa aizaugu\u0161\u0101m tek\u0101m” Konstant\u012bna Raudives<\/a> tulkojum\u0101. Es pirms jaunajam izdevumam\u00a0biju tulkojumu sastat\u012bjis ar ori\u0123in\u0101lu un\u00a0ar\u012b uzrakst\u012bjis eseju par gr\u0101matu. Gr\u0101mata v\u0113l ir p\u0101rdo\u0161an\u0101 gan Nice Place Mansard\u0101<\/a>, gan internet\u0101<\/a>.<\/em><\/p>\n

\u0160aj\u0101 gr\u0101mat\u0101 varat staig\u0101t pa Knuta Hamsuna tak\u0101m. Lai gan daudzu latvie\u0161u gr\u0101matplauktos atrodami Hamsuna darbi, un j\u016bs jau dro\u0161i vien neesat iz\u0146\u0113mums \u2013 gr\u0101mata Pa aizaugu\u0161aj\u0101m tek\u0101m <\/em>ir tikai retajam, jo t\u0101 Konstant\u012bna Raudives tulkojum\u0101 izn\u0101ca 1951. gad\u0101[1]<\/a> \u010cik\u0101g\u0101, taj\u0101 pa\u0161\u0101 pils\u0113t\u0101, kur Hamsuns gadus se\u0161desmit piecus agr\u0101k bija str\u0101d\u0101jis par tramvaja konduktoru. Padomju Latvij\u0101 dz\u012bvojo\u0161ajiem t\u0101 bija praktiski k\u0101 nepieejama, un p\u0113cpadomju laikos atrodama tikai bibliot\u0113k\u0101s. Tom\u0113r Pa aizaugu\u0161aj\u0101m tek\u0101m <\/em>ierindojama starp svar\u012bg\u0101kajiem Hamsuna darbiem, un atz\u012bm\u0113jot Knuta Hamsuna dzim\u0161anas 150. gadadienu, las\u012bt\u0101jam t\u0101 ir jauka d\u0101vana. Gr\u0101mata ir \u012bpatn\u0113ja ne vien t\u0101p\u0113c, ka rakstnieks to uzrakst\u012bjis m\u016b\u017ea 90. gad\u0101, bet savdab\u012bgs ir ar\u012b t\u0101s konteksts, un te v\u0113los ieskic\u0113t savu \u0161\u012b konteksta versiju.<\/p>\n

\u00a0<\/strong><\/p>\n

1949. gada 28. septembris \u2013 40 tonnu melle\u0146u un jauna gr\u0101mata<\/strong><\/h3>\n
\"Aftenposten_1920_11_12_s01_proportional_550_950_none\"<\/a>
Te ir Aftenposten 29 gadus agr\u0101k, 1920. gad\u0101, kad av\u012bze v\u0113st\u012bja par to, ka Hamsuns ir Nobela pr\u0113mijas laure\u0101ts<\/figcaption><\/figure>\n

Lasu av\u012bzi \u2018Aftenposten\u2019, ta\u010du ne\u010daukst pap\u012brs, jo Bergenas universit\u0101tes arh\u012bv\u0101 lasu to monitor\u0101 no mikrofilmi\u0146as. Nelasu ne \u0161odienas, ne vakardienas, bet 1949. gada 28. septembra numuru. Ir pag\u0101ju\u0161i tie\u0161i 60 gadi, un av\u012bze atspogu\u013co pavisam cit\u0101du Norv\u0113\u0123iju nek\u0101 t\u0101, kuru es paz\u012bstu un kur\u0101 esmu uzaudzis; es teiktu: pat eksotiski cit\u0101du.<\/p>\n

Av\u012bze v\u0113sta par kubie\u0161u diplom\u0101ta vesto kontrabandu; policija m\u0113\u0123inot vi\u0146u no\u0137ert. Zviedrij\u0101 policija savuk\u0101rt esot arest\u0113jusi \u010detru sievie\u0161u zag\u013cu bandu, ar kur\u0101m kop\u0101 bijis z\u012bdainis. Izlaupot dz\u012bvok\u013cus, zagles esot spain\u012b uzvilku\u0161as z\u012bdaini aug\u0161\u0101 pa logu, lai nepiesaist\u012btu kaimi\u0146u uzman\u012bbu ar b\u0113rna raud\u0101m k\u0101p\u0146u telp\u0101.<\/p>\n

Tuvojas v\u0113l\u0113\u0161anas, un, b\u016bdama konservat\u012bva av\u012bze, Aftenposten<\/em> klaji atbalsta lab\u0113jo partiju (H\u00f8yre<\/em>).\u00a0 Es dz\u012bvoju n\u0101kotn\u0113, t\u0101p\u0113c zinu, k\u0101 b\u016bs. Uzvar\u0113s Str\u0101dnieku partija (Arbeiderpartiet<\/em>), kas ieg\u016bs 85 no 150 deput\u0101tu viet\u0101m un l\u012bdz ar to piln\u012bgu noteik\u0161ana St\u016brting\u0101; j\u0101, gandr\u012bz piln\u012bgu noteik\u0161ana l\u012bdz pat m\u016bsdien\u0101m un l\u012bdz tagad\u0113jai vald\u012bbai, kura \u0161aj\u0101s dien\u0101s uzs\u0101ks savu darbu. Norv\u0113\u0123ija ir \u2013 un kop\u0161 Otr\u0101 pasaules kara ir bijusi \u2013 soci\u0101ldemokr\u0101tisk\u0101 valsts.<\/p>\n

Av\u012bze v\u0113l sniedz dramatiskas zi\u0146as par to, ka, vedot ogles no Anglijas uz Zviedriju, Kategat\u0101 esot avar\u0113jusi ku\u0123is Juri<\/em>, kura visa apkalpe, iz\u0146emot zviedru taut\u012bbas kapteini, esot igau\u0146i. Aizkustino\u0161i rakst\u012bts par jaunu izmisu\u0161u p\u0101ri, kuram nav kur dz\u012bvot Oslo liel\u0101 m\u0101jok\u013cu defic\u012bta d\u0113\u013c. Asaraini aizkustino\u0161a ir ar\u012b report\u0101\u017ea no kar\u0101 un pilso\u0146u kar\u0101 izpost\u012bt\u0101s Grie\u0137ijas, uz kurieni komand\u0113t\u0101 \u017eurn\u0101liste apraksta grie\u0137u b\u0101re\u0146u nometni. J\u0101, Norv\u0113\u0123ij\u0101 sal\u012bdzinot ar cit\u0101m valst\u012bm tom\u0113r daudzmaz sveik\u0101 tikusi cauri. No ostas ir zi\u0146as par to, ka ku\u0123is Bretagne<\/em> iepriek\u0161\u0113j\u0101 dien\u0101 atvedis caurules, lina izstr\u0101d\u0101jumus, skr\u016bves un uzgrie\u017e\u0146us, bet jau \u0161odien aizvedis 40 tonnu sald\u0113tu melle\u0146u uz Angliju. Ir ar\u012b zi\u0146ots par pl\u0101niem eksport\u0113t Norv\u0113\u0123ijas svaigu zivi no ar lidma\u0161\u012bnu.<\/p>\n

Zi\u0146as no darba bir\u017eas liecina par valsts straujo att\u012bst\u012bbu; visi,\u00a0 kas piesak\u0101s uz darbu, pie t\u0101 ar\u012b tiek \u2013 Oslo bezdarbniekos re\u0123istr\u0113ti 686 v\u012brie\u0161i un 97 sievietes, ta\u010du br\u012bvas vietas ir 1224 v\u012brie\u0161iem un 1497 \u2013 sieviet\u0113m. Man, m\u016bsdienu norv\u0113\u0123im, mati ce\u013cas st\u0101vus, redzot vakan\u010du sludin\u0101jumus iedal\u012btus trij\u0101s kategorij\u0101s \u2013 v\u012brie\u0161iem, sieviet\u0113m un abiem dzimumiem. P\u0101rsteidz ar\u012b tas, ka daudzviet uzsver tie\u0161i to, ka izgl\u012bt\u012bba nav vajadz\u012bga. Citi laiki. Un citi amati \u2013 sviestmai\u017eu jaunava, b\u0101kas uzraugs, tipogr\u0101fijas burtlicis, pildspalvu remonta meistars.<\/p>\n

\n

Citi laiki. Un citi amati \u2013 sviestmai\u017eu jaunava, b\u0101kas uzraugs, tipogr\u0101fijas burtlicis, pildspalvu remonta meistars.<\/p>\n<\/blockquote>\n

\u0100rzemju zi\u0146\u0101s ir paustas ba\u017eas par padomju kodoliero\u010diem. V\u0113l viena aukst\u0101 kara liec\u012bba ir zi\u0146a par to, ka \u010cehoslov\u0101kijas pilots nolaidies Rietumv\u0101cij\u0101, kur l\u016bdzis politisku patv\u0113rumu \u2013 telegr\u0101fists un vien\u012bg\u0101 pasa\u017eiere gan gribot atpaka\u013c. Savuk\u0101rt p\u0113d\u0113jais tehnikas kliedziens Anglij\u0101 esot televizors automa\u0161\u012bn\u0101 \u2013 t\u0101 v\u0113sta av\u012bzes korespondents no Londonas radio gadatirgus. Norv\u0113\u0123iem, t\u0101pat k\u0101 latvie\u0161iem, v\u0113l b\u016bs j\u0101gaida pieci gadi, l\u012bdz attiec\u012bgaj\u0101s valst\u012bs 1954. gad\u0101 s\u0101ksies pirmie telev\u012bzijas raid\u012bjumi, un kur nu v\u0113l automa\u0161\u012bn\u0101! 100\u00a0000 norv\u0113\u0123u ar\u012b gaida uz telefona l\u012bnijas ievilk\u0161anu m\u0101j\u0101s. Netr\u016bkst tas vien: rudenim un gadsk\u0101rt\u0113jai debesu pil\u0113\u0161anai s\u0101koties, ir lietussargu defic\u012bts. Gad\u0101 vajagot 150\u00a0000 jaunu lietussargu, ta\u010du Norv\u0113\u0123ijas lietussargu ra\u017eot\u0101ji sp\u0113jot sara\u017eot tikai pusi. Vi\u0146i vaino valsts ieviestos importa ierobe\u017eojumus, kuri past\u0101v\u0113s v\u0113l daudzus gadus. Turpret\u012b prieki ir J\u0113v\u012bk\u0101, kur \u0161ogad ir negaid\u012bti liela timoti\u0146a ra\u017ea. S\u0113klas nevajadz\u0113\u0161ot import\u0113t.<\/p>\n

Av\u012bz\u0113 las\u0101ma intervija ar popul\u0101ro d\u0101\u0146u rakstnieku Tomasu Olesenu-Lekenu, kas viesojas Oslo. Vi\u0146\u0161 s\u016bdzas par to, ka d\u0101\u0146u izdev\u0113ji vairs ne\u0146emoties public\u0113t vi\u0146a gr\u0101matas. Tom\u0113r ir k\u0101ds cits rakstnieks, kas \u0161odienas av\u012bz\u0113 domin\u0113; vi\u0146\u0161 ir galven\u0101 zi\u0146a; svar\u012bg\u0101ka par v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m, band\u0101m un kodoliero\u010diem. Knuts Hamsuns. Pa\u0161\u0101 pirmaj\u0101 \u2019Aftenposten\u2019 1949.gada 28. septembra r\u012bta numura lappus\u0113 ir v\u0113st\u012bts, ka tie\u0161i \u0161odien izn\u0101k Hamsuna gr\u0101mata. Ir raksts. Ir recenzija. Ir apg\u0101da Gyldendal<\/em> sludin\u0101jums. Pa aizaugu\u0161aj\u0101m tek\u0101m<\/em>: m\u012bkstos v\u0101kos \u2013 10 kronu, bet cietos \u2013 13,50.<\/p>\n

\u00a0<\/strong><\/p>\n

Pasaules slaven\u012bba bez sava laukuma<\/strong><\/h3>\n
\n

Laso\u0161ajai pasaulei ir j\u0101izsaka pateic\u012bba \u010cik\u0101gas tramvaju p\u0101rvaldei.<\/p>\n<\/blockquote>\n

\"cikagas<\/a>
\u0160\u0101di tramvaji bija redzami \u010cik\u0101gas iel\u0101s 19. gs. beig\u0101s.<\/figcaption><\/figure>\n

Dzimtenes lielaj\u0101s pils\u0113t\u0101s v\u0113l joproj\u0101m Hamsuna v\u0101rd\u0101 nav nosaukta neviena iela vai laukums. Vai tautie\u0161i vi\u0146u aizmirsu\u0161i? Neb\u016bt ne. Vi\u0146u lasa par sp\u012bti tam, ka vi\u0146a valoda ir arhaiska, man pa\u0161am, piem\u0113ram, Hamsuns rait\u0101k las\u0101s latviski nek\u0101 dzimtaj\u0101 valod\u0101. Bet norv\u0113\u0123i lasa ar prieku. Skolas hrestom\u0101tij\u0101s vienm\u0113r atrad\u012bsiet pa vi\u0146a dzejolim, prozas fragmentam un 1890. gada rakstu par to, ka literat\u016bras uzdevums ir asi\u0146u \u010dukstu,kaulu l\u016bgsnuun cilv\u0113ka neapzin\u0101t\u0101s dv\u0113seles dz\u012bves atspogu\u013co\u0161ana. Tramvajos redzami jaunie\u0161i ar P\u0101nu<\/em>, Mist\u0113rij\u0101m<\/em>, Badu<\/em> vai Viktoriju<\/em> rok\u0101s, un ne jau t\u0101d\u0113\u013c, lai pieglaimotos tramvaja konduktoram ar nol\u016bku nopirkt b\u0113rnu bi\u013ceti \u2013 Hamsuns neap\u0161aub\u0101mi ir Norv\u0113\u0123ijas visslaven\u0101kais tramvaja konduktors; Oslo tramvajos konduktoru man\u0101 b\u0113rn\u012bb\u0101 jau vairs\u00a0 nebija. Un, par laimi, Hamsuns bija nel\u0101ga konduktors: neorient\u0113j\u0101s apk\u0101rtn\u0113 un virzienos un izlaida pasa\u017eierus nepareizaj\u0101s pietur\u0101s. Vi\u0146u atlaida. Laso\u0161ajai pasaulei ir j\u0101izsaka pateic\u012bba \u010cik\u0101gas tramvaju p\u0101rvaldei. Bet galvenais ir tas, ka jaunie\u0161i \u0161\u012b autora gr\u0101matas lasa tramvajos simt gadu p\u0113c to uzrakst\u012b\u0161anas. Tas ta\u010du noz\u012bm\u0113, ka autors ir iztur\u0113jis laikazoba p\u0101rbaudes testu, vai ne? Vai tik tas nav di\u017ea pieminek\u013ca v\u0113rts, vai tik nevajadz\u0113tu \u0161\u0101da autora v\u0101rd\u0101 nod\u0113v\u0113t k\u0101du no galvaspils\u0113t\u0101s galvenaj\u0101m iel\u0101m, ielu, kur\u0101 atrodas svar\u012bgas valsts iest\u0101des, smalki restor\u0101ni, muzeji, un uz kuras ietv\u0113m \u010dum un mud\u017e cilv\u0113ki? Ar Hamsunu ir cit\u0101di. Jo vien\u0101 no svar\u012bg\u0101kajiem nacion\u0101lajiem m\u012btiem vi\u0146\u0161 ir sliktais, proti, norv\u0113\u0123u m\u012bt\u0101 par Otro pasaules karu.<\/p>\n

Kar\u0161 k\u0101 p\u012bl\u0101rs n\u0101cijas konstrukcij\u0101<\/strong><\/h3>\n

Kar\u0101 m\u0113s, norv\u0113\u0123i, bij\u0101m gan varo\u0146i, gan upuri. \u0160\u012b doma ir m\u016bsu nacion\u0101l\u0101 m\u012bta sast\u0101vda\u013ca. Ir ta\u010du skaidra bilde – nacion\u0101los m\u012btus neveidosi no p\u0101ridar\u012bt\u0101ju un zaud\u0113t\u0101ju lom\u0101m \u2013 tad konstrukcija sabruks k\u0101 lapu b\u016bdi\u0146a stipr\u0101 v\u0113tr\u0101. Tie\u0161i t\u0101d\u0113\u013c skolu v\u0113stures gr\u0101mat\u0101s ir st\u0101sti par upuriem un varo\u0146iem. Ir st\u0101sti par norv\u0113\u0123u ebrejiem, kurus s\u016bt\u012bja uz koncentr\u0101cijas nometn\u0113m uz neatgrie\u0161anos. Ir st\u0101sti par bra\u0161iem norv\u0113\u0123u jaunie\u0161iem, kas organiz\u0113ja sabot\u0101\u017eas pret v\u0101cu okupantiem. Bet nav st\u0101stu par to, ka norv\u0113\u0123u policisti, b\u016bdami nacistu rokaspui\u0161i, \u0161os pa\u0161us ebrejus re\u0123istr\u0113ja un arest\u0113ja. V\u0113stures stund\u0101 mums st\u0101st\u012bja par 877 norv\u0113\u0123u kareivjiem, kuri g\u0101ja boj\u0101, aizst\u0101vot dzimteni, bet nest\u0101st\u012bja par 689 norv\u0113\u0123u jaunie\u0161iem, kas, b\u016bdami br\u012bvpr\u0101t\u012bgie SS kareivji, g\u0101ja boj\u0101 Austrumu front\u0113. Tagad vi\u0146u anon\u012bm\u0101s atdusas vietas atrodamas Krievij\u0101, Igaunij\u0101, Latvij\u0101 un citur.<\/p>\n

Norv\u0113\u0123i grib sevi redz\u0113t k\u0101 varo\u0146us un upurus. Glu\u017ei t\u0101pat k\u0101 latvie\u0161i. Glu\u017ei t\u0101pat k\u0101 visas n\u0101cijas varb\u016bt. M\u0113s esam vai nu tie, kas labu dara, vai ar\u012b tie, pret kuriem slikti izturas. T\u0101 tas ir m\u016bsu n\u0101ciju dz\u012bv\u0113, t\u0101 tas ir m\u016bsu priv\u0101taj\u0101 dz\u012bv\u0113. Paties\u012bba turpret\u012b ir daudz\u0161\u0137aut\u0146aina un nep\u0101rskat\u0101ma. Vienm\u0113r ir fakti, kas mums iet secen, vai \u2013 ko klusi\u0146\u0101m lai\u017eam gar\u0101m. Vienm\u0113r ir faktori, kurus neredzam, aizmirstam vai uzskat\u0101m par neeso\u0161iem. Paties\u012bba ir haotiska, bet m\u0113s tiecamies p\u0113c vienk\u0101r\u0161\u012bbas. Paties\u012bba ir raiba, bet m\u0113s gribam to iedal\u012bt meln\u0101 un balt\u0101. Kuru v\u012bru lai s\u016bt\u0101m uz debes\u012bm, kuru \u2013 uz elli? Vieni tevi m\u012bl, citi \u2013n\u012bst. Hamsuns rakst\u012bja debe\u0161\u0137\u012bgi, bet atbalst\u012bja elli zemes virs\u016b.<\/p>\n

1940. gada 9. apr\u012bl\u012b hitlerisk\u0101 V\u0101cija okup\u0113ja D\u0101niju un Norv\u0113\u0123iju. D\u0101nijas karalis un vald\u012bba no s\u0101kuma sadarboj\u0101s ar okupantiem, kam\u0113r Norv\u0113\u0123ija c\u012bn\u012bj\u0101s pret\u012b l\u012bdz kapitul\u0101cijai 1940. gada 10. j\u016bnij\u0101. Karalis un vald\u012bba bija devu\u0161ies uz Angliju un turpin\u0101ja savu darbu trimd\u0101. Valst\u012b vald\u012bja v\u0101cie\u0161i kop\u0101 ar norv\u0113\u0123u Nacion\u0101l\u0101s vienot\u012bbas partiju (Nasjonal Samling<\/em>), kuras priek\u0161gal\u0101 bija Vidkuns Kvislings<\/a> (Vidkun Quisling<\/em>, 1887-1945). Okup\u0101cija ilga l\u012bdz kara beig\u0101m, 1945. gada 8. maijam. Zieme\u013cnorv\u0113\u0123ija tad bija nodedzin\u0101ta, ta\u010du visum\u0101 kar\u0161 Norv\u0113\u0123iju bija sk\u0101ris maz\u0101k nek\u0101 citas valstis Eirop\u0101. Pavisam ap 10\u00a0000 norv\u0113\u0123u bija g\u0101ju\u0161i boj\u0101 (liel\u0101k\u0101 grupa bija j\u016brnieki), Norv\u0113\u0123ij\u0101 v\u0113l 11\u00a0500 v\u0101cu kareivju g\u0101ja boj\u0101 un ap 18\u00a0500 kara g\u016bstek\u0146u no Padomju Savien\u012bbas un Dienvidsl\u0101vijas.<\/p>\n

P\u0113c kara norisin\u0101j\u0101s tiesas procesi pret tiem, kas biju\u0161i partijas Nasjonal Samling <\/em>biedri. 50\u00a0000 cilv\u0113ku ties\u0101ja par tautas nodev\u012bbu \u2013 tas bija procentu\u0101li desmit rei\u017eu liel\u0101ks skaitlis nek\u0101 cit\u0101s nacistu okup\u0113taj\u0101s valst\u012bs Rietumeirop\u0101. Turkl\u0101t tas notika, balstoties uz svaigi pie\u0146emtiem likumiem, kuriem bija atpaka\u013cejo\u0161s sp\u0113ks. Bija pl\u0101nots \u0161o procesu veikt cien\u012bgi, tom\u0113r naids un atrieb\u012bba b\u016bs \u0146\u0113musi virsroku. Ir zin\u0101mi daudzi sp\u012bdzin\u0101\u0161anas un necilv\u0113c\u012bgas iztur\u0113\u0161an\u0101s gad\u012bjumi cietumos un nometn\u0113s.<\/p>\n

Tautas nodev\u0113ju b\u0113rnus apc\u0113la un kaunin\u0101ja skol\u0101s. Ne\u017e\u0113l\u012bgi iztur\u0113j\u0101s pret t\u0101m sieviet\u0113m, kas bija k\u013cuvu\u0161as par m\u0101t\u0113m p\u0113c m\u012blas sakariem ar v\u0101cu kareivjiem. Un, protams, pret vi\u0146u b\u0113rniem. M\u012bla nedr\u012bkst\u0113ja b\u016bt stipr\u0101ka par nacion\u0101lo politiku.<\/p>\n

V\u0113tra bija p\u0101ri, tom\u0113r zari v\u0113l tika lauzti. Bet, k\u0101 vienm\u0113r, ir lielie \u010diekuri, kurus neaiztiek. Viens \u0161\u0101ds gad\u012bjums ir uz\u0146\u0113muma Hydro<\/em> vad\u012bt\u0101ji. Hydro<\/em> tika dibin\u0101ts nacion\u0101lm\u012btiskaj\u0101 1905. gad\u0101, kad Norv\u0113\u0123ija k\u013cuva par neatkar\u012bgu valsti, bet Hydro<\/em> \u2013 pirmie pasaul\u0113 \u2013 s\u0101ka ra\u017eot m\u0101ksl\u012bgo m\u0113slojumu. Kara laik\u0101 vi\u0146iem n\u0101c\u0101s ra\u017eot alum\u012bniju nacistu lidma\u0161\u012bn\u0101m un smago \u016bdeni atombumb\u0101m, izmantojot \u0101rzemju piespiedu darbasp\u0113ku. Bet Hydro<\/em> vad\u012bt\u0101jus un uz\u0146\u0113muma \u012bpa\u0161niekus, kuri kara laik\u0101 bija daudz nopeln\u012bju\u0161i, p\u0113c kara neviens neties\u0101ja, par vi\u0146u ieguld\u012bjumu ienaidnieka pus\u0113 valsts nenosod\u012bja. Vi\u0146i v\u0113l bija vajadz\u012bgi jaun\u0101s Norv\u0113\u0123ijas uzcel\u0161an\u0101. M\u016bsdien\u0101s Hydro<\/em> ir tre\u0161ais liel\u0101kais alum\u012bnija ra\u017eot\u0101js pasaul\u0113.<\/p>\n

Cits piem\u0113rs, kas par\u0101da, ka attieksme pret nacismu ar\u012b pirmskara Norv\u0113\u0123ij\u0101 nebija viennoz\u012bm\u012bga, ir Norv\u0113\u0123ijas liel\u0101k\u0101 zemnieku savien\u012bba (Norges bondelag<\/em>), kas dibin\u0101ja Zemnieku partiju, kuras p\u0113ctece Centra partija tagad [2009.g.] ir Norv\u0113\u0123ijas vald\u012bbas sast\u0101v\u0101. Pirms kara savien\u012bbas vad\u012bt\u0101ji izteic\u0101s nosodo\u0161i par ebrejiem un akt\u012bvi sadarbojas ar nacistiem V\u0101cij\u0101. Varb\u016bt vi\u0146i jut\u0101s glaimoti, jo, p\u0113c nacistu rases p\u0113tnieku dom\u0101m, norv\u0113\u0123u zemnieki esot pa\u0161i t\u012br\u0101kie \u0101rie\u0161i pasaul\u0113.<\/p>\n

Pie pilna pr\u0101ta vai piln\u012bga pl\u0101npr\u0101t\u012bba?<\/strong><\/h3>\n

\"zemes<\/a>Saska\u0146\u0101 ar nacion\u0101lo m\u012btu labie norv\u0113\u0123i c\u012bn\u012bj\u0101s pret v\u0101cu nacistiem, bet sliktie vi\u0146us atbalst\u012bja. Vairums norv\u0113\u0123u tom\u0113r iztur\u0113j\u0101s pas\u012bvi. Hamsuns gan nebija nek\u0101ds pas\u012bvais. Vi\u0146\u0161 atkl\u0101ti atbalst\u012bja jauno re\u017e\u012bmu. Uz hitlerisko V\u0101ciju vi\u0146\u0161 jau bija raudz\u012bjies labv\u0113l\u012bg\u0101m ac\u012bm, tai att\u012bstoties tr\u012bsdesmitajos gados. 1935. gad\u0101 vi\u0146\u0161 bija rakstveid\u0101 uzbrucis Nobela miera pr\u0113mijas laure\u0101tam, pacifistam un demokr\u0101tijas aizst\u0101vim K\u0101rlim fon Osieckijam (Carl von Ossietzky<\/em><\/a>, 1889-1938), kuru vi\u0146\u0161 uzskat\u012bja par v\u0101cu tautas nodev\u0113ju. Vi\u0146\u0161 ar\u012b pirms kara bija atkl\u0101ti atbalst\u012bjis norv\u0113\u0123u nacion\u0101li orient\u0113to, fa\u0161istisko Nacion\u0101l\u0101s vienot\u012bbas partiju (Nasjonal Samling<\/em>). Hamsuns netic\u0113ja sava laika demokr\u0101tijai, vi\u0146\u0161 tic\u0113ja dzel\u017eainajai rokai, stiprajam vad\u012bt\u0101jam. Vi\u0146\u0161 neatbalst\u012bja industrializ\u0101ciju, vi\u0146\u0161 slavin\u0101ja stipro zemnieku, kas ar\u012b redzams vi\u0146a rom\u0101n\u0101 Zemes sv\u0113t\u012bba<\/em>, par kuru rakstnieks 1920. gad\u0101 sa\u0146\u0113ma Nobela pr\u0113miju literat\u016br\u0101. Hamsuns ien\u012bda Angliju un ASV, bet cien\u012bja V\u0101ciju un v\u0101cu kult\u016bru.<\/p>\n

Klausos 1941. gada radioierakstu ar Hamsuna balsi. \u017durn\u0101listi ieradu\u0161ies Nerholm\u0101, iepriek\u0161 nebr\u012bdinot. \u017durn\u0101listi neatlaid\u012bgi grib, lai vi\u0146\u0161 run\u0101tu par saviem darbiem, bet rakstnieks apgalvo, ka savus darbus nekad nep\u0101rlasot un no P\u0101na<\/em> un Bada<\/em> nek\u0101 neatceroties. Vi\u0146\u0161 run\u0101 par jauno laiku un sal\u012bdzina tos, kas c\u012bn\u0101s pret jauno nacistisko vald\u012bbu, ar tiem, kas c\u012bn\u012bj\u0101s pret Norv\u0113\u0123ijas neatkar\u012bbu 1905. gad\u0101. Vi\u0146\u0161 run\u0101 par jaun\u0101ko literat\u016bru un m\u0101kslu un kritiz\u0113 rakstniekus un m\u0101ksliniekus, kurus uzskata par komunistiem. Pats saka, ka radio neklausoties, jo esot kurls. Vair\u0101kas reizes grib p\u0101rtraukt interviju, jo neesot vairs ko teikt. \u017durn\u0101listi mudina uz run\u0101\u0161anu. Intervij\u0101 vi\u0146\u0161 run\u0101 l\u0113ni ar skaidri ietur\u0113t\u0101m pauz\u0113m . \u0160\u0137iet, ka visas desmit min\u016b\u0161u gar\u0101s intervijas laik\u0101 vi\u0146\u0161 ne reizi nepasmaida. Var saprast, ka balss pieder vecam v\u012bram. Izloksne it k\u0101 ir t\u0101, kur\u0101 run\u0101 Oslo un Norv\u0113\u0123ijas austrumos. Ta\u010du kaut kas nenosak\u0101mi sve\u0161\u0101ds ar\u012b taj\u0101 ir. Varb\u016bt t\u0101p\u0113c, ka nav dz\u012bvojis vien\u0101 viet\u0101 vien. Vi\u0146\u0161 dzimis Gudbransd\u0101len\u0113 Norv\u0113\u0123ijas vidien\u0113 vai nu Vogo, vai Lomm\u0101 \u2013 par to \u012bstas vienpr\u0101t\u012bbas v\u0113l nav \u2013 kop\u0161 triju gadu vecuma dz\u012bvojis Zieme\u013cnorv\u0113\u0123ij\u0101, v\u0113l\u0101k k\u0101du laiku padz\u012bvojis pie Rietumnorv\u0113\u0123ijas fjordiem un Austrumnorv\u0113\u0123ijas me\u017eos, tad Amerikas pr\u0113rij\u0101s, Par\u012bz\u0113, Kopenh\u0101gen\u0101 un Kristiansann\u0101. Nerholmu pie Grimstades Norv\u0113\u0123ijas dienvidos vi\u0146\u0161 nopirka 1918. gad\u0101 un dr\u012bz izveidoja no t\u0101s paraugfermu. Zemnieka slavin\u0101\u0161ana vi\u0146am nebija tuk\u0161i salmi.<\/p>\n

Kad V\u0101cija bija okup\u0113jusi Norv\u0113\u0123iju, Hamsuns t\u016bl\u012bt pat jaunajiem valstsv\u012briem izteica atbalstu. 1943. gada pavasar\u012b vi\u0146\u0161 V\u0101cij\u0101 apciemoja fan\u0101tisko propagandas ministru un lielo antisem\u012btu Jozefu Gebelsu (Joseph Goebbels<\/em>, 1897-1945) un p\u0113c tam pateic\u012bb\u0101 vi\u0146am nos\u016bt\u012bja savu Nobela meda\u013cu, pievienojot v\u0101rdus par to, ka neviens neesot tik ide\u0101listiski aizst\u0101v\u0113jis Eiropu un cilv\u0113ci k\u0101 tie\u0161i Gebels. V\u0113l\u0101k vi\u0146\u0161 satiekas ar\u012b ar Hitleru, un, lai gan Hitlers saskai\u0161as par Hamsuna m\u0113\u0123in\u0101jumu vi\u0146u p\u0101rliecin\u0101t, lai atst\u0101dina Norv\u0113\u0123ijas reihskomis\u0101ru Jozefu Terbofenu, av\u012bze Aftenposten<\/em> 1945. gada 7. maij\u0101 public\u0113 Hamsuna nekrologu \u0100dolfam Hitleram. Laik\u0101, kad visiem nacistu sak\u0101ve bija ac\u012bmredzama, vecais rakstnieks Hitleru d\u0113v\u0113ja par cilv\u0113ces kareivi.<\/p>\n

Jaut\u0101jums p\u0113c kara bija \u0161\u0101ds: Vai iem\u012b\u013cotais rakstnieks bija traks vai pie pilna pr\u0101ta? K\u0101 gan iesp\u0113jams d\u0113v\u0113t vair\u0101ku miljonu cilv\u0113ku slepkavu par cilv\u0113ces kareivi un di\u017eu reformatoru?<\/p>\n

M\u016b\u017ea p\u0113d\u0113jie gadi<\/strong><\/h3>\n

Nebija \u012bsti saprotams, k\u0101 apieties ar vi\u0146u. P\u0113c m\u0101jas aresta un uztur\u0113\u0161an\u0101s slimn\u012bc\u0101 un veco \u013cau\u017eu pansion\u0101t\u0101, beidzot tika nolemts rakstnieku pak\u013caut tiesas psihiatriskaj\u0101m p\u0101rbaud\u0113m, kuru laik\u0101 vi\u0146am bija garas sarunas ar galveno \u0101rstu G\u0101brielu Langfeltu (Gabriel Langfeldt<\/em>). Langfelts kop\u0101 ar \u0101rstu \u0112rnulvu \u0112degoru (\u00d8rnulv \u00d8degaard<\/em>) uzrakst\u012bja 83 lappu\u0161u garu zi\u0146ojumu par Hamsunu ar secin\u0101jumu, ka vi\u0146am ir nov\u0101jin\u0101tas dv\u0113seles sp\u0113jas, ta\u010du nedraud briesmas, ka noziegumi var\u0113tu atk\u0101rtoties.<\/p>\n

Ar \u0101rstu spriedumu par to, ka Hamsuns kara laik\u0101 nebija pieskait\u0101ms, valsts izvair\u0101s no situ\u0101cijas, kad varonis, kas bija p\u0101r\u0146\u0113mis veco nacion\u0101lo \u0123eni\u0101lo di\u017erakstnieku, Ibsena un Bj\u0113rnsona, vietu, bija j\u0101s\u016bta aiz rest\u0113m, ne tikai t\u0101p\u0113c, ka vi\u0146\u0161 jau vecs un v\u0101rgs. Balstoties uz \u0101rstu zi\u0146ojumu, prokurat\u016bra atsauca krimin\u0101llietu pret rakstnieku un t\u0101s viet\u0101 c\u0113la civillietu, par pamatu \u0146emot vi\u0146a l\u012bdzdal\u012bbu partij\u0101 Nasjonal Samling<\/em>. Tiesa piesprieda vi\u0146am 425\u00a0000 kronu naudas sodu. \u0160o spriedumu Hamsuns apstr\u012bd\u0113ja, un Augst\u0101k\u0101 tiesa samazin\u0101ja summu l\u012bdz 325\u00a0000 kron\u0101m.<\/p>\n

Jau pirms tam, uzturoties Lannv\u012bkas veco \u013cau\u017eu pansion\u0101t\u0101, vi\u0146\u0161 bija s\u0101cis rakst\u012bt gr\u0101matu, kur\u0101 p\u0113ckara notikumi aprakst\u012bti no vi\u0146a skatpunkta. P\u0113c tiesas sprieduma gr\u0101matas izn\u0101k\u0161ana vi\u0146am bija svar\u012bga ar\u012b no materi\u0101l\u0101 viedok\u013ca. Piespriestais sods bija milz\u012bgs.<\/p>\n

Hamsuna apg\u0101dam bija dal\u012btas domas par \u0161\u012bs gr\u0101matas izdo\u0161anu; no vienas puses, tas bija tautas nodev\u0113ja darbs, no otras puses \u2013 potenci\u0101ls di\u017ep\u0101rdoklis. Vispirms apg\u0101ds Gyldendal<\/em> nev\u0113l\u0113j\u0101s gr\u0101matu izdot, ja vi\u0146\u0161 neizsv\u012btrotu taj\u0101 Langfelta v\u0101rdu. Izdev\u0113js Haralls Grigs (Harald Grieg<\/em>, 1895-1972), kas kara laik\u0101 bija \u201elabo\u201d norv\u0113\u0123u pus\u0113, uzskat\u012bja, ka naidpilnais \u0101rsta raksturojums samazinot gr\u0101matas liter\u0101ro v\u0113rt\u012bbu. Hamsuns gan groz\u012bja tekstu, ta\u010du noraid\u012bja pras\u012bbu izsv\u012btrot \u0101rsta v\u0101rdu. Galu gal\u0101 apg\u0101ds piek\u0101p\u0101s un izdeva gr\u0101matu 1949. gada 28. septembr\u012b. Hamsuns bija v\u0113l\u0113jies, lai gr\u0101mata n\u0101ktu klaj\u0101 4. august\u0101, vi\u0146a 90. dzim\u0161anas dien\u0101, tom\u0113r tas nebija izdev\u0113jam pie\u0146emams. Gr\u0101mata izn\u0101ca 5000 eksempl\u0101ros pirmaj\u0101 metien\u0101, ko uzreiz izpirka, p\u0113c da\u017e\u0101m dien\u0101m tika pas\u016btin\u0101ti v\u0113l 7000 eksempl\u0101ru. Vienlaikus gr\u0101mata izn\u0101ca Zviedrij\u0101 un jau n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 \u2013 tr\u012bs v\u0101cu versij\u0101s, bet aizn\u0101kamaj\u0101 \u2013 latviski.<\/p>\n

Hamsuna dz\u012bve kara laik\u0101 un p\u0113c kara ar\u012b nodarbin\u0101jusi citus autorus \u2013 sievu Mar\u012bi Hamsunu (Marie Hamsun<\/em>, 1881-1969) autobiogr\u0101fij\u0101 Varav\u012bksne <\/em>(Regnbuen, 1953), vi\u0146a advok\u0101ti Sigri Straiju (Sigrid Stray<\/em>, 1893-1978) atmi\u0146u gr\u0101mat\u0101 Mans klients Knuts Hamsuns <\/em>(Min klient Knut Hamsun, 1979). D\u0101\u0146u autors Torkilds Hansens (Thorkild Hansen<\/em>, 1927-1989) 1978. gad\u0101 izdod gr\u0101matu par tiesas procesu pret Hamsunu trijos s\u0113jumos, kas izrais\u012bja pla\u0161as debates, jo autors gr\u0101mat\u0101 izpaudis sa\u0161utumu par to, ka norv\u0113\u0123i p\u0101r\u0101k cietsird\u012bgi esot uztur\u0113ju\u0161ies pret veco v\u012bru.<\/p>\n

Pats atceros, 1996. gada pavasar\u012b, pirmo un vien\u012bgo reizi m\u016b\u017e\u0101 ar vecmammu aizg\u0101j\u0101m kop\u0101 uz kino, uz J\u0101na Truella (Jan Troell<\/em>, dz. 1931.g.) filmu par Hamsunu p\u0113c P\u0113ra \u016alova \u0112nkvista (Per Olov Enquist<\/em>, dz. 1934.g.) scen\u0101rija. To filmu vi\u0146a grib\u0113ja redz\u0113t. Hamsuns vi\u0146as paaudzi nav atst\u0101jis vienaldz\u012bgu, un filmu vi\u0146a negrib\u0113ja laist gar\u0101m. \u0160\u0137iet, vi\u0146a uz kino vair\u0101kus desmitus gadu nebija g\u0101jusi. Es biju p\u0101rsteigts par savu vecmammu. Vi\u0146a mani p\u0101rsteidza ar\u012b v\u0113l\u0101k. Da\u017eus gadus v\u0113l\u0101k, apm\u0113ram taj\u0101 vecum\u0101, kad Hamsuns ats\u0101ka rakst\u012bt, vi\u0146a pirmo reizi m\u016b\u017e\u0101 lidoja. Vi\u0146a lidoja uz R\u012bgu, lai mazd\u0113lu apciemotu. Tiesa, vajadz\u0113ja mazliet konjaci\u0146a, ta\u010du bailes p\u0101rvar\u0113ja \u2013 t\u0101 bija t\u0101 pati, kas bija teikusi, ka nekad nesper\u0161ot k\u0101ju lidma\u0161\u012bn\u0101. T\u0101pat ka labs krimin\u0101lrom\u0101ns ar\u012b cilv\u0113ki p\u0113d\u0113j\u0101s lappus\u0113s sp\u0113j p\u0101rsteigt. K\u0101 Hamsuns, uzrakstot jaunu meistarsti\u0137i, vai mana vec\u0101mamma, p\u0101rvarot savas bailes lidot; bailes, kuras kap\u0101 nepa\u0146\u0113ma l\u012bdzi.<\/p>\n

Bet ko tad rakst\u012bja Aftenposten <\/em>par gr\u0101matu t\u0101s izn\u0101k\u0161anas dien\u0101? Av\u012b\u017eraksts satur garus cit\u0101tus no gr\u0101matas, akcent\u0113jot \u0101rsta kritiku. Recenzija slav\u0113 Hamsuna spalvu un izsaka saj\u016bsmu par ma\u0123iju, k\u0101du rakstnieks rada. Recenzijas autors S\u012bverts Orflots (Sivert Aarflaat<\/em>) to sal\u012bdzina ar Aladina burvju lampu. Ta\u010du taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 Orflots asi kritiz\u0113 Hamsuna politiskos uzskatus, cit\u0113jot 1943. gada runu preses kongres\u0101 V\u012bn\u0113, Hitlera nekrologu un lugu \u201ePie valst\u012bbas v\u0101rtiem\u201d (Ved rikets port<\/em>, 1895), kuras galvenais varonis \u012avars Kareno run\u0101 par vajadz\u012bbu p\u0113c kara un p\u0113c stipra valstsv\u012bra, kas vald\u012bs p\u0101r visu pasauli un gaid\u012bs di\u017eo teroristu, cilv\u0113ka d\u0113lu C\u0113zaru, jo vien\u012bgi tas sp\u0113\u0161ot uztur\u0113t cilv\u0113ku m\u016bsos. Orflots piebilst \u201eNuja. Hamsuna v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s piepild\u012bj\u0101s.\u201d \u00a0Bet vi\u0146\u0161 gan ar\u012b ap\u0161auba, vai tik izcilu gr\u0101matu b\u016btu sp\u0113jis uzrakst\u012bt pl\u0101npr\u0101ti\u0146\u0161.<\/p>\n

Kad gr\u0101mata bija izn\u0101kusi, m\u0113r\u0137u sirmgalvim vairs nebija. Hamsuns k\u013cuva aizvien v\u0101rg\u0101ks. Vi\u0146\u0161 jau bija kurls, un ar\u012b redze k\u013cuva slikt\u0101ka. 1950. gada janv\u0101r\u012b vi\u0146\u0161 uzrakst\u012bja rakstniekam \u016alavam Gullvogam (Olav Gullv\u00e5g<\/em>, 1885-1961, kura rom\u0101ns Tas s\u0101kas J\u0101\u0146unakt\u012b <\/em>ir tulkots latviski) savu priek\u0161p\u0113d\u0113jo v\u0113stuli; Gullvogs bija pirmais norv\u0113\u0123u kol\u0113\u0123is, kas p\u0113c kara, 1946. gada ruden\u012b, bija sazin\u0101jies ar Hamsunu. Pilns v\u0113stules teksts ir \u0161\u0101ds: \u201eEsmu \u013coti akls, nevaru ne las\u012bt, ne rakst\u012bt. Gaidu tikai m\u016b\u017e\u012bbu.\u201d<\/p>\n

1952. gada 19. febru\u0101r\u012b Hamsuns m\u016b\u017e\u012bbu sagaid\u012bja mieg\u0101, ar sievu Mar\u012bi blak\u0101m; no saviem att\u0113liem uz sienas vi\u0146\u0101 noraudz\u012bj\u0101s G\u0113te un Dostovjevskis.<\/p>\n

\u00a0<\/strong><\/p>\n

Hamsuna liter\u0101rie pilieni <\/strong><\/h3>\n
\n

Viens, divi, tr\u012bs, \u010detri \u2014 t\u0101 es te s\u0113\u017eu un piez\u012bm\u0113ju\u00a0un rakstu sev mazas skrandas. Nekas liels no t\u0101\u00a0neizn\u0101ks, tas ir tikai vecs ieradums. Es piesardz\u012bgi\u00a0pilinu v\u0101rdus. Es esmu \u016bdens kr\u0101ns, kas st\u0101v va\u013c\u0101\u00a0un pil \u2014 viens, divi, tr\u012bs, \u010detri. \u2014 (66. lpp)<\/p>\n<\/blockquote>\n

\u00a0<\/em>Pa aizaugu\u0161aj\u0101m tek\u0101m<\/em> ir liter\u0101rie pilieni. Te ir argument\u0113jo\u0161ie pilieni, v\u0113rsti pret norv\u0113\u0123u sabiedr\u012bbu. Te ir puspaties\u012bbu pilieni. Te ir paskaidrojuma pilieni par to, k\u0101p\u0113c vi\u0146\u0161 kar\u0101 bija r\u012bkojies tie\u0161i t\u0101. Te ir naida un r\u016bgtuma pilieni, adres\u0113ti galvenajam \u0101rstam G\u0101brielam Langfeltam, kas veco v\u012bru pak\u013c\u0101va moko\u0161\u0101m p\u0101rbaud\u0113m. Te ir sarkasma pilieni un ironijas pilieni. Ar\u012b viens otrs humora piliens te atrodams. Te ir medus pilieni dai\u013cdarba las\u012bt\u0101jam. Te ir pilieni, kuros atmirdz epizodes no vi\u0146a gar\u0101s dz\u012bves. Ir pilieni, kuros skatoties, s\u012bki ikdienas notikumi k\u013c\u016bst noz\u012bm\u012bgi un \u0161\u0137ietami s\u012bkas lietas \u2013 svar\u012bgas.<\/p>\n

\n

Pa aizaugu\u0161aj\u0101m tek\u0101m<\/em> ir liter\u0101rie pilieni.<\/p>\n<\/blockquote>\n

\u0160ai gr\u0101matai ir velt\u012bts maz\u0101k uzman\u012bbas nek\u0101 daudz\u0101m cit\u0101m Hamsuna gr\u0101mat\u0101m. Iesp\u0113jams, t\u0101p\u0113c, ka to bie\u017ei vien uztver par autobiogr\u0101fiju, nevis par dai\u013cdarbu. Gr\u0101matai izn\u0101kot, to jau ar\u012b vairs nevar\u0113ja uztvert neitr\u0101li. Hamsuns atteic\u0101s l\u016bgt saviem tautie\u0161iem piedo\u0161anu. Daudzu cilv\u0113ku ac\u012bs \u0161\u012b bija tikai sagrab\u0113ju\u0161a sirmgalvja aizst\u0101v\u012bbas runa; k\u0101ds recenzents cit\u0101 av\u012bz\u0113 uzskat\u012bja, ka to vien\u012bgi pien\u0101ktos glab\u0101t vien\u0101 eksempl\u0101r\u0101 universit\u0101tes bibliot\u0113kas noliktav\u0101 n\u0101kotnes p\u0113tniekiem, lai tie tad nu var\u0113tu p\u0113t\u012bt \u0161o pl\u0101npr\u0101t\u012bgo rakstnieku no psiholo\u0123isk\u0101 un v\u0113sturisk\u0101 aspekta. \u0160\u012b Hamsuna gr\u0101mata ierakst\u0101ma pla\u0161aj\u0101 robe\u017ejosl\u0101 starp autobiogr\u0101fiju un dai\u013cliterat\u016bru. Pats vi\u0146\u0161 darbu d\u0113v\u0113ja par \u201dgr\u0101matu\u201d vai \u201erakst\u0101mgabalu\u201d. Liela t\u0101s da\u013ca gr\u0101matas bez \u0161aub\u0101m ir autobiogr\u0101fija, kur\u0101 aprakst\u012bts gan tikko notiku\u0161ais, gan atgad\u012bjumi no agr\u0101k\u0101s dz\u012bves, protams no sava redz\u0113juma, ar saviem v\u0113rt\u0113jumiem un noklus\u0113jumiem. Lai gan vi\u0146\u0161 raksta par savu dz\u012bvi, vi\u0146\u0161 ar\u012b izmanto sevi pa\u0161u par dai\u013cdarba varoni. Te atrodams gan teksts, gan metateksts. Vi\u0146\u0161 izpau\u017e gan rakstnieka varu, gan savu nesp\u0113c\u012bbu, uzturoties slimn\u012bc\u0101, psihiatriskaj\u0101 iest\u0101d\u0113 un pansion\u0101t\u0101.<\/p>\n

Fikcija, piem\u0113ram, ir Kletranas Martins, kas uzmekl\u0113 Hamsunu me\u017e\u0101 pie pansion\u0101ta, un iedod Hamsunam palas\u012bt savu autobiogr\u0101fiju. Martins ir t\u0113ls, kas l\u012bdz\u012bgs daudziem citiem Hamsuna varo\u0146iem, proti, Martins ir klai\u0146ot\u0101js, un vi\u0146a dz\u012bves st\u0101sts atsaucas ar citiem Hamsuna darbiem. Hamsuna attieksme pret Martinu liekas apbr\u012bnu pilna.<\/p>\n

Gr\u0101mat\u0101 Hamsuns c\u012bn\u0101s ar citiem cilv\u0113ku dz\u012b\u013cu pazin\u0113jiem, ar psihologiem. Vi\u0146\u0161 ir liel\u0101ks cilv\u0113ku pazin\u0113js, jo vi\u0146\u0161 ir Rakstnieks. Hamsuns\u00a0 c\u012bn\u0101s pret citiem v\u0101rdu meistariem, pret juristiem. Vi\u0146\u0161 ir di\u017e\u0101ks v\u0101rdu meistars, jo vi\u0146\u0161 ir v\u0101rdu m\u0101kslinieks. To vi\u0146\u0161 m\u0113\u0123ina par\u0101d\u012bt ar retoriku sav\u0101 aizst\u0101v\u012bbas run\u0101, ko iek\u013c\u0101vis gr\u0101mat\u0101. Jo, k\u0101 tiesas runa t\u0101 izce\u013cas nevis ar lo\u0123iku un dzel\u017eainiem faktiem, bet b\u016btisku faktu un pier\u0101d\u012bjumu tr\u016bkums tiek iet\u012bts aps\u016bdz\u012bb\u0101s par Norv\u0113\u0123ijas valsti. Te ir izcila retorika un v\u0101rdu groz\u012b\u0161an\u0101 t\u0101, ka tiesas klaus\u012bt\u0101ju un gr\u0101matas las\u012bt\u0101ju redz\u0113tu tie\u0161i Hamsuna \u012bsten\u012bbu.<\/p>\n

Lai k\u0101 ar\u012b dom\u0101tu par cilv\u0113ku Hamsunu, rakstniekam Hamsunam ir sava vieta pasaules literat\u016br\u0101. Un norv\u0113\u0123u kult\u016br\u0101. 2009. gad\u0101 ar\u012b kara\u013c\u0123imene akt\u012bvi piedal\u012bjusies rakstnieka jubilejas svin\u012bb\u0101s, piem\u0113ram kro\u0146princese Mete M\u0101rita piedal\u012bj\u0101s Hamsuna centra atkl\u0101\u0161an\u0101 H\u0101marej\u0101. Hamsuna nepareiz\u0101 nost\u0101ja kara laik\u0101 nav aizmirsta, bet nevar apstr\u012bd\u0113t, ka vi\u0146\u0161 bija viens no visu laiku di\u017e\u0101kajiem norv\u0113\u0123u autoriem. Hamsuns raksta: \u201eVisu v\u0101rdi, kas te m\u0113s esam, simts gados tiks izdeld\u0113ti no zemes, neviens tos vairs nedz atcer\u0113sies, nedz piemin\u0113s. M\u016bsu likte\u0146i tiks aizmirsti.\u201d (148. lpp). K\u0101 tik ne ar\u012b! Hamsunu tik \u0101tri jau nu vis neaizmirs\u012bsim. Tas tik t\u0101ds autora flirts ar las\u012bt\u0101ju.<\/p>\n

[1]<\/a> \u0160o gr\u0101matu izlas\u012bju divreiz no vietas, sal\u012bdzinot Raudives tulkojumu ar ori\u0123in\u0101lu, veicot labojumus tur, kur tulkojums p\u0101r\u0101k t\u0101lu bija aizmald\u012bjies no ori\u0123in\u0101la. 1951. gada izdevum\u0101 rakst\u012bts, ka gr\u0101mata esot p\u0101rtulkota no norv\u0113\u0123u valodas, kas teor\u0113tiski b\u016btu iesp\u0113jams, jo Raudive p\u0101rvald\u012bja zviedru valodu. Sastatot tulkojumu ar ori\u0123in\u0101lu, tom\u0113r k\u013c\u016bst skaidrs, ka uz Raudives rakst\u0101mgalda katr\u0101 zi\u0146\u0101 bijis ne tikai norv\u0113\u0123u ori\u0123in\u0101ls, bet ar\u012b k\u0101da no v\u0101cu versij\u0101m. \u0160aj\u0101 esej\u0101 nepieskar\u0161os nedz pa\u0161am tulkojumam, nedz Hamsuna noz\u012bmei Latvij\u0101. Par to latviski rakst\u012bjusi Maija Burima, no kuras kas v\u0113l par \u0161o t\u0113mu ir gaid\u0101ms ar\u012b turpm\u0101k. Norv\u0113\u0123iski par Hamsuna noz\u012bmi Latvij\u0101 ir izn\u0101kusi gr\u0101mata<\/a> 2009. gada oktobr\u012b H\u0113ges B\u016bmanes-Grundehj\u0113nas (Hege Boman Grundekj\u00f8n) sak\u0101rtojum\u0101.\u00a0 \u00a0<\/em><\/p>\n

2009<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

2009. gad\u0101 apg\u0101ds Mansards izdeva Knuta Hamsuna gr\u0101matu “Pa aizaugu\u0161\u0101m tek\u0101m” Konstant\u012bna Raudives tulkojum\u0101. Es pirms jaunajam izdevumam\u00a0biju tulkojumu sastat\u012bjis ar ori\u0123in\u0101lu un\u00a0ar\u012b uzrakst\u012bjis eseju par gr\u0101matu. Gr\u0101mata v\u0113l ir p\u0101rdo\u0161an\u0101 gan Nice Place Mansard\u0101, gan internet\u0101. \u0160aj\u0101 gr\u0101mat\u0101 varat staig\u0101t pa Knuta Hamsuna tak\u0101m. Lai gan daudzu latvie\u0161u gr\u0101matplauktos atrodami Hamsuna darbi, un j\u016bs jau dro\u0161i vien neesat iz\u0146\u0113mums…<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":403,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[14,3,12],"tags":[19,45,50,53,63,64,75],"_links":{"self":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/402"}],"collection":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=402"}],"version-history":[{"count":2,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/402\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":624,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/402\/revisions\/624"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/media\/403"}],"wp:attachment":[{"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=402"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=402"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=402"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}