{"id":494,"date":"2017-08-23T12:10:46","date_gmt":"2017-08-23T12:10:46","guid":{"rendered":"https:\/\/snorreks.wordpress.com\/?p=494"},"modified":"2017-10-20T09:02:15","modified_gmt":"2017-10-20T09:02:15","slug":"kas-tev-ir-bagaza","status":"publish","type":"post","link":"http:\/\/snorreks.com\/blogg\/2017\/08\/23\/kas-tev-ir-bagaza\/","title":{"rendered":"Kas tev ir bag\u0101\u017e\u0101?"},"content":{"rendered":"

\u00a0Kas tev ir bag\u0101\u017e\u0101? jeb latvie\u0161u valodas gramatikas p\u0101rnese norv\u0113\u0123u valod\u0101<\/strong><\/p>\n

<\/h1>\n
\"gutter<\/a>
Jaun\u0101 valod\u0101 ieejam ar gaid\u0101m, prieku, varb\u016bt ar uztraukumu. Bet kas Tev ir bag\u0101\u017e\u0101, iece\u013cojot jaun\u0101 valod\u0101?<\/figcaption><\/figure>\n

Lai kur m\u0113s pasaul\u0113 brauktu un lai k\u0101d\u0101 valod\u0101 m\u0113s run\u0101tu, l\u012bdzi nesam dzimt\u0101s valodas bag\u0101\u017eu. Un k\u0101du bag\u0101\u017eu cilv\u0113ks, kam latvie\u0161u valoda ir dzimt\u0101, \u0146em l\u012bdzi, run\u0101jot, rakstot un lasot cit\u0101 valod\u0101 vai klausoties to? K\u0101 atkl\u0101jas tas, ka cilv\u0113ks ir atce\u013cojis no citas valodas?<\/strong><\/p>\n

T\u016bksto\u0161iem latvie\u0161u ir aizbrauku\u0161i uz cit\u0101m valst\u012bm un apg\u016bst citas valodas. Diez vai vi\u0146i akt\u012bv\u0101k un lab\u0101k m\u0101c\u0101s viet\u0113jo valodu nek\u0101 citi. Vienm\u0113r b\u016bs t\u0101di, kas iztiek ar ang\u013cu valodu, kam nav laika, kam kursi par t\u0101lu vai kam pietiek ar to, ka sieva prot viet\u0113jo valodu.<\/strong> Tom\u0113r netr\u016bkst ar\u012b to, kas valodu m\u0101c\u0101s, run\u0101 un raksta taj\u0101. T\u0101pat ar\u012b nav maz t\u0101du, kas m\u0101c\u0101s sve\u0161valodas, lai t\u0101s izmantotu darb\u0101 tepat Latvij\u0101. \u0160is raksts ir par bag\u0101\u017eu, ko p\u0101rnesam jaunaj\u0101 valod\u0101.<\/p>\n

P\u0101rneses j\u0113dziens<\/strong><\/h3>\n

Valodas apguv\u0113ja m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s process un \u0161\u012b procesa rezult\u0101ti ir saist\u012bti ar daudziem faktoriem[1]<\/a>. Da\u017ei no tiem ir: m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s un m\u0101c\u012b\u0161anas metodes, m\u0101c\u012bbu materi\u0101li, m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s strat\u0113\u0123ija, valodas apguv\u0113ja izgl\u012bt\u012bbas l\u012bmenis, vi\u0146a prasme sist\u0113miski dom\u0101t, iepriek\u0161\u0113j\u0101 pieredze valodu apguv\u0113, saskare ar m\u0113r\u0137valodu, to klausoties un lasot, motiv\u0101cija, vecums, pat muzik\u0101l\u0101 dzirde un virkne citu faktoru, kas savstarp\u0113ji darbojas. Ta\u010du viens no svar\u012bg\u0101kajiem ietekm\u0113t\u0101jiem faktoriem paliek dzimt\u0101 valoda.<\/p>\n

\"\"<\/p>\n

Dodoties \u0101rzemju braucien\u0101, \u0146emam l\u012bdzi vajadz\u012bg\u0101s mantas. Ta\u010du reiz\u0113m esam pa\u0146\u0113mu\u0161i \u00a0to, kas nav nepiecie\u0161ams. Dom\u0101jam, ka b\u016bs auksti, bet ar vilnas d\u017eemperi tom\u0113r ir p\u0101r\u0101k karsti, un tas ir lieks. Izr\u0101d\u0101s, ka nav saulesbri\u013c\u013cu vai platmales, ar\u00a0ko aizsarg\u0101ties pret tveic\u012bgo sauli. Varb\u016bt viet\u0101, kurp dodamies, b\u016bs j\u0101staig\u0101 kalnos, un l\u012bdzpa\u0146emt\u0101s augstpap\u0113\u017eu kurpes nav piem\u0113rotas. Varb\u016bt viet\u0101, kurp dodamies, nav pie\u0146emts staig\u0101t \u0161ortos, bet j\u0101valk\u0101 kaklasaite.<\/p>\n

\"\"
Kas Tev ir bag\u0101\u017ea?<\/figcaption><\/figure>\n

T\u0101pat, iece\u013cojot jaun\u0101 valod\u0101, l\u012bdzi var b\u016bt daudz kas lieks no dzimt\u0101s valodas, piem\u0113ram, lietv\u0101rdu vai darb\u012bbas v\u0101rdu loc\u012b\u0161anas sist\u0113ma. Varb\u016bt jaunaj\u0101 valod\u0101 ir k\u0101da par\u0101d\u012bba, kuras nav dzimtaj\u0101 valod\u0101, bet ir kas pavisam cits, piem\u0113ram, citas valodas ska\u0146as. Varb\u016bt ir princip\u0101li l\u012bdz\u012bgas lietas, kas tom\u0113r vair\u0101k vai maz\u0101k at\u0161\u0137iras, piem\u0113ram, k\u0101 izmanto darb\u012bbas v\u0101rdu salikt\u0101s pag\u0101tnes formas. Apg\u016bt jaunu valodu nereti noz\u012bm\u0113 apg\u016bt ar\u012b citas sadz\u012bviskas un \u00a0iztur\u0113\u0161an\u0101s normas. Ejot pa R\u012bgas iel\u0101m, p\u0113c \u0123\u0113rb\u0161anas stila un uzved\u012bbas bie\u017ei vien var atpaz\u012bt \u0101rzemniekus.<\/p>\n

Termins, ar ko latviski apz\u012bm\u0113 \u0161\u0101du par\u0101d\u012bbu, ir p\u0101rnese, bet es \u0161o terminu lietoju mazliet cit\u0101di nek\u0101 l\u012bdz \u0161im latvie\u0161u valod\u0101.[2]<\/a> \u00a0Ar p\u0101rnesi es saprotu vienas valodas valodisku, konceptu\u0101lu vai ekstralingvistisku par\u0101d\u012bbu ietekmi uz citas valodas lietojumu (run\u0101\u0161anu, rakst\u012b\u0161anu, klaus\u012b\u0161anos, las\u012b\u0161anu). <\/em>No \u0161\u012bs defin\u012bcijas izriet, ka \u00a0m\u0113r\u0137valodu var \u00a0ietekm\u0113t ne vien valodas apguv\u0113ja dzimt\u0101 valoda, bet ar\u012b citas valodas, ko vi\u0146\u0161 ir m\u0101c\u012bjies. Piem\u0113ram, m\u0101coties norv\u0113\u0123u valodu, latvie\u0161i, kas prot v\u0101cu valodu, apzin\u0101ti vai neapzin\u0101ti m\u0113dz izmantot v\u0101cu valodas prasmes. Virziens var b\u016bt ar\u012b pret\u0113js, proti, no sve\u0161valodas uz dzimto valodu. Run\u0101jot ar latvieti, kas ilgus gadus dz\u012bvojis cit\u0101 valodisk\u0101 vid\u0113, nereti var just \u0161\u012bs valodas ietekmi vi\u0146a latvie\u0161u valod\u0101 vair\u0101kos l\u012bme\u0146os, bet Nat\u0101lija Bobrikova uzskat\u0101mi izkl\u0101sta v\u0113rojumus par to, k\u0101da ir latvie\u0161u valodas ietekme uz krievu valodu, kuru lieto k\u0101\u00a0 dzimto valodu Latvij\u0101 (Bobrikova 2005). \u00a0P\u0101rneses objekti var b\u016bt ne vien stingri valodiskas par\u0101d\u012bbas, bet ar\u012b konceptu\u0101las kategorijas, kas ir saist\u012btas ar apk\u0101rt\u0113j\u0101s pasaules kategoriz\u0113\u0161anu, un ar\u012b ekstralingvistiskie elementi k\u0101, piem\u0113ram, \u0137erme\u0146a valoda.<\/strong> P\u0101rnese notiek ar\u012b klausoties un lasot, piem\u0113ram, citas valodas ska\u0146as dzirdam caur savas dzimt\u0101s valodas \u201efiltru\u201d.<\/p>\n

\"\"
Kur R\u012bg\u0101 atrodas Dallinas iela? Laikam tikai norv\u0113\u0123u aus\u012bs.<\/figcaption><\/figure>\n

K\u0101d\u0101 r\u012bt\u0101 braucot tramvaj\u0101, dzird\u0113ju pa ska\u013cruni, ka n\u0101kam\u0101 pietura ir \u201eD<\/strong>allinas iela\u201d. Protams, p\u0113c sekundes es biju saklaus\u012bjis pareizo \u201eT<\/strong>allinas\u201d, bet uz\u00a0 mirkli mans norv\u0113\u0123u valodas filtrs ar mani bija izsp\u0113l\u0113jis joku. \u0160\u0101d\u0101 poz\u012bcij\u0101 norv\u0113\u0123u valod\u0101 var b\u016bt tikai vai nu d<\/em> vai t <\/em>ar piedvesmas ska\u0146u (l\u012bdz\u012bgi k\u0101 da\u017es Amerikas latvietis izrun\u0101tu Toronto<\/em>), un t<\/em> bez piedvesmas ska\u0146as \u0161\u0101d\u0101 poz\u012bcij\u0101 norv\u0113\u0123u ausij vair\u0101k izklaus\u0101s p\u0113c d<\/em>, t\u0101p\u0113c ka norv\u0113\u0123u valod\u0101 piedvesmas ska\u0146a jeb aspir\u0101cija[3]<\/a> ie\u0146em svar\u012bg\u0101ku lomu fon\u0113mu \u0161\u0137\u012brumam nek\u0101 bals\u012bgums.<\/p>\n

\"\"
Vai k\u013c\u016bd\u0101mies t\u0101p\u0113c, ka esam sli\u0146\u0137i? T\u0101 dom\u0101ja Oto Jespersens.<\/figcaption><\/figure>\n

Veids, k\u0101 skat\u0101s uz p\u0101rnesi, gadu gait\u0101 ir main\u012bjies. D\u0101\u0146u valodnieks Oto Jespersens (Otto Jespersen<\/em>, 1860-1943) uzskat\u012bja, ka p\u0101rnese rodas valodas apguv\u0113ju slinkuma d\u0113\u013c (Jarvis, Pavlenko 2008, 1-2). No 20. gs. vidus skat\u012bjums uz \u0161o par\u0101d\u012bbu ir pla\u0161\u0101ks un krietni nians\u0113t\u0101ks.\u00a0 S\u0101kum\u0101 vair\u0101k uzman\u012bbas tika piev\u0113rsts tie\u0161i valodas k\u013c\u016bd\u0101m, kuras radu\u0161as p\u0101rneses d\u0113\u013c. Neiedzi\u013cinoties var\u0113tu dom\u0101t, ka p\u0101rneses p\u0113t\u012bjumi attiecas tikai uz k\u013c\u016bd\u0101m un to skaidro\u0161anu. Ta\u010du p\u0101rnese par\u0101d\u0101s ar\u012b citos veidos \u2013 k\u0101du valodas par\u0101d\u012bbu, piem\u0113ram, v\u0101rdu vai konstrukciju, dzimt\u0101s valodas ietekm\u0113 apguv\u0113js lieto statistiski vair\u0101k vai maz\u0101k nek\u0101 to parasti dara m\u0113r\u0137valod\u0101. \u0145emot katru\u00a0 teikumu atsevi\u0161\u0137i, to nemaz nevar paman\u012bt, jo k\u013c\u016bdu nav, bet, skatoties tekstu kopum\u0101 vai, ide\u0101l\u0101 gad\u012bjum\u0101, tekstu korpusu, \u0161\u0101das tendences var k\u013c\u016bt redzamas. Ir skaidrs ar\u012b, ka dzimtajai valodai (vai valod\u0101m, ko valodas apguv\u0113js agr\u0101k iem\u0101c\u012bjies) var b\u016bt pozit\u012bva<\/em> noz\u012bme m\u0113r\u0137valodas apguv\u0113. To var konstat\u0113t, vienas dzimt\u0101s valodas lietot\u0101jus sastatot ar citu dzimto valodu lietot\u0101ju grup\u0101m.<\/p>\n

\"\"
Vai viegli iem\u0101c\u012bties latvie\u0161u valodu? K\u0101 kuram.<\/figcaption><\/figure>\n

Cilv\u0113ks, kam dzimt\u0101 valoda ir lei\u0161u valoda, liel\u0101koties rait\u0101k apg\u016bst latvie\u0161u valodu nek\u0101, piem\u0113ram, vjetnamietis. \u0160\u0101das pozit\u012bvas p\u0101rneses priek\u0161nosac\u012bjums ir t\u0101ds, ka valodas apguv\u0113js ar\u012b pats apzin\u0101ti vai neapzin\u0101ti dom\u0101, ka k\u0101ds elements ir p\u0101rnesams no dzimt\u0101s vai citas valodas uz m\u0113r\u0137valodu.<\/p>\n

\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/strong><\/h3>\n

<\/h3>\n

<\/h3>\n

<\/h3>\n

<\/h3>\n

<\/h3>\n

<\/h3>\n

<\/h3>\n

Valodisk\u0101 p\u0101rnese un konceptu\u0101l\u0101 p\u0101rnese<\/strong><\/h3>\n

Valodas p\u0101rnesi var iedal\u012bt tr\u012bs galvenos tipos: valodiskaj\u0101 p\u0101rnes\u0113, ekstralingvistiskaj\u0101 p\u0101rnes\u0113 un konceptu\u0101laj\u0101 p\u0101rnes\u0113.<\/p>\n

Valodisk\u0101 p\u0101rnese ir citas valodas ietekme, kas ir saist\u012bta ar form\u0101l\u0101m liet\u0101m valod\u0101, bet kas neattiecas uz dom\u0101\u0161anas at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101m. Piem\u0113ri tam ir fon\u0113tisk\u0101 p\u0101rnese, k\u0101 ar\u012b pareizrakst\u012bbas un interpunkcijas p\u0101rnese. Latvie\u0161u valodas ietekme norv\u0113\u0123u valod\u0101 ir dzirdama, piem\u0113ram, gar\u0101 \u0113<\/em> \u00a0izrun\u0101. \u012aso e <\/em>norv\u0113\u0123iski izrun\u0101 l\u012bdz\u012bgi ka latvie\u0161u e<\/em>, bet norv\u0113\u0123u valodas garais \u0113 <\/em>at\u0161\u0137iras no latvie\u0161u valodas \u0113 <\/em>trej\u0101di: m\u0113le tiek virz\u012bta vair\u0101k uz priek\u0161u, mutes pac\u0113lums ir \u0161aur\u0101ks, un mutes kakti\u0146i ir vair\u0101k virz\u012bti uz s\u0101niem. B\u016btu lieki teikt, ka rezult\u0101ts izklaus\u0101s pavisam cit\u0101di. \u00a0Rakstot norv\u0113\u0123u valod\u0101, latvie\u0161i bie\u017ei vien lieto latvie\u0161u interpunkcijas likumus, it \u012bpa\u0161i, d\u0101sni izdai\u013cojot tekstu ar komatiem neviet\u0101. Cita \u0161\u0101da valodisk\u0101 p\u0101rnese par\u0101d\u0101s v\u0101rdu sec\u012bb\u0101, kas skandin\u0101vu valod\u0101s ir stingr\u0101ka nek\u0101 latvie\u0161u valod\u0101.<\/p>\n

\"\"
Vecais d\u0101\u0146u-norv\u0113\u0123u cietoksnis Tarangambadi Indij\u0101<\/figcaption><\/figure>\n

Pirms vair\u0101kiem gadiem man piepild\u012bj\u0101s b\u0113rn\u012bbas sapnis. Es biju non\u0101cis Tarangambadi pils\u0113ti\u0146\u0101 Tamiln\u0101das \u0161tat\u0101 Indij\u0101. B\u0113rn\u012bb\u0101 biju interes\u0113jies par D\u0101nijas un Norv\u0113\u0123ijas kolonij\u0101m un nu s\u0113d\u0113ju vec\u0101 d\u0101\u0146u cietok\u0161\u0146a muzeja administr\u0101cijas kantor\u012b, run\u0101dams ar direktoru angliski. Muzej\u0101 bija interesanti materi\u0101li par cietok\u0161\u0146a v\u0113sturi, un es biju pal\u016bdzis direktoram tos nokop\u0113t un nos\u016bt\u012bt man uz Latvija. Vi\u0146\u0161 \u013coti laipni atbild\u0113ja: \u201eJ\u0101, protams, to es varu izdar\u012bt\u201d. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 vi\u0146\u0161 noliedzo\u0161i \u0161\u016bpoja galvu, un es apjuku. T\u0101 k\u0101 j\u0101<\/em>, t\u0101 k\u0101 n\u0113<\/em>. Es p\u0101rjaut\u0101ju v\u0113l, l\u012bdz p\u0101rliecin\u0101jos, ka vi\u0146\u0161 tie\u0161\u0101m bija gatavs materi\u0101lus ats\u016bt\u012bt. P\u0113c p\u0101ris ned\u0113\u013c\u0101m tos es ar\u012b sa\u0146\u0113mu. Lai ar\u012b muzeja direktors \u013coti labi prata ang\u013cu valodu, bija notikusi ekstralingvistiska p\u0101rnese, jo, kad tamili izr\u0101da piekri\u0161anu, vi\u0146i, pret\u0113ji mums, \u0161\u016bpo galvu t\u0101, k\u0101 m\u0113s izsak\u0101m noliegumu.<\/p>\n

T\u0101l\u0101k \u0161aj\u0101 rakst\u0101 piev\u0113rs\u012b\u0161os konceptu\u0101lajai p\u0101rnesei, proti, t\u0101dai p\u0101rnesei, kas ir saist\u012bta ar valodas kategorij\u0101m, kuras ietekm\u0113 veidu, k\u0101 dom\u0101jam, kategoriz\u0113jot apk\u0101rt\u0113jo pasauli.<\/p>\n

Vecas idejas izp\u0113ta ar jaun\u0101m metod\u0113m <\/strong><\/h3>\n
\"\"
Johans Gotfr\u012bds Gotfr\u012bds Herders un Vilhelms fon Humbolts<\/figcaption><\/figure>\n
\"\"
Boass, Sap\u012brs un Vorfs.<\/figcaption><\/figure>\n

Ideja par to, ka pasaules uztvere un dom\u0101\u0161ana ir saist\u012bta ar valodu, neb\u016bt nav jauna. \u0160o ideju, ko m\u0113dz d\u0113v\u0113t par valodas relat\u012bvismu, atrodam jau, piem\u0113ram, Johana Gotfr\u012bda Herdera (Johann Gottfried Herder, 1744\u20131803) un Vilhelma fon Humbolta (Wilhelm von Humboldt, 1767\u20131835) darbos. 20. gadsimta pirmaj\u0101 pus\u0113, kad att\u012bst\u012bj\u0101s antropolo\u0123ijas zin\u0101tne, valodas relat\u012bvisms tika aktualiz\u0113ts Franca Boasa (Franz Boas, 1858\u20131942), Edvarda Sep\u012bra (Edward Sapir, 1884\u20131939) un Bend\u017eamina L\u012b Vorfa (Benjamin Lee Whorf, 1897\u20131941) darbos. 20. gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 Rietumu pasaul\u0113 valodniec\u012bb\u0101 \u013coti ietekm\u012bga bija transform\u0113jo\u0161\u0101 jeb \u0123enerat\u012bv\u0101 valodniec\u012bba, kur\u0101, stipri vienk\u0101r\u0161ojot, vald\u012bja doma, ka visas valodas to dzi\u013c\u0101kaj\u0101 strukt\u016br\u0101 ir vien\u0101das un ka past\u0101v univers\u0101l\u0101 gramatika. \u0160\u012b virziena p\u0113tnieki uzskat\u012bja, ka dzimt\u0101s valodas prasmei nav \u012bpa\u0161as noz\u012bmes turpm\u0101ko valodu apguv\u0113 (\u0160alme 2011, 18). Ta\u010du pasniedz\u0113ji, kuri str\u0101d\u0101 ar valodas apguv\u0113jiem, kam ir da\u017e\u0101das dzimtas valodas, redz to cit\u0101di. P\u0113tot pasaules valodas, ar\u012b atkl\u0101jas, cik \u0101rk\u0101rt\u012bgi at\u0161\u0137ir\u012bgas t\u0101s ir, un hipot\u0113zei, ka ap 6000 tagad\u0113jo pasaules valodu balst\u012btos uz vienu un to pa\u0161u strukt\u016bru, tr\u016bkst pietiekama pamata<\/strong> (Evans, Levinson 2009). M\u016bsdien\u0101s ir vair\u0101kas valodniec\u012bbas nozares, kur valodas un dom\u0101\u0161anas kopsakar\u012bbas ir aktu\u0101las, piem\u0113ram, valodu tipolo\u0123ija, psiholingvistika, sastat\u0101m\u0101 valodniec\u012bba, tulkojumzin\u0101tne un leksikogr\u0101fija. \u0160aj\u0101 rakst\u0101 apskat\u012bsim valodas un dom\u0101\u0161anas kopsakar\u012bbas sve\u0161valodas un otr\u0101s valodas apguves kontekst\u0101.<\/p>\n

M\u016bsdienu p\u0101rneses p\u0113t\u012bjumi ne tik \u013coti skat\u0101s uz k\u013c\u016bd\u0101m, bet bie\u017e\u0101k tiecas izzin\u0101t, k\u0101 darbojas m\u016bsu smadzenes, k\u0101das ir saist\u012bbas starp dom\u0101\u0161anu, uztveri, uzman\u012bbu un valodu, k\u0101dos gad\u012bjumos p\u0101rnese rodas un k\u0101dos \u2013 ne, cen\u0161oties saprast, k\u0101p\u0113c. P\u0101rneses p\u0113t\u012bjumos lieto ar\u012b da\u017e\u0101das psiholingvistiskas metodes.<\/p>\n

Pateicoties m\u016bsdienu tehnolo\u0123ijai, tiek pla\u0161i izmantoti valodas apguv\u0113ju tekstu korpusi, jo tajos var par\u0101d\u012bties ar\u012b t\u0101das lietas, ko neredz indiv\u012bda l\u012bmen\u012b. Daudz \u0161\u0101du korpusu ir ang\u013cu un fran\u010du valodai, bet ir ar\u012b valodas apguv\u0113ju korpusi cit\u0101m valod\u0101m, piem\u0113ram, ir norv\u0113\u0123u[4]<\/a>, igau\u0146u, somu, \u010dehu valodas korpusi.[5]<\/a>\u00a0 Teksta korpusi atkl\u0101j konkr\u0113t\u0101m apguv\u0113ju grup\u0101m tipisko, ko nevar paman\u012bt atsevi\u0161\u0137\u0101 tekst\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101 liel\u0101s individu\u0101l\u0101s vari\u0101cijas valodas apguv\u0113ju starp\u0101 (Granger 1996). \u0160\u0101du korpusu praktisk\u0101 v\u0113rt\u012bba ir liela, \u00a0jo tajos atkl\u0101jas tas, ko vajadz\u0113tu main\u012bt m\u0101c\u012bbu materi\u0101los un m\u0101c\u012b\u0161anas praks\u0113, \u0146emot v\u0113r\u0101 atsevi\u0161\u0137\u0101s valodas apguv\u0113ju grupas p\u0113c dzimt\u0101s valodas un valod\u0101m, ko apguv\u0113js agr\u0101k m\u0101c\u012bjies. Pagaid\u0101m nav izveidots pla\u0161s latvie\u0161u valodas k\u0101 otr\u0101s valodas korpuss.<\/p>\n

\"\"
Vai ar\u012b cilv\u0113ka acis var atkl\u0101t vi\u0146a dzimto valodu?<\/figcaption><\/figure>\n

Vai ar\u012b cilv\u0113ka acis var atkl\u0101t vi\u0146a dzimto valodu? Interesanta metode, ko Heidelbergas universit\u0101tes profesore Kristi\u0101ne fon \u0160tuterheima (Christiane von Stutterheim<\/em>) kop\u0101 ar citiem p\u0113tniekiem ir izmantojusi, ir acu kust\u012bbu m\u0113r\u012bjumi. Skatoties \u012bsas filmi\u0146as, eksperimenta dal\u012bbnieki tiek novietoti pie apar\u0101ta, kas re\u0123istr\u0113 acu fiks\u0101cijas uz ekr\u0101na. Interesanti, ka atkar\u012bb\u0101 no dzimt\u0101s valodas un t\u0101s gramatikas cilv\u0113ki skat\u0101s da\u017e\u0101d\u0101s viet\u0101s. Piem\u0113ram, tie, kam dzimt\u0101 valoda ir ang\u013cu, kur darb\u012bbas v\u0101rda veids ir gramatikaliz\u0113ts, skat\u012bju\u0161ies vair\u0101k uz kust\u012bbu<\/em>, bet tie, kam dzimt\u0101 ir v\u0101cu valoda, vair\u0101k uz darb\u012bbas m\u0113r\u0137i<\/em>. Video klip\u0101, kur ma\u0161\u012bna brauc pa ce\u013cu, ang\u013ci skat\u0101s uz ma\u0161\u012bnu, turpret\u012b v\u0101cie\u0161i vair\u0101k skat\u012bju\u0161ies uz m\u0113r\u0137i, kurp ma\u0161\u012bna dodas, piem\u0113ram, uz ciematu, \u00a0kas\u00a0 redzams ce\u013ca gal\u0101 (Flecken et al, 2014).<\/p>\n

\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Latvie\u0161a bag\u0101\u017ea, iece\u013cojot norv\u0113\u0123u valod\u0101<\/strong><\/h3>\n

T\u0101l\u0101k piev\u0113rs\u012b\u0161os latvie\u0161u valodas gramatikas ietekmei uz norv\u0113\u0123u valodas k\u0101 sve\u0161valodas vai otr\u0101s valodas apguvi, bet s\u0101ksim no otra gala. K\u0101da ir norv\u0113\u0123u valodas ietekme uz latvie\u0161u valodas k\u0101 sve\u0161valodas apguvi? Kad dzirdat norv\u0113\u0123us run\u0101jam latvie\u0161u valod\u0101, varat paman\u012bt t\u0101das fr\u0101zes k\u0101 es vakar braucu uz \u0161ejieni, esmu mizojis visus kartupe\u013cus, p\u0113rc man vienu \u0161okol\u0101di, l\u016bdzu. <\/em>Lai ar\u012b latvie\u0161u valod\u0101 darb\u012bbas v\u0101rda veids nav tik sist\u0113miski gramatikaliz\u0113ts k\u0101, piem\u0113ram, krievu valod\u0101, \u0161\u012b kategorija tom\u0113r ir svar\u012bga valodas da\u013ca. Norv\u0113\u0123u valod\u0101 turpret\u012b run\u0101t\u0101jam nav<\/em> j\u0101dom\u0101, vai darb\u012bba ir pabeigta vai nav. Tas nenoz\u012bm\u0113, ka pabeigt\u012bbu nevar izteikt, bet darb\u012bbas v\u0101rd\u0101 nav j\u0101nor\u0101da, vai darb\u012bba ir pabeigta vai nav, ja tas izriet no konteksta. K\u013c\u016bd\u012b\u0161an\u0101s darb\u012bbas v\u0101rdu lietojum\u0101 nenoz\u012bm\u0113, ka run\u0101t\u0101js nezina latvie\u0161u valodas likumus un nevar\u0113tu pareizi pateikt, ja vi\u0146am b\u016btu laiks padom\u0101t, piem\u0113ram, pildot gramatikas uzdevumu, bet k\u013c\u016bdas vienk\u0101r\u0161i liecina, ka run\u0101jot dom\u0101\u0161ana \u0161\u0101d\u0101s kategorij\u0101s netiek \u201eiesl\u0113gta\u201d, jo to nepieprasa dzimt\u0101 valoda.<\/p>\n

\u0160im rakstam esmu izmantojis piem\u0113rus no liel\u0101ka p\u0113t\u012bjuma, ko veicu Bergenas universit\u0101t\u0113 doktorant\u016bras studij\u0101s, k\u0101 ar\u012b, sta\u017e\u0113joties Heidelbergas universit\u0101t\u0113 V\u0101cij\u0101. <\/em>\u00a0P\u0113t\u012bjum\u0101\u00a0 apskat\u012bts, k\u0101 triju da\u017e\u0101du dzimto valodu lietot\u0101ji (krievu, latvie\u0161u un v\u0101cu) raksta par n\u0101kotni gan sav\u0101 dzimtaj\u0101 valod\u0101, gan norv\u0113\u0123u valod\u0101, un sal\u012bdzin\u0101ts ar to, k\u0101 \u00a0n\u0101kotnes noz\u012bmi izsaka norv\u0113\u0123i. \u00a0\u0160aj\u0101\u00a0 rakst\u0101 \u0161o materi\u0101lu izmantoju gan tikai ilustrat\u012bvi, jo skatos pla\u0161\u0101k un v\u0113los par\u0101d\u012bt ar\u012b citas jomas, kur var\u0113tu run\u0101t par latvie\u0161u valodas konceptu\u0101lo p\u0101rnesi uz norv\u0113\u0123u valodu. Apskat\u012b\u0161u piecas kategorijas k\u0101 izpau\u017eas pasaules kategoriz\u0113\u0161ana, kas ir saist\u012bta ar valodu, proti, 1) n\u0101kotnes izteik\u0161anu, 2) gramatisk\u0101s dzimtes kategoriju, 3) noteikt\u012bbas kategoriju, 4) objektu kategoriz\u0113\u0161anu, 5) telpas kategoriju.<\/p>\n

N\u0101kotnes izteik\u0161ana<\/strong><\/h4>\n

Esmu p\u0113t\u012bjis, k\u0101 norv\u0113\u0123u valodas apguv\u0113ji ar latvie\u0161u valodu k\u0101 dzimto valodu run\u0101 par notikumiem n\u0101kotn\u0113, un sal\u012bdzin\u0101jis ar tiem, kuriem dzimt\u0101 valoda ir krievu valoda vai v\u0101cu valoda. Lai ar\u012b past\u0101v individu\u0101las at\u0161\u0137ir\u012bbas, kopum\u0101 tom\u0113r redzams, ka tie, kam latvie\u0161u valoda ir dzimt\u0101, liel\u0101k\u0101 m\u0113r\u0101 izj\u016bt vajadz\u012bbu ar valodas l\u012bdzek\u013ciem izteikt \u00a0to, ka notikums ir n\u0101kotn\u0113, nek\u0101 tie, kam dzimt\u0101 valoda ir krievu vai v\u0101cu valoda. K\u0101p\u0113c ir \u0161\u012bs at\u0161\u0137ir\u012bbas? Iesp\u0113jams, tas saist\u012bts ar to, ka latvie\u0161u valod\u0101, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no iepriek\u0161min\u0113taj\u0101m valod\u0101m, n\u0101kotne ir gramatikaliz\u0113ta darb\u012bbas v\u0101rd\u0101 ar \u012bpa\u0161u pied\u0113kli\u00a0 -\u0161- (viensk. 1. person\u0101) un -s- (vis\u0101s p\u0101r\u0113j\u0101s viensk. un daudzsk. person\u0101s): uzvar\u0113\u0161u<\/u>, redz\u0113sim<\/u><\/em>. Krievu valod\u0101 n\u0101kotni izsaka ar darb\u012bbas v\u0101rda veidu vai\u00a0 konstrukcij\u0101s ar pal\u012bgdarb\u012bbas v\u0101rdu, bet v\u0101cu un norv\u0113\u0123u valod\u0101 izmanto tagadnes formas vai da\u017e\u0101dus pal\u012bgdarb\u012bbas v\u0101rdus tagadn\u0113 ar mod\u0101lu noz\u012bmi, un l\u012bdz ar to n\u0101kotne ir maz\u0101k gramatikaliz\u0113ta nek\u0101 ang\u013cu valod\u0101, kur will <\/em>lieto praktiski bez mod\u0101las noz\u012bmes. Latvie\u0161u izpratn\u0113 n\u0101kotne var\u0113tu b\u016bt kognit\u012bvi stingr\u0101k atdal\u012bta no tagadnes nek\u0101 norv\u0113\u0123iem un v\u0101cie\u0161iem.[6]<\/a> Piem\u0113ram, teikums, ko uzrakst\u012bjis norv\u0113\u0123u valodas apguv\u0113js, kam dzimt\u0101 valoda ir latvie\u0161u valoda:<\/p>\n

\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/em>Kanskje vi skal v\u00e6re<\/u> \u00a0\u00f8yevitne til situasjonen at Forente Nasjoners \u2013 regler \u00a0skal fordele<\/u> vannressurser i like m\u00e5te blant alle stater i verden.<\/em> (NO2 \u00a0 LV24)<\/p>\n

\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Varb\u016bt m\u0113s b\u016bsim<\/u><\/em> aculiecinieki situ\u0101cijai, ka ANO noteikumi paredz\u0113s<\/u> \u00a0 vienl\u012bdz\u012bgu \u016bdens sadali starp<\/em> pasaules valst\u012bm<\/em>.<\/p>\n

Valodas lietot\u0101js ar mod\u0101lo darb\u012bbas v\u0101rdu skal <\/em>apz\u012bm\u0113jis to, ka darb\u012bba notiks n\u0101kotn\u0113, lai ar\u012b \u0161aj\u0101 kontekst\u0101 norv\u0113\u0123u valod\u0101 izmanto tagadnes formu. \u0160\u0101ds n\u0101kotnes lietojums norv\u0113\u0123im v\u0113st\u012b par kaut ko oblig\u0101tu, kas noteikti notiks. Cits piem\u0113rs:<\/p>\n

Jeg tror at n\u00e5r jeg skal bli<\/u> (<\/em>j\u0101b\u016bt: blir) gammel, skal slutte<\/u> (<\/em>j\u0101b\u016bt: slutter \u00a0jeg) \u00e5 jobbe og barna mine skal ha<\/u> (<\/em>j\u0101b\u016bt: kommer til \u00e5 ha) egene barna. \u00a0 <\/em>(ST\u00a0 LV14) \u00a0<\/em><\/p>\n

Es dom\u0101ju, kad es b\u016b\u0161u<\/u> veca, es beig\u0161u str\u0101d\u0101t<\/u> un maniem b\u0113rniem b\u016bs<\/u>\u00a0\u00a0<\/strong>savi \u00a0\u00a0 b\u0113rni.\u00a0 <\/em><\/p>\n

\u0160is teikums\u00a0 norv\u0113\u0123im \u00a0rada iespaidu par \u00a0autores \u00a0n\u0101kotnes ieceri, ka vi\u0146as b\u0113rniem oblig\u0101ti vi\u0146a j\u0101nodro\u0161ina ar mazb\u0113rniem.<\/p>\n

Latvie\u0161i, apg\u016bstot norv\u0113\u0123u valodu, iev\u0113rojami vair\u0101k ar valodas l\u012bdzek\u013ciem iez\u012bm\u0113 hipot\u0113tisko, nek\u0101 tie, kam dzimt\u0101 valoda ir v\u0101cu vai krievu. Tas var\u0113tu b\u016bt\u00a0 t\u0101p\u0113c, ka latvie\u0161i mekl\u0113 v\u0113l\u0113juma izteiksmes atbilsmes, piem\u0113ram, norv\u0113\u0123u valodas \u012bsten\u012bbas izteiksmes pag\u0101tnes formas, un izmanto t\u0101s tur, kur norv\u0113\u0123u valod\u0101 parasti lieto \u012bsten\u012bbas izteiksmes tagadnes formu, piem\u0113ram:<\/p>\n

En venn er en person som ogs\u00e5<\/em> ville dele<\/u><\/em> (j\u0101b\u016bt: deler<\/em>) alt med deg<\/em>.<\/p>\n

Draugs ir cilv\u0113ks, kas ar tevi dal\u012btos<\/u> it vis\u0101.<\/em><\/p>\n

Norv\u0113\u0123is to saprot \u00a0k\u0101\u00a0 \u201e..kas v\u0113l\u0113j\u0101s ar tevi dal\u012bties\u201d, t\u0101tad k\u0101 pag\u0101tnes notikumu. \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 norv\u0113\u0123u valod\u0101 dr\u012bz\u0101k izmantotu \u012bsten\u012bbas izteiksmes tagadni, bet latvie\u0161u valod\u0101 ar\u012b var lietot v\u0113l\u0113juma izteiksmi, un autors t\u0101s semantiku ar\u012b v\u0113l\u0113jies par\u0101d\u012bt ar valodas l\u012bdzek\u013ciem norv\u0113\u0123u valod\u0101, izmantojot mod\u0101lo pal\u012bgdarb\u012bbas v\u0101rda ville,<\/em> ko da\u017eos kontekstos izmanto, lai run\u0101tu par hipot\u0113tisku, ta\u010du krietni ret\u0101k nek\u0101 latvie\u0161u valod\u0101 lieto v\u0113l\u0113juma izteiksmi.<\/p>\n

Gramatisk\u0101s dzimtes kategorija<\/strong><\/h4>\n

Dzimtes kategorija past\u0101v gan latvie\u0161u (v\u012brie\u0161u un sievie\u0161u dzimte), gan norv\u0113\u0123u valod\u0101 (v\u012brie\u0161u, sievie\u0161u un nekatr\u0101 dzimte). V\u0101rdu gramatisk\u0101 dzimte var b\u016bt saist\u012bta ar dzimumu \u2013 v\u0101rds gailis, kuilis, v\u0113rsis<\/em> ir v\u012brie\u0161u dzimtes v\u0101rdi un kaza, govs <\/em>un vista<\/em> \u00a0ir sievie\u0161u dzimtes v\u0101rdi. T\u0101p\u0113c saprotams, k\u0101d\u0113\u013c nereti norv\u0113\u0123u valodas apguv\u0113ji, neatkar\u012bgi no dzimt\u0101s valodas, nepareizi lieto norv\u0113\u0123u valodas v\u012brie\u0161u dzimtes v\u0101rdu mamma<\/em> \u2018mamma\u2019 k\u0101 sievie\u0161u dzimtes v\u0101rdu.<\/p>\n

 <\/p>\n

\"\"
Asoci\u0101cijas ar v\u0101rdu “atsl\u0113ga” var b\u016bt atkar\u012bgas no v\u0101rda gramatisk\u0101s dzimtes attiec\u012bgaj\u0101 valod\u0101.<\/figcaption><\/figure>\n

Lai ar\u012b v\u0101rdi, kam nevar semantiski pamatot dzimti, ir ieguvu\u0161i gramatisko dzimti fonolo\u0123isku vai morfosintaktisku iemeslu d\u0113\u013c, tie tom\u0113r valodas lietot\u0101ja apzi\u0146\u0101 var b\u016bt saist\u012bti ar biolo\u0123isko dzimumu.<\/strong> Ir biju\u0161i psiholingvistiski eksperimenti, kuros cilv\u0113ki, kas p\u0101rst\u0101v da\u017e\u0101das dzimt\u0101s valodas, ir izteiku\u0161i asoci\u0101cijas \u00a0par konkr\u0113ta v\u0101rda dzimti cit\u0101 valod\u0101, kuru vi\u0146i prot un kur\u0101 nav gramatisk\u0101s dzimtes kategorijas. Balstoties uz \u00a0dzimto valodu, bie\u017ei vien rodas stereotipiskas asoci\u0101cijas, kas ir saist\u012btas ar sievie\u0161u vai v\u012brie\u0161u rakstur\u012bg\u0101m paz\u012bm\u0113m. K\u0101d\u0101 eksperiment\u0101 sp\u0101\u0146u valodas run\u0101t\u0101ji ang\u013cu valodas v\u0101rdu key<\/em> \u2018atsl\u0113ga\u2019 aprakst\u012bja ar v\u0101rdiem mazi\u0146a, m\u012b\u013ca, sp\u012bdo\u0161a<\/em>, bet v\u0101cie\u0161i ar v\u0101rdiem cieta, smaga, met\u0101la, noder\u012bga<\/em> (Jarvis, Pavlenko 2008, 134). Nav gr\u016bti uzmin\u0113t, ka atsl\u0113ga<\/em> sp\u0101\u0146u valod\u0101 ir sievie\u0161u dzimtes v\u0101rds, bet v\u0101cu valod\u0101 \u2013 v\u012brie\u0161u dzimtes v\u0101rds. Lasot cittautu dai\u013cliterat\u016bru, latvie\u0161u las\u012bt\u0101ju reiz\u0113m mulsina veids, k\u0101 tiek rakst\u012bts par sauli un m\u0113nesi. Latvie\u0161u mitolo\u0123ij\u0101 un kult\u016br\u0101 saule tiek saist\u012bta ar sievieti un m\u0113ness \u2013 \u00a0ar v\u012brieti, toties, piem\u0113ram, it\u0101lie\u0161u kult\u016br\u0101 tas ir otr\u0101di, un it\u0101lie\u0161u valod\u0101 \u0161o lietv\u0101rdu gramatisk\u0101 dzimte ir pret\u0113ja latvie\u0161u valodas dzimtei.<\/p>\n

\"\"
Saule, m\u012b\u013c\u0101 m\u0101muli\u0146a? It\u0101lie\u0161iem tom\u0113r laikam ne.<\/figcaption><\/figure>\n

M\u0101coties valodu, v\u0101rdus apg\u016bstam noteikt\u0101 dzimtes form\u0101, bet to iegaum\u0113t nav tik vienk\u0101r\u0161i, jo valodas apguv\u0113jus var asociat\u012bvi ietekm\u0113t attiec\u012bg\u0101 v\u0101rda dzimte vi\u0146u dzimtaj\u0101 valod\u0101, \u00a0piem\u0113ram:<\/p>\n

Det er mer vanskelig \u00e5 leve alene enn sammen med familia<\/u> <\/em>(sievie\u0161u \u00a0dzimtes forma, nevis v\u012brie\u0161u familien<\/u><\/em>).<\/em> (NO2LV01)<\/p>\n

Ir gr\u016bt\u0101k dz\u012bvot vienam nek\u0101\u00a0 kop\u0101 ar \u0123imeni.<\/em><\/p>\n

Jeg dr\u00f8mmer om at i sommer vil vi steke kj\u00f8t og drikke vin p\u00e5 terrassa<\/u><\/em> (sievie\u0161u dzimtes forma, nevis v\u012brie\u0161u terassen<\/u><\/em>) alle sammen.<\/em> (ST LV35)<\/p>\n

Es sap\u0146oju par to, ka vasar\u0101 m\u0113s cepsim ga\u013cu un dzersim v\u012bnu uz terases.<\/em><\/p>\n

Norv\u0113\u0123u valod\u0101 \u0123imene<\/em> un terase<\/em> ir v\u012brie\u0161u dzimtes v\u0101rdi, bet\u00a0 latvie\u0161u autori tos lietoju\u0161i sievie\u0161u dzimt\u0113, un \u0161eit, iesp\u0113jams, ir redzama latvie\u0161u valodas gramatisk\u0101s dzimtes p\u0101rnese. Nezinot dzimti norv\u0113\u0123u valod\u0101, strat\u0113\u0123iski pareiz\u0101k b\u016btu izv\u0113l\u0113ties v\u012brie\u0161u dzimti, jo ap 70% lietv\u0101rdu norv\u0113\u0123u valod\u0101 ir v\u012brie\u0161u dzimt\u0113, turkl\u0101t visus sievie\u0161u dzimtes lietv\u0101rdus var lietot ar\u012b v\u012brie\u0161u dzimt\u0113. Iem\u0101c\u012bties v\u0101rda dzimti nenoz\u012bm\u0113 tikai apg\u016bt \u00a0to form\u0101li, bet ir ar\u012b j\u0101saprot, ka \u0161\u012b v\u0101rda psiholingvistisk\u0101s asoci\u0101cijas cit\u0101 valod\u0101 var b\u016bt cit\u0101das, piem\u0113ram, v\u0101rds \u0123imene <\/em>latvie\u0161iem, iesp\u0113jams, asoci\u0113jas ar t\u0101d\u0101m stereotipiski sievi\u0161\u0137\u012bg\u0101m \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m k\u0101 r\u016bpes, siltums, m\u012b\u013cums.<\/p>\n

Noteikt\u012bbas kategorija<\/strong><\/h4>\n

\"\"Interesanti v\u0113rojumi ir izdar\u0101mi par latvie\u0161iem attiec\u012bb\u0101 uz noteikt\u012bbas kategoriju, un tie\u0161i valodas p\u0101rneses jom\u0101 b\u016btu v\u0113rts p\u0113t\u012bt tuv\u0101k, k\u0101 \u0161aj\u0101 aspekt\u0101 valodu lieto tie, kam latvie\u0161u valoda ir dzimt\u0101. Norv\u0113\u0123u valod\u0101 uz noteikt\u012bbu nor\u0101da ne vien ar \u012bpa\u0161\u012bbas v\u0101rda galotni, bet ar\u012b ar lietv\u0101rda galotni un artikuliem. Noteikto formu lietojums liel\u0101 m\u0113r\u0101 sakr\u012bt ar latvie\u0161u valodai rakstur\u012bgiem nosac\u012bjumiem. P\u0113t\u0101maj\u0101 materi\u0101l\u0101 konstat\u0113ts, ka latvie\u0161u dzimt\u0101s valodas lietot\u0101ji norv\u0113\u0123u valod\u0101 liel\u0101koties pareizi lieto noteikt\u012bbas kategoriju gad\u012bjumos, kad lietv\u0101rdu izmanto kop\u0101 ar \u012bpa\u0161\u012bbas v\u0101rdu, ja vien nav k\u0101ds form\u0101ls likums, kas nosaka nenoteikt\u0101s galotnes lietojumu gaid\u0101m\u0101s noteikt\u0101s galotnes viet\u0101. K\u013c\u016bdas par\u0101d\u0101s krietni bie\u017e\u0101k, ja lietv\u0101rds tekst\u0101 ir viens. Tas saskan ar amerik\u0101\u0146u valodnieka Dana Sloubina (Dan Slobin) ideju par to, ka mums ir \u012bpa\u0161a uz run\u0101\u0161anu v\u0113rsta dom\u0101\u0161ana[7]<\/a>, tas ir, da\u013ca no m\u016bsu dom\u0101\u0161anas notiek m\u016bsu dzimt\u0101s valodas kategorij\u0101s, kas aktiviz\u0113jas tie\u0161i tad, kad rakst\u0101m vai run\u0101jam<\/strong> (Slobin, 1996, 75\u201376). Noteikt\u012bbas kategorija latvie\u0161u valoda aktiviz\u0113jas tad, kad t\u0101 ir vajadz\u012bga run\u0101\u0161anai, \u00a0bet valodas lietot\u0101js nedom\u0101 t\u0101d\u0101s kategorij\u0101s gad\u012bjumos, kad dzimt\u0101 valoda to neprasa. Toties norv\u0113\u0123u valoda t\u0101du dom\u0101\u0161anu prasa vienm\u0113r, kad tekst\u0101 par\u0101d\u0101s k\u0101ds lietv\u0101rds, piem\u0113ram:<\/p>\n

H\u00f8flighet. <\/em>Er det noen som f\u00e5r fra begynnelse<\/u> <\/em>(j\u0101b\u016bt: noe som man f\u00e5r fra \u00a0begynnelsen<\/u> av<\/em>)? <\/em>(ST LV10)<\/p>\n

Piekl<\/em>\u0101j\u012bba. Vai tas ir kaut kas t\u0101ds, ko ieg\u016bst no pa\u0161a s\u0101kuma<\/em>?<\/p>\n

\u0160eit v\u0101rdam s\u0101kums <\/em>norv\u0113\u0123u valod\u0101 j\u0101b\u016bt noteiktaj\u0101 form\u0101, jo tas ir identific\u0113jams las\u012btajam k\u0101 \u00a0\u2018cilv\u0113ka dz\u012bves s\u0101kums\u2019. (Te v\u0113l ar\u012b ir tr\u016bkst teikuma priek\u0161meta, ko norv\u0113\u0123u valod\u0101 nedr\u012bkst izlaist, bet ko bie\u017ei dara latvie\u0161u valod\u0101.) Cits piem\u0113rs:<\/p>\n

Hun hadde mange katter og to hunder, mange kaniner og h\u00f8ner, kuer og en \u00a0\u00a0\u00a0 stor hest. Vi kunne leke med dyrer<\/u> <\/em>(nenoteiktaj\u0101 form\u0101, j\u0101b\u016bt noteiktaj\u0101 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 dyrene<\/em>).<\/em> (ST LV13).<\/p>\n

Vi\u0146ai bija daudz ka\u0137u un divi su\u0146i, daudz tru\u0161u un vistu, govju un liels zirgs. \u00a0\u00a0 Var\u0113j\u0101m ar dz\u012bvniekiem sp\u0113l\u0113ties<\/em>.<\/p>\n

No konteksta izriet, ka runa ir par \u00a0min\u0113tajiem dz\u012bvniekiem.\u00a0 Ja lietotu \u012bpa\u0161\u012bbas v\u0101rdu, ar\u012b latviski te b\u016btu noteikt\u0101 form\u0101: \u00a0\u201eVar\u0113j\u0101m ar \u0161iem jaukajiem<\/u> dz\u012bvniekiem sp\u0113l\u0113ties.\u201d <\/em>Un, iesp\u0113jams, autoram, \u201eiesl\u0113gtos\u201d ar\u012b noteikt\u012bbas kategorija.\u00a0 Ir interesanti sal\u012bdzin\u0101t da\u017e\u0101das valodas apguv\u0113ju grupas. Tekstos, ko uzrakst\u012bju\u0161i dzimt\u0101s v\u0101cu valodas run\u0101t\u0101ji, ir maz noteikt\u012bbas kategorijas k\u013c\u016bdu, ta\u010du tie, kam krievu valoda ir dzimt\u0101, pie\u013cauj vair\u0101k k\u013c\u016bdu nek\u0101 latvie\u0161i. Pat C1 l\u012bme\u0146a tekstos[8]<\/a>, ko dzimt\u0101s krievu valodas run\u0101t\u0101ji uzrakst\u012bju\u0161i norv\u0113\u0123u valod\u0101, par\u0101d\u0101s \u0161\u0137ietami element\u0101ras noteikt\u012bbas kategorijas k\u013c\u016bdas (Nordanger 2014).<\/p>\n

Objektu kategoriz\u0113\u0161ana<\/strong><\/h4>\n

Zin\u0101m, ka da\u017e\u0101d\u0101s valod\u0101s v\u0101rdu noz\u012bmes savstarp\u0113ji neatbilst \u00a0viens pret vienu, iz\u0146emot nozaru terminus. Vienam v\u0101rdam k\u0101d\u0101 valod\u0101 var b\u016bt pla\u0161\u0101ka vai \u0161aur\u0101ka noz\u012bm\u0113 nek\u0101 citas valodas ekvivalentam, var at\u0161\u0137irties lietojuma konteksti un iesp\u0113jam\u0101s konstrukcijas, stilistisk\u0101 ekspresija, at\u0161\u0137ir\u012bbas var b\u016bt asoci\u0101cij\u0101s, k\u0101das v\u0101rds rada (piem\u0113ram, cik at\u0161\u0137ir\u012bga p\u0113c formas, gar\u0161as un smar\u017eas ir maize <\/em>latvietim, franc\u016bzim un turkam!). Reiz\u0113m j\u0113dzieni var b\u016bt visai at\u0161\u0137ir\u012bgi un, lai ar\u012b to, iesp\u0113jams, var viegli apg\u016bt teor\u0113tiski, praks\u0113 dzimt\u0101s valodas j\u0113dzieni tom\u0113r bie\u017ei vien domin\u0113 cit\u0101 valod\u0101 ar\u012b tiem, kas \u013coti labi to apguvu\u0161i.<\/p>\n

Ir t\u0101di objekti, kuri latvie\u0161iem diezgan bie\u017ei sag\u0101d\u0101 sare\u017e\u0123\u012bjumus, tos kategoriz\u0113jot norv\u0113\u0123u valod\u0101. Piem\u0113ram, run\u0101jot par j\u0113dzienu roka,<\/em> norv\u0113\u0123u valod\u0101 iz\u0161\u0137ir plaukstu k\u0101 rokas da\u013cu (h\u00e5nd<\/em>) un p\u0101r\u0113jo roku (arm<\/em>). Latvie\u0161u valod\u0101 \u00a0ar v\u0101rdu roka<\/em> var apz\u012bm\u0113t ar\u012b rokas apak\u0161\u0113jo da\u013cu, plaukstu, piem\u0113ram, izteikumos vilkt cimdus rok\u0101, sasveicinoties dot roku. <\/em>Norv\u0113\u0123iski \u0161\u0101dos kontekstos var izmantot tikai v\u0101rdu h<\/em>\u00e5nd <\/em>\u2018plauksta\u2019.<\/p>\n

\"\"Latvie\u0161u valod\u0101 ir virsj\u0113dziens cimdi<\/em>, ar kuru apz\u012bm\u0113 gan pirkstai\u0146us, gan d\u016brai\u0146us, ta\u010du norv\u0113\u0123u valod\u0101 vienm\u0113r j\u0101izv\u0113las viens vai otrs \u2013 vanter<\/em> vai votter<\/em>, vai ar\u012b tre\u0161ais \u2013 hansker<\/em> \u2018pirkstai\u0146i no smalka auduma vai \u0101das\u2019. Pasakot norv\u0113\u0123iski uzvelc cimdus, <\/em>run\u0101t\u0101jam j\u0101zina, par k\u0101da veida cimdiem ir runa. Un, par roku un cimdiem run\u0101jot, \u2013 ja v\u0101rdu pirksti<\/em> latvie\u0161u valod\u0101 run\u0101t\u0101js attiecina gan uz k\u0101jas, gan rokas pirkstiem, norv\u0113\u0123u valod\u0101 brut\u0101li tiek at\u0146emta puse pirkstu, jo k\u0101jas un rokas pirksti norv\u0113\u0123iski ir divi\u00a0 da\u017e\u0101di j\u0113dzieni, proti, rokas pirksti ir fingre <\/em>un k\u0101jas pirksti ir t\u00e6r<\/em>.<\/p>\n

Telpas kategorija<\/strong><\/h4>\n

Telpas kategorija ir viena no vissvar\u012bg\u0101kaj\u0101m valod\u0101, jo par telpu run\u0101jam ne tikai t\u012bri konkr\u0113t\u0101 noz\u012bm\u0113, bet telpas j\u0113dzienu izmantojam ar\u012b pla\u0161i p\u0101rnest\u0101 noz\u012bm\u0113 jeb metaforiski, run\u0101jot par abstrakto.<\/p>\n

Lai nor\u0101d\u012btu atra\u0161an\u0101s vietu, norv\u0113\u0123u valod\u0101 bie\u017e\u0101k izmanto priev\u0101rdu p\u00e5 <\/em>\u2018uz\u2019, kur latvie\u0161u valod\u0101 lieto lokat\u012bvu, kas norv\u0113\u0123u valod\u0101 prototipiski atbilst priev\u0101rdam i. <\/em>L\u012bdz ar to, burtiski tulkojot, norv\u0113\u0123i ne tikai s\u0113\u017e uz kr\u0113sla<\/em> vai uz gr\u012bdas<\/em>, bet ar\u012b stud\u0113 uz universit\u0101tes <\/em>vai gatavo \u0113dienu uz virtuves. <\/em>Piem\u0113rs, ko uzrakst\u012bjis cilv\u0113ks, kam latvie\u0161u valoda ir dzimt\u0101:<\/p>\n

Jeg har jobbet i et barnehus<\/u> <\/em>(j\u0101b\u016bt: p\u00e5 et barnehjem <\/em>burtiski \u2018uz b\u0113rnunama\u2019) her i Latvia.<\/em> (ELV 088)<\/p>\n

Latvij\u0101 esmu str\u0101d\u0101jusi b\u0113rnunam\u0101<\/em>. \u00a0<\/em><\/p>\n

Ar\u012b run\u0101jot par v\u0101rdu vieta, <\/em>norv\u0113\u0123u valod\u0101 lieto p\u00e5 <\/em>\u2013 ekvivalentu priev\u0101rdam uz. <\/em>Latvie\u0161iem j\u0113dziens vieta<\/em> tiek konceptualiz\u0113ta k\u0101 telpa, kuru apz\u012bm\u0113 ar lokat\u012bvu, bet norv\u0113\u0123iski t\u0101 ir plakne, piem\u0113ram:<\/p>\n

.. at det mangler vann allerede n\u00e5 <\/em>i<\/u> (j\u0101b\u016bt: p\u00e5 <\/em>\u2018uz\u2019) noen steder<\/u> p\u00e5 jorda.<\/em> \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/em>(NO2LV15)<\/p>\n

\u00a0.. ka jau tagad da\u017e\u0101s viet\u0101s<\/u> pasaul\u0113 tr\u016bkst \u016bdens. <\/em><\/p>\n

Vi skulle sitte p\u00e5 benken, men jeg kunne ikke sitte s\u00e5 lang tid i <\/strong><\/em>(j\u0101b\u016bt: p\u00e5 <\/em>\u2018uz\u2019) \u00a0en sted<\/u>. <\/em>(ST LV13)<\/p>\n

Mums bija j\u0101s\u0113\u017e uz sola, bet es nevar\u0113ju tik ilgi nos\u0113d\u0113t vien\u0101 viet\u0101<\/u>.<\/strong><\/em><\/p>\n

Latviski priev\u0101rdisko savienojumu uz vietas <\/em>lieto krietni \u0161aur\u0101k\u0101 noz\u012bm\u0113, bet norv\u0113\u0123u valod\u0101 \u0161ajos gad\u012bjumos lieto citu priev\u0101rdu.<\/p>\n

\"\"
Norv\u0113\u0123u valod\u0101 telpas uztvere ir vair\u0101k fokus\u0113ta uz vertik\u0101lo. Varb\u016bt tas saist\u012bts ar kalniem?<\/figcaption><\/figure>\n

Norv\u0113\u0123u valod\u0101 telpas uztvere ir vair\u0101k fokus\u0113ta uz vertik\u0101lo. Varb\u016bt tas saist\u012bts ar Norv\u0113\u0123ijas topogr\u0101fiju, kur gandr\u012bz visur cilv\u0113ks ir vai nu augst\u0101k vai zem\u0101k par jebkuru atskaites punktu. Lai ar\u012b nav \u00a0nepareizi teikt t\u0101pat k\u0101 latvie\u0161u valod\u0101: \u201eBrauk\u0161u uz centru.\u201d <\/em>vai jaut\u0101t: \u201eK\u0101 tev iet Latvij\u0101?\u201d, \u00a0<\/em>norv\u0113\u0123is dr\u012bz\u0101k teiktu: \u00a0\u201eBrauk\u0161u lejup uz centru.\u201d <\/em>un \u201eK\u0101 tev tur iet tur lej\u0101, Latvij\u0101?\u201d. <\/em>Interesanti, ka lietotie apz\u012bm\u0113jumi bie\u017ei vien nemaz neatbild re\u0101lajam augstuma at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101m vai debespus\u0113m. T\u0101pat Norv\u0113\u0123ijas krasta l\u012bniju uztver zieme\u013cu-dienvidu virzien\u0101 \u2013 braucot uz Tronheimu, cilv\u0113ks no Kristiansunnas teiks, ka vi\u0146\u0161 brauks uz zieme\u013ciem, lai ar\u012b Tronheima \u012bsten\u012bb\u0101 atrodas p\u0101rsimt kilometrus uz austrumiem, un nedaudz uz zieme\u013ciem. Katrai valodai sava lo\u0123ika.<\/p>\n

Iem\u0101c\u012bties k\u0101d\u0101 valod\u0101 telpiskus apz\u012bm\u0113jumus nenoz\u012bm\u0113 \u00a0apg\u016bt tikai priev\u0101rdus un vietas apst\u0101k\u013ca v\u0101rdus, bet ar\u012b jaunus veidus, k\u0101 kategoriz\u0113t telpiskas attiec\u012bbas. Padom\u0101sim, cik at\u0161\u0137ir\u012bgi \u00a0izteiksmes l\u012bdzek\u013ci ir ang\u013cu, latvie\u0161u, norv\u0113\u0123u un krievu valod\u0101 attiec\u012bb\u0101 uz objektu atra\u0161anas veidu telp\u0101, lai nor\u0101d\u012btu, ka tas, piem\u0113ram, st\u0101v, gu\u013c, s\u0113\u017e, kar\u0101jas. Vai krogs, piem\u0113ram, st\u0101v, s\u0113\u017e, gu\u013c, ir<\/em> vai atrodas <\/em>pie ce\u013ca? Te valodas at\u0161\u0137iras sav\u0101 starp\u0101. \u00a0Latvie\u0161iem ir gr\u016bti pierast pie t\u0101, ka norv\u0113\u0123u valod\u0101 kr\u016bzi uzs\u0113dina<\/em> (setter<\/em>) uz galda. Ja kr\u016bz\u012bti noliek<\/em> (legger<\/em>), t\u0101 nemaz nest\u0101v, bet atrodas horizont\u0101li, t\u0101 ka visa karst\u0101 kafija ar pienu iztek.<\/p>\n

K\u0101 jau min\u0113ts, telpas kategorijas j\u0113dzienu \u00a0izmantojam ar\u012b, lai run\u0101tu par abstrakto. Tas ir saist\u012bts ar konceptu\u0101lo dom\u0101\u0161anu, un t\u0101d\u0113\u013c to varb\u016bt krietni gr\u016bt\u0101k apg\u016bt nek\u0101 jaunus v\u0101rdus. Viena \u0161\u0101da abstrakt\u0101 joma ir laiks, kas nav ar rok\u0101m taust\u0101ms, tam nav smar\u017eas vai gar\u0161as, to nedzirdam.<\/strong> Lai var\u0113tu paroc\u012bgi par laiku run\u0101t, m\u0113s tom\u0113r izmantojam j\u0113dzienus no fizisk\u0101s, taust\u0101m\u0101s pasaules – plakni, telpu, virzienu. Tas pieaugu\u0161ajiem valodas lietot\u0101jiem ir tik pierasts, ka nepadom\u0101jam, ka par to run\u0101jam p\u0101rnest\u0101 noz\u012bm\u0113. Var jaut\u0101t: \u201eKo dar\u012bt stacij\u0101<\/u>, kad ilgi j\u0101gaida vilciens?\u201d \u00a0<\/em>\u0160eit stacija ir konkr\u0113ta telpa, ta\u010du t\u0101pat ar\u012b par laiku run\u0101 k\u0101 par telpu, jaut\u0101jot: \u201eKo dar\u012bt ziem\u0101<\/u>, kad \u0101r\u0101 gaisa temperat\u016bra sasniegs \u00a0-10 gr\u0101dus?\u201d<\/em>\u00a0\u00a0 L\u012bdz\u012bgi laiku ar\u012b var uztvert k\u0101 virzienu: \u201eEs varu aizvest tevi l\u012bdz krustojumam<\/u>.<\/em>\u201d Bet sak\u0101m ar\u012b: \u201eMan projekts j\u0101pabeidz l\u012bdz<\/u> pirmdienai<\/u>\u201d, <\/em>it k\u0101 pirmdiena atrastos telp\u0101 kaut kur citur. Tas, k\u0101 \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101 p\u0101rnest\u0101 noz\u012bm\u0113 run\u0101 par laiku, bie\u017ei at\u0161\u0137iras starp valod\u0101m. \u00a0Pie valodas pierodam un to neanaliz\u0113jam, bet tas neizsl\u0113dz to, ka m\u0113s ietekm\u0113jamies.\u00a0 Valod\u0101s laiku konceptualiz\u0113 da\u017e\u0101di, piem\u0113ram, latvie\u0161u vai norv\u0113\u0123u valod\u0101 n\u0101kotne mums ir priek\u0161\u0101 (ar domu, m\u0113s tur v\u0113l non\u0101ksim, ka m\u0113s pa\u0161i uz priek\u0161u virz\u0101mies). Cit\u0101s valod\u0101s, piem\u0113ram, \u0137\u012bnie\u0161u valod\u0101 t\u0101 atrodas mums aiz muguras (ar domu, tikai pag\u0101tni varam redz\u0113t un t\u0101 mums ir priek\u0161\u0101, bet nezin\u0101m\u0101, neredzam\u0101 n\u0101kotne n\u0101k mums no aizmugures). Psiholingvistiskie eksperimenti r\u0101da, piem\u0113ram, ka \u0137\u012bnie\u0161i, pal\u016bgti pagriezt pulksteni vienu stundu uz priek\u0161u<\/em>, pagrie\u017e pulksteni uz to, kas latvietim b\u016btu atpaka\u013c laik\u0101. \u0160\u0137iet, ka \u0161\u0101dam konceptu\u0101lajam \u0161\u0137\u012brumam var\u0113tu b\u016bt noz\u012bme, dom\u0101jot par pl\u0101niem, m\u0113r\u0137iem, stresu un labsaj\u016btu, vai pamat\u0101 uztveram laiku, ka ko t\u0101du, kas iet<\/em>, vai par ko t\u0101du, kas n\u0101k<\/em>.<\/p>\n

Par p\u0101rnesi run\u0101jot, laika konceptualiz\u0113\u0161ana ir aktu\u0101la, jo, lai ar\u012b norv\u0113\u0123u un latvie\u0161u valod\u0101 par laiku run\u0101 l\u012bdz\u012bgi liel\u0101koties, ir ar\u012b gad\u012bjumi, kur par to run\u0101 cit\u0101di.<\/p>\n

Norv\u0113\u0123u valod\u0101 vair\u0101k nek\u0101 latvie\u0161u valod\u0101 dom\u0101 par laiku k\u0101 par virzienu, apz\u012bm\u0113jot n\u0101kotni k\u0101 vietu, l\u012bdz kurienei j\u0101non\u0101k, nevis k\u0101 telpu gad\u012bjumos, kad ir runa par n\u0101kotnes laikposmu, k\u0101 autors latvie\u0161u valodas ietekm\u0113 dom\u0101jis \u0161eit:<\/p>\n

Jeg h\u00e5per at jeg vil forsatt \u00e5 g\u00e5 p\u00e5 norskkurs i h\u00f8sten<\/u> <\/em>(j\u0101b\u016bt: til <\/u>h<\/u>\u00f8sten<\/u>, \u00a0burtiski uz rudeni<\/em>). (ST LV36)<\/p>\n

Ceru, ka es ruden\u012b<\/u> turpin\u0101\u0161u apmekl\u0113t norv\u0113\u0123u valodas kursus<\/em>.<\/p>\n

T\u0101 k\u0101\u00a0 abas valodas ir l\u012bdz\u012bgas, var diskut\u0113t, vai p\u0101rnese \u0161\u0101dos gad\u012bjumos ir konceptu\u0101la vai tikai valodiska.<\/p>\n

Aizverot ce\u013ca somu<\/strong><\/h4>\n

T\u0101pat k\u0101 ainavists smalk\u0101k k\u0101 citi at\u0161\u0137ir za\u013co to\u0146u nianses koku lapotn\u0113s vasar\u0101, t\u0101pat k\u0101 kabatzaglis cilv\u0113ku p\u016bl\u012b lab\u0101k k\u0101 citi pamana neaizsarg\u0101tas kabatas ar k\u0101rdino\u0161i izvirz\u012bt\u0101m maka kont\u016br\u0101m, ar\u012b noteiktas dzimt\u0101s valodas p\u0101rst\u0101vji m\u0113dz piev\u0113rst vair\u0101k uzman\u012bbas ar savu dzimto valodu saist\u012bt\u0101m par\u0101d\u012bb\u0101m un kategorij\u0101m \u2013 gan fizisk\u0101m, gan abstrakt\u0101m\u00a0 \u2013 nek\u0101 citas valodas p\u0101rst\u0101vji.\u00a0<\/strong> \u0160o at\u0161\u0137ir\u012bgo uzman\u012bbu \u0146emam l\u012bdzi, run\u0101jot cit\u0101 valod\u0101, un dzimt\u0101s valodas kategorijas ne vien \u013cauj rasties k\u013c\u016bd\u0101m, bet ar\u012b veicina to, ka izv\u0113lamies citas konstrukcijas un pat aktualiz\u0113jam at\u0161\u0137ir\u012bgu inform\u0101ciju, ko tie, kam m\u0113r\u0137valoda ir dzimt\u0101,\u00a0 parasti izlai\u017e, vai otr\u0101di, valodas apguv\u0113js izlai\u017e inform\u0101ciju, ko m\u0113r\u0137valod\u0101 parasti piemin. To r\u0101da daudzi valodas apguves p\u0113t\u012bjumi da\u017e\u0101d\u0101s valod\u0101s. \u0160aj\u0101 lauk\u0101 daudz kas v\u0113l ir p\u0113t\u0101ms, un te ien\u0101k jaunas metodes. Izmantojot ne vien psiholo\u0123iskos eksperimentus, bet ar\u012b acu kust\u012bbu m\u0113r\u012bjumus un smadze\u0146u sken\u0113\u0161anu, var atkl\u0101t, k\u0101 dzimt\u0101 valoda un citas valodas, kuras protam, ietekm\u0113 m\u016bsu dom\u0101\u0161anu, atmi\u0146u, vizu\u0101lo un audi\u0101lo uzman\u012bbu, k\u0101 ar\u012b pal\u012bdz saprast to, kuros gad\u012bjumos cit\u0101m valod\u0101m nav noz\u012bmes, apg\u016bstot jaunu valodu.<\/strong> No t\u0101 izriet, ka n\u0101kotn\u0113 valodniekiem, antropologiem, smadze\u0146u p\u0113tniekiem, psihologiem un citu nozaru speci\u0101listiem b\u016btu j\u0101sadarbojas. Dom\u0101jams, ka n\u0101kotn\u0113 gaid\u0101ms daudz jauna un interesanta par valodas un dom\u0101\u0161anas savstarp\u0113j\u0101m attiec\u012bb\u0101m.<\/p>\n

M\u0101c\u012bties valodu ir kaut kas vair\u0101k par v\u0101rdu un gramatikas likumu apg\u016b\u0161anu. M\u0101c\u012bties citu valodu noz\u012bm\u0113 vingrin\u0101ties dom\u0101t cit\u0101s kategorij\u0101s un skat\u012bties uz pasauli cit\u0101m ac\u012bm.<\/strong> P\u0113t\u012bjumi \u0161aj\u0101 jom\u0101 ne vien sniegs liel\u0101ku izpratni par valodu un dom\u0101\u0161anu, bet ar\u012b pal\u012bdz\u0113s izstr\u0101d\u0101t materi\u0101lus, kas \u013caus valodas apguv\u0113jam sapr\u0101t\u012bg\u0101k sapakot savu ce\u013casomu, dodoties\u00a0 cit\u0101 valod\u0101. Tas b\u016bs t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101, ja vi\u0146\u0161 v\u0113l\u0113sies nepaman\u012bts sapl\u016bst ar viet\u0113jiem. Ta\u010du reiz\u0113m varb\u016bt valodas ce\u013cot\u0101js tie\u0161i grib at\u0161\u0137irties no viet\u0113jiem. Bet tas ir cits st\u0101sts.<\/strong><\/p>\n

 <\/p>\n

Snorre Karkonens-Svensons, 2015<\/p>\n

(\u0160is teksts ir p\u0101rpublic\u0113ts ar Latvie\u0161u valodas a\u0123ent\u016bras at\u013cauju. Pirmo reizi teksts ir public\u0113ts:\u00a0\u00a0Valodas prakse: V\u0113rojumi un ieteikumi. 10. R\u012bga: Latvie\u0161u valodas a\u0123ent\u016bra. ISSN 1691-273X. 144.-158. lpp., 2015) Z\u012bm\u0113jumi: Milica Kojovica<\/p>\n

Valodas materi\u0101la at\u0161ifr\u0113jums<\/strong><\/h4>\n

Piem\u0113ri ir \u0146emti no tekstiem, ko latvie\u0161i uzrakst\u012bju\u0161i norv\u0113\u0123u valod\u0101. Teksti ir no trijiem tekstu korpusiem. Pirm\u0101 da\u013ca nor\u0101da uz korpusu, p\u0113c tam seko numurs, kas nor\u0101da uz konkr\u0113to tekstu. Kop\u0101 \u0161ajos trijos avotos ir 224 teksti, ko tik pat cilv\u0113ku, kam dzimt\u0101 valoda ir latvie\u0161u valoda, uzrakst\u012bju\u0161i norv\u0113\u0123u valod\u0101.<\/p>\n

ELV<\/strong> \u2013 Teksti, kurus esmu iev\u0101cis, izmantojot Nacion\u0101l\u0101 norv\u0113\u0123u valodas testa uzdevumus, kuri ir tiku\u0161i izmantoti Norv\u0113\u0123u valodas k\u0101 otr\u0101s valodas tekstu korpus\u0101 (Norsk andrespr\u00e5kskorpus, http:\/\/ask.uib.no\/).<\/p>\n

STLV<\/strong> \u2013 \u0160ie teksti ir ieg\u016bti no Nacion\u0101l\u0101 norv\u0113\u0123u valodas testa (Norsk spr\u00e5ktest).<\/p>\n

No2LV<\/strong> \u2013 \u0160ie ir teksti, ko es esmu iev\u0101cis p\u0113c parauga, kas izmantots projekt\u0101 profesores Kristi\u0101nes fon \u0160tuterheimas (Christiane von Stutterheim) vad\u012bb\u0101, The Impact of the L1 on Advanced Learner Languages:\u00a0 A cross-linguistic study of spoken and written usage, finans\u0113ja German-Israeli-Foundation un V\u0101cu p\u0113tniec\u012bbas fonds (DFG). Tika r\u0101d\u012bta anim\u0101cijas filma Quest<\/em>, kas st\u0101sta par cilv\u0113kveid\u012bgu b\u016btni, kura, mekl\u0113jot \u016bdeni, non\u0101k da\u017e\u0101d\u0101s pasaul\u0113s, un filmas temats ir cilv\u0113ku rad\u012bt\u0101s vides probl\u0113mas. Uzdevums bija uzrakst\u012bt vienu lappusi teksta rokrakst\u0101 par to, ko vajadz\u0113tu dar\u012bt, lai atrisin\u0101tu vides probl\u0113mas. \u0160ie teksti tika ievad\u012bti dator\u0101, gramatiski analiz\u0113ti un sadal\u012bti teikumos.<\/p>\n

\u00a0<\/strong><\/p>\n

Literat\u016bra<\/strong><\/p>\n