Snorre Prozas lasījumos

Visu mūžu VALODAS ir ieņēmušas svarīgu lomu manā dzīvē, esmu tās studējis, esmu tās pasniedzis un esmu tulkojis starp tām. Izmantoju valodu, lai rakstītu un lai pastāstītu. Šajā jomā esmu arī strādājis, dibinot Ziemeļvalstu valodu un kultūras centrus Baltijā, un organizējis pasākumus.

Apakšā atradīsi vairāk informācijas par manu izglītību, darba pieredzi, prasmēm un citu informāciju. Droši uzklikšķini uz tēmu, kas Tevi interesē.

Snorre māca lietuviešu medmāsām norvēģu valodu
Pie tāfeles es jūtos vislabāk. Jeb, precīzāk, it visur klasē vai auditorijā. Palīdzēt citiem mācīties man rada jēgas sajūtu un gandarījumu. Vislabākie brīži ir tad, kad tik ļoti aizraujamies, ka aizmirstam laiku un telpu. Tādos brīžos mēs arī visefektīvāk mācāmies.

Citu cilvēku attīstības veicināšana attīsta arī pašu cilvēku, vienalga vai darbojies ar maziem bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem vai cilvēkiem, kas krietni vecākiem par tevi pašu. Skolotāja misija ir tik aizraujoši daudzpusīga ar visām tās lomām, sākot ar lektora, plānotāja un mentora lomu un beidzot ar aktiera, psihologa un pētnieka lomu. Visvairāk esmu mācījis norvēģu valodu, un pēdējā laikā esmu strādājis pie jaunas norvēģu izrunas pasniegšanas metodes. Esmu arī nodarbojies ar citām aktivitātēm, kas ir saistītas ar valodas mācīšanu un apguvi, piemēram, mācību programmu izstrādi, valodas testēšanu un eksaminēšanu. Man ir vairākas publikācijas un bloga ieraksti par valodas mācīšanu un apguvi. It īpaši lielu prieku man ir sagādājis darbs ar citiem skolotājiem – gan kā pedagoģiskajam konsultantam divos valodu centros, gan kā lektoram skandināvu valodu semināros vairākās valstīs.

Pedagoģiskā pieredze

Biju pavisam jauns un zaļš, kad sāku pasniegt, bet kopš tā laika esmu daudz attīstījies un arī pēdējos gados man ir bijusi iespēja sekmēt citu pasniedzēju attīstību.

2013 – UAB Nordisk Lietuva Norvēģu valodas pasniedzējs un pedagoģiskā darba vadītājs
2011– Bergenas universitāte, Norvēģija C1 līmeņa norvēģu valodas pasniedzējs vasaras kursos ārzemju studentiem, izrunas kurss, kora un improvizācijas teātra vadīšana visu līmeņu studentiem.
2010– Norvēģijas izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departaments Komisijas vadītājs
(Latviešu valodas eksāmenu izstrāde vidusskolām)
2010-12 Bergenas universitāte, Norvēģija Norvēģu kā otrās valodas apguves teorijas un didaktikas pasniegšana
2009 Bergenas universitāte, Norvēģija Latviešu valodas pasniedzējs iesācējiem
2007– SIA Nordisk, Latvija Pedagoģiskais konsultants un norvēģu valodas pasniedzējs. Norvēģu valodas pasniegšana no sākuma līdz C1 līmenim, specializēta valodas apmācība uzņēmumiem bankas, IT un veselības jomā.
2004-08 Latvijas Universitāte, Moderno valodu fakultāte Norvēģu valodas pasniedzējs
(vieslektors caur Norvēģijas Ārlietu ministrijas/Izglītības internacionalizācijas centru)
1998-08 Latvijas Kultūras Akadēmija Norvēģu valodas lektors. Pasniedzu norvēģu valodu un ar Ziemeļvalstīm saistītus priekšmetus

Ar valodas mācīšanu un apguvi saistītas publikācijas

Pedējā laikā esmu rakstījis par mācīšanu un valodas apguvi, daļēji balstoties uz paša pētījumiem.

  • Daudzmaņu izrunas mācīšana – pedagoģisks resurss skolotājiem. Teorētisks raksts maģistra ģrādam nozaru literatūras rakstīšanā. Dienvidaustrumnorvēģijas augstskola, Humanitāro un izglītības zinātņu fakultāte, 2016.
  • Kas tev ir bagāžā jeb latviešu valodas gramatikas pārnese norvēģu valodā / Valodas prakse: Vērojumi un ieteikumi. 10. Rīga: Latviešu valodas aģentūra. ISSN 1691-273X. 144.-158. lpp., 2015
  • Modalitet og rammeverksnivåene / Norsk profil. Det felles europeiske rammeverket spesifisert for norsk. Et første steg. (Carlsen, C. red) s 159-188, Oslo: Novus forlag, 2013 [Modalitāte un Eiropas kopīgās pamatnostādņu līmeņi. Raksts balstās uz maniem kvantitatīvajiem pētījumiem norvēģu valodas apguvēju korpusā ASK un tajā apskatu, kādus valodas līdzekļus apguvēji izmanto, lai izteiktu modalitāti dažādos prasmju līmeņos]
  • Konstruksjonsgrammatikk – hva har du å gi oss? / Systematisk, variert, men ikke tilfeldig. Antologi om norsk som andrespråk i anledning Kari Tenfjords 60-årsdag. (Johansen m.fl. ed.) Oslo: Novus forlag, 2010 [Konstrukciju gramatika – ar ko tu vari mums palīdzēt? Šis raksts ir par konstrukciju gramatiku un par tās izmantošanu otrās valodas apguves studijās]
  • Språkdidaktikk for de små grå. / Banebryter og brobygger i andrespråksfeltet (Carlsen, C. et al. (eds.), Oslo: Novus forlag, 2008. [Valodas didaktika prātam. Pirmais raksts norvēģu valodā par valodas mācīšanas metodi Thinking Approach]

Manā blogā atradīsi arī ierakstus par valodas mācīšanu un apguvi.

Pedagoģiskā izglītība

Tikai neliela daļa no manas izglītības ir pedagoģijas jomā, lielākoties esmu mācies strādājot, kā arī pētot valodas apguvi.

2015 Dienvidaustrumnorvēģijas augstskolā Norvēģijā Priekšmets Pedagoģiskie resursi
(15 ECTS, maģistra līmenī)
2004 Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts Augstskolu didaktika: mūsdienu teorijas un prakse

Lekcijas pasniedzējiem

Vienmēr gūstu iedvesmu, strādājot ar citiem pasniedzējiem. Esmu lasījis lekcijas (parasti no 45 minūtēm līdz 3 stundām) un organizējis vairākus pasniedzēju seminārus. Lekcijas esmu lasījis skandināvu valodu pasniedzēju semināros Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Slovākijā un Ungārijā. Daži tematu piemēri:

  • Multimaņu izrunas apmācība
  • Valodas pasniegšana interneta vidē
  • Mācīt dažādu valodas līmeņu mācēnus
  • Vārdi – to apguve un mācīšana
  • Dažādu tekstu žanru izmantošana valodas testēšanā un pasniegšanā
  • Valodu testēšana un Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei
  • Ar gramatiku ir jautri! Radošums gramatikas mācīšanā
  • Kas ir labs pasniedzējs? Pasniedzēja lomas

Citi ar pedagoģiju saistīti darbi

  • Dāņu un norvēģu valodas e-mācību projekta eNordisk (www.enordisk.lv) iniciators un projekta dalībnieks, 2006-2012 , (Nordplus)
Latviešu Jāņi
Norvēģiskais un latviskais satiekas Jāņu svinēšanā. Tulkot nozīmē labi pazīt dažādas sabiedrības un kultūras. Tā ir arī nerimstoša avotvalodas apgūšana, bet, pirmkārt, savas dzimtās valodas attīstīšana. (foto: Veronika Bendoriūtė)

Mana dzīve paiet starp valodām, un tulkošana ieņem svarīgu lomu, lai savienotu cilvēkus no dažādām valstīm gan praktiskajā un darba dzīvē ar dokumentu tulkojumiem, gan garīgajā dzīvē ar daiļliteratūras tulkojumiem. Ikdienā tulkoju juridiskus, medicīniskus un citus dokumentus no leišu un leišu valodas norvēģu valodā. Esmu tulkojis vairākus rakstus un dažas grāmatas no latviešu un lietuviešu valodas norvēģu valodā. Es gribētu veltīt vairāk laika daiļliteratūras tulkojumiem. Turklāt esmu mācījis tulkošanu skandināvu valodu studentiem Latvijas Kultūras akadēmijā, kur arī sagatavoju tulkošanas  kursa mācību programmu. Esmu organizējis divus tulkošanai veltītus seminārus ar dalībniekiem no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kā arī vairākus tulkošanas konkursus tulkošanai starp Ziemeļvalstu valodām un latviešu valodu. Esmu sastatījis oriģinālu un tulkojumu kā kvalitātes pārbaudi pirms norvēģu grāmatu tulkojumu izdošanas latviešu valodā. Esmu bijis norvēģu tulkotāju sertificēšanas eksāmena vērtētājs valodu kombinācijā starp latviešu un norvēģu valodu.

1996- Dažādi Tulkotājs (latviešu, lietuviešu, angļu, dāņu, zviedru-norvēģu) starptautiskām, valsts un pašvaldības iestādēm, organizācijām, laikrakstiem, tulkošanas birojiem

Publicēti tulkojumi

Esmu tulkojis dažādas grāmatas, grāmatu nodaļas, rakstus, dzeju u.c. Šeit ir pārskats par publicētiem tulkojumiem no latviešu un lietuviešu valodas norvēģu valodā.

No latviešu valodas

  • Joņevs, Jānis Fordømte ’94 [Jelgava 94]. Tvēdestranne: Bokbyen forlag, 2016
  • Grundekjøn, Hege Boman; Kalnačs, Jānis. Latvia med Knut Hamsun og Karlis Padegs. Oslo: Hebo forlag, 2011. (Latvija ar Knutu Hamsunu un Kārli Padegu. esmu tulkojis lielu daļu grāmatas)
  • Helvigs, Auseklis. Solnedgang bak Jenisej. Lillestrøm: Tamara Egelund, 2008. (Aiz Jeņisejas rietēja saule, 119 lpp.)
  • Kalnačs, Benedikts. Henrik Ibsens Et dukkehjem og Hedda Gabler – Noen strukturparalleller.  // Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004., 206.-217. lpp. [Henrika Ibsena “Leļļu nams” un “Hedda Gāblere”: dažas struktūras paralēles. Raksts]
  • Gaižiūnas, Silvestras. Henrik Ibsens Keiser og Galilæer og baltisk litteratur// Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. 227.–234. lpp. [Gaižūns, Silvestrs. Henriks Ibsena “Ķeizars un galilietis” un baltu literatūra. Raksts]
  • Čakare, Valda. Den reelle verden og dens symbolske projeksjon i ibsenoppsetninger i latviske teatre på 1990-tallet // Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. 340.–348. lpp. [Reālā pasaule un tās simboliskā projekcija Ibsena lugu iestudējumos 90. gadu latviešu teātrī. Raksts]
  • Sparāne, Dace. Tre dikt. // Teisele poole sinist. Luulet kümmelt maalt. Tallinn: Eesti Raamat, 2004. p. 220-227 [Trīs Daces Sparānes dzejoļi]
  • Mitt kjære Latvia. Sast. P. Apinis, M. Šetlere. Tulk. no latviešu val. Karkonens-Svensons. – Rīga: “Nacionālais apgāds”, 2003. [Latvija – kādu mēs to mīlam, grāmata, 108 lpp.]

 

No lietuviešu valodas

  • Kandrotienė, Danguolė. Lietuva. Litauen. Vilnius: Terra Publica, 2016 (visa grāmata, otrais pārstrādātais izdevums)
  • Kandrotienė, Danguolė. Lietuva. Litauen. Vilnius: Terra Publica, 2013 (visa grāmata)
  • Girdzijauskaitė, Audronė. Ibsenas Lietuvos teatro veidrodyje 1918–1998 m. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2013 [Ibsens Lietuvas teātra spogulī 1918.-1998.g. pēcvārds]

Tulkojumu sastatīšana

Lai nodrošinātu izdevuma kvalitāti, esmu sastatījis oriģināltekstu ar tulkojumu, izdodot tulkojumus no norvēģu valodas latviešu valodā.

  • Ēgners, Turbjērns. Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā. Rīga: Jumava, 2011., [Egner, Torbjørn. Klatremus og de andre dyrene i Hakkebakkeskogen], tulkojusi Rute Lediņa.
  • Askillsens, Hjells. Spainis pilns laika. Rīga: Nordisk, 2012., [Askildsen, Kjell. Et spann av tid (utvalgte noveller)], tulkojusi Solveiga Elsberga
  • Lū, Ērlenns. Mulejs. Rīga: Nordisk, 2012. [Loe, Erlend. Muleum] tulkojusi  Jolanta Pētersone
  • Lū, Ērlenns. Doplers. Rīga: Nordisk, 2010. [Loe, Erlend. Doppler] tulkojusi  Ilze Kačevska
  • Hamsuns, Knuts. Pa aizaugušām tekām. Rīga: Mansards, 2009. [Hamsun, Knut. Paa gjengrodde stier] tulkojis Konstantīns Raudive
  • Ibsens, Henriks. Brands. //Henriks Ibsens 1. grāmata. Rīga: Norden AB, 2006. [Ibsen, Henrik. Brand] tulkojis Jānis Akuraters
  • Ibsens, Henriks. Pērs Gints. //Henriks Ibsens 1. grāmata. Rīga: Norden AB, 2006. [Ibsen, Henrik. Peer Gynt] tulkojis Jānis Akuraters
  • Fose, Juns. Vārds. Rīga: Norden AB, 2004. // Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. [Fosse, Jon. Namnet] tulkojusi  Jolanta Krakope (Pētersone).
  • Heijerdāls, Turs. Ādama pēdās. Rīga: Norden AB, 2000. [Heyerdahl, Thor. I Adams fotspor], tulkojusi Ilze Kačevska

Publicēti ar tulkošanu un tulkotājiem saistīti raksti

Viena no manām interešu jomām ir tulkošana kā kultūras vēstures parādība, un tādēļ esmu rakstījis par tulkotājiem un tulkojumiem kā tiltiem starp tautām. Esmu arī izstrādājis norvēģu īpašvārdu atveides noteikumus latviešu valodai.

  • Knuts Skujenieks – et frø i snøen. Tekstualitet. Tidsskrift for fagprosa og allmenn sakprosa (ISSN 1894-6119), 2015. [eseja par Knutu Skujenieku]
  • Det er vakkert å våge. Et portrett av essayisten Zenta Mauriņa. Tekstualitet. Tidsskrift for fagprosa og allmenn sakprosa (ISSN 1894-6119), 2015. [eseja par Zentu Mauriņu]
  • Citvalodu īpašvārdu atveide latviešu valodā//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 13.-36.lpp.
  • Valodas Ziemeļvalstis//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 37.-42. lpp.
  • Norvēģu īpašvārdu atveide//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 122.-282. lpp.
  • Zviedru valoda Somijā un Olandē//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 421.-430. lpp.

Ar tulkošanu saistīti pasākumi

Man ir bijis mērķis jaunos cilvēkos radīt interesi par tulkošanu. Tādēļ esmu organizējis gan pasākumus, kur studentiem ir bijusi iespēja satikties ar jomas specialistiem, gan konkursus, kur cilvēki bez pieredzes jomā ir varējuši saņemt atsauksmes par savu darbu un padomus un izdevējiem ir bijusi iespēja iepazīties ar jauniem talantiem.

  • “Zviedru tulkotāju seminārs” zviedru daiļliteratūras tulkotājiem, 2015. gada 26. novembrī. Lekcija par oriģināla un tulkojuma sastatīšanas darbu, lekcija kopā ar Ilzi Lokmani par zviedru un latviešu valodas atšķirībām. Praktiskās tulkošanas darbnīcas vadīšana. Pasākumu rīkoja Zviedrijas vēstniecība un apgāds Zvaigzne ABC.
  • Tulkošanas seminārs “Nordtolk 2004”, Rīgā, 2004. g. aprīlī, iniciators un organizētājs
  • Tulkošanas konference “Nordtolk 2003” , Rīgā, 2003. g. martā, iniciators un organizētājs kopā ar Annu Trulīnu (Anna Trolin)
  • Četru tulkošanas konkursu inciators, organizētājs un žūrijas loceklis. Konkursi tika rīkoti LKA Nordistikas centra un SIA Nordisk paspārnē sadarbojoties ar Ziemeļvalstu vēstniecībām Latvijā, Ziemeļu ministru padomes biroju un izdevniecībām Norden AB un Kontinents.

Citi darbi saistībā ar rakstveida tulkošanu

  • Ar tulkošanu saistīti amati un darbi: Bijušais Latvijas Tulku un tulkotāju asociācijas loceklis, Norvēģu nozaru literatūras autoru un tulkotāju biedrības loceklis, vērtēšanas komisijas loceklis Norvēģijas rakstveida tulkošanas autorizēšanas eksāmenā (latviešu-norvēģu).
Snorre aizrautīgi māca
Kā vadītājam man ir svarīgi sniegt darbiniekiem iespējas attīstīties, līdzdarboties un ietekmēt procesus, kā arī radīt pozitīvu darba vidi.

Nekad neesmu lolojis sapni kļūt par vadītāju, bet dzīve man tomēr ir devusi pieredzi vadībzinībās arī ārpus pasniedzēja darba, kur vadība ir svarīga prasme. Vadības pieredzi ieguvu jau diezgan agri, vadot Oslo filatēlijas kluba jauniešu organizāciju. Esmu vadījis Latvijas Kultūras akadēmijas Ziemeļvalstu valodas sekciju un LKA Nordistikas centru. Dibinot Ziemeļvalstu valodas centru Nordisk sākumā biju tā vadītājs, un tagad esmu lietuviešu Ziemeļvalstu valodu centra Nordisk direktors.

 

2015- Izdevniecības un tulkojumu biroja ”u.c.” vadītājs, Rīga, Latvija Vadītājs
2013- UAB Nordisk, Lietuva Direktors
2007-2014 SIA Nordisk (Ziemeļvalstu valodu centrs), Latvija  Valdes priekšsēdētājs
2003-2007 Senter for nordistikk ved Latvias kulturakademi (nordisk kultursenter) Vadītājs
1999-2007 Latvijas Kultūras akadēmija Ziemeļvalstu valodu sekcijas vadītājs
Norvēģu literatūras tulkojumi latviešu valodā
Šeit redzamas SIA Nordisk Latvijā izdotās grāmatas, ar kurām esmu strādājis visā to tapšanas procesā no idejas līdz gala rezultātam.

Esmu bijis aktīvs izdevējdarbībā SIA Nordisk no 2011. līdz 2013. gadam. Kopā ar izdevējdarbības projektu vadītāju ņēmu aktīvu dalību procesā no idejas līdz gatavai grāmatai. Sazinājos ar izpildītājiem un sadarbības partneriem, darbojos, lai saņemtu atbalstu, strādāju pie kvalitātes nodrošināšanas un grāmatas atklāšanas un popularizēšanas. Pavisam izdevām piecas grāmatas latviešu valodā – tulkojumus no norvēģu valodas un senislandiešu valodas. 21. gs. pirmajā desmitgadē strādāju ar dažādiem projektiem apgādā Norden AB: strādāju kā konsultants, veicu saraksti ar ārzemju sadarbības partneriem, biju vienas trīsvalodīgas antoloģijas redaktors un sastatīju tulkojumus ar oriģinālu. 2014. gada rudenī apguvu kursu izdevējdarbībā Dienvidaustrumnorvēģijas augstskolā Norvēģijā2015. gadā dibināju apgādu “u.c.”.

Ar izdevējdarbību saistīta izglītība

2014.g. rudenī Dienvidaustrumnorvēģijas augstskolā Norvēģijā Komunikācija un izdevējdarbība (15 CETS, maģistra līmenī)

Ar izdevējdarbību saistīti darbi

2015- Apgāds Un Citi Dibinātājs
2015- Apgāds Un Citi Izdevējs
2008-13 SIA Nordisk Apgāda redakcijas loceklis
2002-08 Apgāds Norden AB Konsultants
Snorre lasa lekciju par troļļiem
Runāt par kultūru, tās ietekmes avotiem un tālāko iespaidu citās kultūrās ir aizraujoši. Šeit esmu redzams uzstājamies par tēmu “Troļļi Ziemeļvalstu kultūras vēsturē”. (Foto: Daiga Kalniņa)

Kultūra ir tuva manai sirdij, un tādēļ nav brīnums, ka esmu darbojies kultūras vadzinības jomā. Īpaši daudz esmu strādājis, popularizējot Ziemeļvalstu kultūru Baltijā. Esmu organizējis virkni pasākumu, kas ir bijuši saistīti ar literatūru, mūziku, teātri, filmām, mākslu, folkloru utt., piemēram, lekcijas, seminārus, rakstnieku vizītes, konferences, koncertus un izstādes. Man ir bijis prieks strādāt cieši kopā ar trim latviešu māksliniekiem dažādos projektos: Liene Hapanioneka (foto un kolāža), Daiga Kalniņa (foto) un Aleksejs Koškins (grafika, foto). Esmu organizējis divus teātra pasākumus, kuru ietvaros notika Ziemeļvalstu dramaturgu pirmuzvedumi latviešu valodā (tika uzvesta Juna Foses  luga „Vārds” pilnā apjomā, kā arī norvēģu dramaturgu Marijas Trīti Vennerēdes un Ērlinga Kitelsena un somu dramaturga Juha Jokelas lugu fragmenti). Regulāri lasu lekcijas un rakstu tekstus par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūru ar īpašu uzsvaru uz kultūrvēsturiskiem sakariem.

Pasākumu piemēri

  • Seminārs Mūsdienu Ziemeļvalstu drāma, Rīga, 2006. gada decembrī, iniciators un organizētājs (kopā ar Elīnu Ciri). Pasākumu atbalstīja Ziemeļu Ministru padome.
  • Konference Norvēģu drāma un tās interpretācija Baltijas valstīs, Rīga/Valmiera, 22.-24.03.2001, iniciators un organizētājs (kopā ar Māru Gruduli). Pasākumu atbalstīja Norvēģijas Ārlietu ministrija.

Lektors (izlase):

  • Troļļi Ziemeļvalstu kultūru spogulī (latviešu valodā, 3 reizes 2014. g.,  LNB un Ziemeļvalstu valodu centrā Nordisk Rīgā, bibliotekāriem Talsos)
  • Ziemeļvalstu atklājēji (latviešu valodā, 2014. g.)
  • Lettland und Norwegen – Zwei Pfefferkuchenländer [par vēsturiskiem sakariem starp Norvēģiju un Baltiju] (vācu valodā, Domus Rigensis, Rīgā, 2013. gadā)
  • Zveja Norvēģijā (latviešu valodā, 2009. g.)
  • Jaunnorvēģu valoda un Juns Fose (norvēģu valodā, Bergenā 2009.g.)
  • Jānis Akuraters un Henriks Vergelanns (2008)
  • 1905. gads Latvijas un Norvēģijas vēsturē (2005. gadā kopā ar prof. Juri Goldmani saistībā ar Norvēģijas un Zviedrijas ūnijas beigu simtgadi)
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sakari (vairākas reizes latviešu, angļu un norvēģu valodā)
  • 17. maija svinēšana (latviešu valodā, vairākas reizes)
  • Latvijas sabiedrība, vēsture un kultūra (norvēģu valodā, vairākas reizes)
  • Norvēģu mentalitāte (latviešu valodā, vairākas reizes)

Citi ar kultūru saistīti darbi

  • Radio intervija par islandiešu sāgām un Ziemeļvalstīm, 2016. gada augusts. Klausies interviju šeit.
  • Ar Latviju un Lietuvu saistītu rakstu redaktors un autors Lielajā norvēģu enciklopēdijā.
  • Vairāku mazāku ar Ziemeļvalstīm saistītu kultūras pasākumu rīkošana Rīgā un Viļņā LKA Nordistikas centra, SIA Nordisk un UAB Nordisk paspārnē.
  • Grāmatas “Norvēģu drāma un tās interpretācija Baltijā” sastādītājs. Rīga: Norden AB, 2004.
  • Juna Foses lugas “Vārds” iestudējuma producents teātrī “Skatuve”, Rīgā, 2001
Snorre saka runu.
Laika posmā, ko esmu saistījis ar augstskolām, sevišķi svarīga man ir bijusi pasniegšana, informācijas apmaiņa un sadarbība zinātniskajā pētniecībā.

Lielu daļu darba dzīves esmu pavadījis akadēmiskajā vidē. Esmu strādājis trijās augstskolāsLatvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Universitātē un Bergenas universitātē. Man arī ir bijuši tādi amati kā, piemēram, senators LKA senātā un LKA Svešvalodu katedras Ziemeļvalstu sekcijas vadītājs. Esmu piedalījies vairākos starptautiskos semināros un konferencēs un esmu bijis vieslektors dažādās universitātēs. Man ir vairākas publikācijas par valodu, literatūru un valodas apguvi. Esmu vadījis vairākus bakalaura darbus un esmu bijis oponents bakalaura un maģistra darbiem. Latvijas Kultūras akadēmijā izstrādāju vairāku mācību priekšmetu programmas, toties Bergenas universitātē izstrādāju mācību programmu latviešu valodas kursam.

Organizētājs

Esmu pārliecināts, ka tieši daloties ar zināšanām un apmainoties ar domām mēs attīstāmies.  Man vienmēr bijis svarīgi, lai speciālisti un pētnieki satiktos, un tādēļ arī esmu iniciējis un organizējis vairākus pasākumus, kuru mērķis ir bijis to veicināt.

Rīga,
2006. g. decembrī
Seminārs Mūsdienu Ziemeļvalstu drāma, Rīga, 2006. gada decembrī, iniciators un organizētājs (kopā ar Elīnu Ciri). Pasākumu atbalstīja Ziemeļu Ministru padome.
Rīga,
2004. g. maijs
Konference Nordistika Baltijas valstīs, iniciators un rīkotājs. Pasākumu atbalstīja Ziemeļu Ministru padome.
Rīga,
2004. g. aprīlī
Tulkošanai veltīts seminārs Nordtolk 2004, iniciators un rīkotājs. Pasākumu atbalstīja Ziemeļu Ministru padome.
Rīga,
2003. g. marts
Tulkošanai veltīta konference Nordtolk 2003, iniciators un rīkotājs kopā ar Annu Trulīnu (Anna Trolin). Pasākumu atbalstīja Ziemeļu Ministru padome.
Rīga/Valmiera,
2001.g. 22.-24. marts
Konference Norvēģu drāma un tās interpretācija Baltijas valstīs, iniciators un organizētājs (kopā ar Māru Gruduli, LU). Pasākumu atbalstīja Norvēģijas Ārlietu ministrija.

Piedalīšanās semināros un konferencēs

Man ir bijis liels prieks par iespēju uzstāties semināros un konferencēs par  savu pētīšanu un dalīties ar savām zināšanām.

Tartu Universitāte,
2016. gada marts
Konference par mutvārdu tulkošanu
Mutvārdu tulkošanas tipoloģija un tulkošanas maģija

 

Hēdmarkas augstskolā (Høyskolen i Hedmark),
2012. gada oktobrī
Den femte forskningskonferansen om norsk som andrespråk (NOA5) (Piektā norvēģu otrās valodas pētniecības konference)
Kontrastiv lingvistikk møter andrespråksforskning

[Sastatāmā valodniecība tiekas ar otrās valodas apguves pētniecību]

Kopenhāgenas tirdzniedzības augstskolā (Copenhagen Business School),
2011. gada decembrī
Symposium om lingvistisk relativisme ved CBS (Simpozijs par lingvistisko relatīvismu)
Språklig relativisme og kontrastiv analyse i et andrespråksperspektiv

[Valodas relatīvisms un sastatāmā analīze otrās valodas apguves aspektā]

Ruprecht-Karls-Universität Heidelberg, Vācija
2011. gada janvārī
Konzeptueller Transfer und Ausdrucksweisen für die Zukunft – eine Korpusstudie
[Konceptuālā pārnese un nākotnes izteikšanas līdzekļi – tekstu korpusa studija]

Redžo nell’Emīlija, Itālija
2010. gada septembrī
10th Annual Conference of the European Second Language Association (EUROSLA 10) (10. ikgadējā Eiropas otrās valodas apguves asociācijas konference)

Conceptual transfer in the expression of hypotheticality in Norwegian as L2 – a corpus based study

[Konceptuālā pārnese un nākotnes izteikšanas līdzekļi norvēģu valodas apguvē – tekstu korpusa studija]

Vašingtona, ASV,
Georgetown University Roundtable 2009. gadā
Modality in Norwegian as a second language: A corpus-based study

[Modalitāte valodas apguvēju norvēģu valodā: tekstu korpusa studija]

Bergenas universitāte,
2009. gadā
Faglig-pedagogisk dag
Modalitet i innlærerspråk og lærebøker i norsk for utlendinger

[Modalitāte apguvēju valodā un norvēģu valodas mācību grāmatās citvalodīgajiem]

Helsingēra (Helsingør), Dānijā,
2011. g. jūnijā,
Den 9. konference om Nordens sprog som andetsprog (NORDAND 9) (9. konference par Ziemeļvalstu valodas kā otrā valoda)
Modal og ikke-modal framtid i norsk andrespråk

[Modāla un nemodāla nākotnes izteikšana apguvēju norvēģu valodā]

Tronheima (Trondheim),
2011. gada novembrī,
13. møte om norsk språk (Mons 12) 13. konference par norvēģu valodu
Hvis-konstruksjoner og deres semantiske ekvivalenter i norsk mellomspråk

[Konstukcijas ar saikli hvis un to semantiskajiem ekvivalentiem apguvēju norvēģu valodā]

Drammene (Drammen),
november 2008,
Den tredje forskningskonferansen i norsk som andrespråk (Trešā norvēģu otrās valodas pētniecības konference)
Norske modaladverb og morsmålsbakgrunn

[Norvēģu modālie apstākļa vārdi un valodas apguvēju dzimtās valodas]

Tartu universitāte
2007. gadā,
Gamle og nye minoriteter (Vecas un jaunas minoritātes)
Latgalisk i et sosiolingvistisk perspektiv

[Latgaliešu valoda sociolingvistiskā skatījumā]

Linšēpingas universitāte
2006. gada augustā,
Symposiet Hur nordisk är Baltikum? (Simpozijs Cik ziemeļnieciska ir Baltija?)
Å være skandinav i Baltikum

[Būt skandināvam Baltijas valstīs]

Antverpenes universitāte (Universiteit Antwerpen)
2004. gada septembrī,
Modality in a contrastive perspective (Modalitāte sastatāmā perspektīvā)
Modal use of particles and adverbs in Norwegian and Latvian

[Modalitāte un partikulu un apstākļu vārdu lietojums norvēģu un latviešu valodā]

Latvijas Kultūras akadēmija,
2004. gada maijā
Nordistikk i Baltikum (Nordistika Baltijas valstīs) 
Språklige problemer for latviske innlærere av norsk

[Valodiskas problēmas, ar kuru sastopas apguvēji, kam dzimtā valoda ir latviešu, mācoties norvēģu valodu]

Latvijas Universitāte,
Valsts Valodas centrs,
2004. gada aprīlī
Identitāte un rakstība. Latgaliešu un lietuviešu drukas aizlieguma atcelšanas simtgadei (1865-1904) veltīta konference
Jaunnorvēģu valoda norvēģu valodas kontekstā.
Latvijas Kultūras akadēmija,
2003. gada martā
Tulkošanai veltītā konference Nordtolk 2003
Problēmaspekti tulkojot no skandināvu valodām latviešu valodā.
Daugavpils Universitāte,
2003. gada janvārī
Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XIII Zinātniskie lasījumi
Latgaliešu rakstu valoda un jaunnorvēģu valoda sociolingvistiskā skatījumā.
Baltoskandijas akadēmija Paņevežā
2002. gada februārī,
Norvēģu literatūras seminārs
Lekcija par Juhanu Borgenu (Johan Borgen)
Viļņas universitāte
2002. gada septembrī
2nd Conference on Contemporary Germanic, Romance and Baltic Linguistic Studies (Otrā konference par aktuālām ģermāņu, romāņu un baltu valodniecības studijām)
Modality in Latvian and Norwegian
[Modalitāte latviešu un norvēģu valodā]
Daugavpils Universtitāte
2002. gada februārī
Seminārs “Pa aizaugušām takām”
Knuts Hamsuns un mūsdienu norvēģu sabiedrība
Latvijas Universitāte un Latvijas Kultūras akadēmija
2001. gada martā
konference “Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs”
Norvēģu drāma 20. gadsimtā
Liepājas pedagoģijas akadēmijā
2000. gada decembrī
Vārds un tā pētīšanas aspekti V (Ordet og og aspekter ved forskning av ord)
Norvēģu īpašvārdu atveide latviešu valodā
Baltoskandijas akadēmija Paņevežā
2000. g. novembrī,
Bjērnstjerne Bjērnsons un Baltijas valstis (konference)
Bjėrnstjerne Bjėrnsonas – Norvėgijos himno autorius
[Bjērnstjerne Bjērnsons (Bjørnstjerne Bjørnson) kā Norvēģijas himnas autors]
Vītauta Dižā universitātē Kauņā
1999. gada oktobrī
Starptautiskā studentu konference “Kalba ir visuomenė” (Valoda un sabiedrība)
Kalba ir visuomenė Norvegijoje
[Valoda un sabiedrība Norvēģijā]

 Studentu darbu vadītājs

Strādāt ar studentiem ir iedvesmojoši un esmu bijis vairāku bakalauru darbu vadītājs un arī daudzu bakalaura darbu oponents. Temati pārsvarā ir no manas kompetences un interešu jomā.

2013,
Normans Pirks (Norman Pirk),
Tartu universitāte
Partikkelverbene «komme ut» og «välja tulema». En komparativ analyse
[Partikulu darbības vārdi “komme ut” un “välja tulema”. Sastatāma analīze.]
2005,
Ieva Ozola,
LKA
Skandināvu mentalitāte modernā dāņu dizaina atspoguļojumā.
2005,
Guna Gavare,
LKA
Bērnu literatūra kā žanrs; Ērlens Lū – tā pārstāvis
2005,
Karīna Afremoviča,
LKA
Eiropas brīvprātīgais darbs Latvijā un Dānijā.
2004,
Agrita Sarmule
LKA
Kāri Vinjes darba “Vāverlauva” tulkojuma analīze
2004,
Sintija Rupjā,
LKA
Latvijas un Norvēģijas politiskās un diplomātiskās attiecības no 1918. – 2004.gadam
2004,
Tatjana Novojevska,
LKA
Normētāju un lietotāju attieksme pret aizguvumiem zviedru un latviešu valodā
2004,
Krišjānis Krūmiņš,
LKA
Nevalstiskās organizācijas Norvēģijā, kuras veicina sakarus starp Norvēģiju un Latviju
2004,
Ilze Dzene,
LKA
“Viltus draugi” zviedru un norvēģu valodā
2004,
Madara Bernharda,
LKA
Latvijā tulkotā un izdotā zviedru daiļliteratūra 1993 – 2003
2000,
Ilze Bojāre,
LKA
Norvēģu un latviešu tautastērpi un to nozīme nacionālās identitātes veidošanā.

Vieslekcijas universitātēs un augstskolās

  • 2016. gada janvāris. Latvijas Kultūras akadēmija, kurss norvēģu valodas stilistikā, 32 akdēmiskās stundas, strādājot ar bakalaura studentiem, kas studē Ziemeļvalstu un Latvijas kultūras sakarus
  • 2015. g. decembrī. Tartu universitātē, Igaunijā. Tolkens rolle og tolkens kompetanse.  [Tulka loma un tulka prasmes.] Vieslekcijas skandinavistikas bakalaura studentiem (4 akad.st.)
  • 2015. g. maijā. Latvijas Universitātē, Humanitāro zinātņu fakultātē. Valodas relatīvisms un tulkošana. (2 akad. st.) Tulkošanas maģistrantūras studentiem.
  • 2015. g. aprīlī. Latvijas Universitātē, Humanitāro zinātņu fakultātē. Valodas relatīvisms un otrās valodas apguve. (2 akad. st.) Baltu filoloģijas bakalaura studentiem.
  • 2015. g. februārī. Latvijas Kultūras akadēmija. Norvēģu valodas izrunas kurss. (16 akad. st.). Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Universitātes, Viļņas universitātes un Tartu universitātes skandinavistikas bakalaura un maģistra studentiem un pasniedzējiem.

Citi ar akadēmisko dzīvi saistīti darbi

Vērtētājs,
Latvijas Kultūras akadēmijā,
2016. g. februārī
Vērtētājs bakalaura eksāmenu laikā Latvijas Kultūras akadēmijā, 2016. gada februārī
Lektors un moderators seminārā vērtēšanas ekspertiem, kas pārstāv sociālos partnerus. Lietuvas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs, 2015. g. 12. novembrī. Referāts par sabiedrības un darba tirgus vajadzību saistību ar mācību mērķiem. Kopā ar Danuti Rasimavičieni (Danutė Rasimavičienė) vadīju diskusijas un praktiskās lomu spēles, kuru tēmas bija pašvērtēšanas ziņojumu analīze un mācību iestāžu vizītes. Seminārs bija paredzēts topošiem augstākās izglītības akreditācijas komisiju locekļiem.
Komisijas loceklis,
Lietuvas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs,
2015. g. maijs.
Trīs Viļņas universitātes skandināvistikas studiju programmu vērtēšana (viena bakalaura un divas maģistra programmas). Komisijas darbs aptvēra universitātes pašvērtēšanas un programmu analīzi, vizīti un vērtēšanas ziņojuma rakstīšanu.
Zinātnisku rakstu antoloģijas redaktors:
NordenAB
Rīga, 2004.g.
Norvēģu drāmaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs

 

Snorre kā pasākuma vadītājs Rīgā
Sevišķi daudz ar tulkošanu nodarbojos desmit gadu periodā no 1995. līdz 2005. gadam. (Foto no tulkotāju pasākums Rīgā 2014.gada martā)

Tulkam ir svarīga loma, aizsargājot indivīda tiesiskumu un sekmējot starptautiskas attiecības. Esmu bijis aktīvs kā tulks starp latviešu un norvēģu valodu vairākos bilaterālos projektos, kā arī daudzos pasākumos. Man ir tulka izglītība (latviešu-norvēģu) no Oslo augstskolas, taču pēdējos gados esmu bijis vairāk aktīvs tulku vērtētāja lomā gan norvēģu nacionālajā potenciālo tulku divvalodīgās pārbaudes testā (ToSPoT), gan kā sūdzību vērtētājs Norvēģu tulku valsts autorizācijas testā valodu kombinācijā starp norvēģu un latviešu valodu.

Ar mutvārdu tulkošanu saistīta izglītība

2008–2010,
Oslo augstskola
Profesionālā tulka programma (norvēģu–latviešu). Reģistrēts norvēģu nacionālajā tulku reģistrā ar 3. pakāpes kvalifikāciju

Pieredze

1996- Tulks (latviešu-norvēģu) starptautiskām, valsts un pašvaldības iestādēm, organizācijām

Citi darbi un amati saistīti ar mutvārdu tulkošau

  • 2015. g. decembrī. Tartu universitātē, Igaunijā. Tolkens rolle og tolkens kompetanse.  [Tulka loma un tulka prasmes.] Vieslekcijas skandinavistikas bakalaura studentiem (4 akad.st.)
  • Latvijas Tulku un tulkotāju asociācijas bijušais valdes loceklis
  • Vērtētājs Nacionālajā potenciālo tulku divvalodīgās pārbaudes testā (ToSPoT)
  • Sūdzību vērtētājs Norvēģu tulku valsts autorizācijas testā valodu kombinācijā starp norvēģu un latviešu valodu.

 

Viena no lietām, ar ko aizraujos brīvajā laikā, ir mūzika – es piepildu ausis ar mūzikas skaņām un mīļuprāt dziedu un spēlēju klavieres. Vairākas reizes gadā mani draugi-dziedātāji atnāk ciemos un dziedam daudzās valodās līdz vēlai naktij. Šeit ir dokumentālā filma par Snorres dziesmu vakariem. Filmas autore: Alise Draviņa.

 

Brīvajā laikā lasu grāmatas, skatos filmas un ceļoju. Lai kāda vieta man būtu ievērības cienīga, tai nav obligāti jābūt slavenai kā Tadžmahālam vai Eifeļtornim. Tikpat aizraujoši man ir apmeklēt parastus ciematus un citas vietas, kas nenokļūst ceļvežu TOP 10 sarakstos. Mazliet esmu iesaistīts coachsurfingā, bet vairāk esmu uzņēmis viesus pie sevis. Manai dzīvei jēgu piešķir mūzika. Jau zēnībā dziedāju Norvēģijas radio un televīzijas zēnu korī un vēlāk esmu dziedājis vairākos citos koros. Vairākas reizes gadā uzaicinu savus draugus uz dziesmu vakaru pie sevis mājās, kur dziedam dažādās valodas.

Snorre paliek gudrāks
Es ar aizrautību mācos ko jaunu un ieklausos citu pieredzē. Šis foto ir no tulkotāju semināra Rīgā 2014.gada rudenī, kur ar priekšlasījumu par savu tulkotājas pieredzi uzstājas zviedriete Meta Otosone (Meta Ottosson). (Foto: Galina Aizvakara)

Pasaule mainās un es mainos un vēl ir tik daudz ko uzzināt. Mana zinātkāre un izprastvēlme nav mazinājušās laika gaitā. Esmu studējis 5 augstskolās. Studijas ir bijušas saistītas ar filoloģiju, pedagoģiju, mutvārdu tulkošanu, valodas apguvi un nozaru literatūru, daļa studiju ir bijusi maģistrantūrā un doktorantūrā. Piedalos regulāri kursos, semināros un konferencēs, taču izmācījies nekad nebūšu.

  • Maģistra grāds (MA), Dienvisdaustrumnorvēģijas augstskola, 2016
  • Maģistra grāds (MA), Oslo Universitāte, 2004
  • Maģistra kandidāta grāds (candidatus magisterii), Oslo Universitāte, 2003, Latvijas Universitātes bakalaura grāds
2008– Bergenas universitāte, Valodniecības, literatrūras zinātnes un estētikas katedra Doktorantūra otrās valodas apguves studijās, tai skaitā 6 mēnešu stažēšanās Heidelbergas universitātē, Vācijā
2013–2016 Dienvisdaustrumnorvēģijas augstskola, Humanitāro zinātņu un izglītības zinātnes fakultāte Nozaru literatūras maģistrantūra
2008–2010 Oslo augstskolas Pedagoģiskās izglītības nodaļa Profesionālā tulka programma (norvēģu–latviešu). Reģistrēts norvēģu nacionālajā tulko reģistrā ar 3. pakāpes kvalifikāciju
2006–2008 Oslo augstskolas Žurnālistikas nodaļa Nozaru literatūras studijas
1997–2003 Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, Bergenas Universitātē , Oslo Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Orientālistikas un Austrumeiropas institūtā Skandināvistika un baltu filoloģija, filozofijas vēsture, zinātnes teorija
1993–1997 Oslo Doma ģimnāzija (Oslo katedralskole) Politoloģijas un socioloģijas, angļu valodas un krievu valodas speckursi
  • Igauņu valodas vasaras kursi Tartu Universitātē 2016. gada jūlijs/augusts (A2-B1)
  • Igauņu valodas ziemas kursi Tallinas Universitātē 2016. gada janvārī (A2)
  • LOT valodniecības ziemas skola, Amsterdama, Free University (VU), (2010)
  • DGfS-CNRS Valodu tipoloģijas vasaras skola (Leipcigas univesitāte/Max Planck Institute for Evolutionary Anthropology, Leipciga, 2010. g.)
  • Valodniecības vasaras skola, Kalifornijas universitātē Berklejā (2009)
  • Vāsas universitātes somu valodas un kultūras vasaras kursi (2003)
  •  Viļņas universitātes leišu valodas un kultūras vasaras kursi (2002)
Radošums klasē
Es nebaidos pārbaudīt praksē jaunas idejas, uzsākt lielākus un mazākus projektus un ķerties pie lietām, kuras iepriekš nav izmēģinātas. (Foto: Agnė Buikauskaitė)

Īpaši mani iedvesmo kontakts ar citiem cilvēkiem un vairo manī idejas gan paša, gan citu projektiem. Vislabāk ir tad, kad strādāju kopā ar cilvēkiem, kas palīdz šīs idejas īstenot. Esmu iniciējis un organizējis veselu virkni dažādu vietēju un starptautisku pasākumu. Esmu devis savu artavu, attīstot eNordisk (www.enordisk.lv), kas ir internetā balstītu palīglīdzekļu apkopojums baltiešiem, kuri vēlas apgūt norvēģu vai dāņu valodu. Uzsācēja loma man arī ir bijusi uzņēmējdarbībā: 2003. gadā izveidoju Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centru, kas bija Ziemeļvalstu kultūras un valodu centrs. Vēlāk iniciēju Ziemeļvalstu valodu centra Nordisk dibināšanu Rīgā 2007. gadā un Nordisk dibināšanu Lietuvā 2013. gadā. 2015. gadā biju līdzdibinātajs uzņēmumam SIA “Vārdu vārti”, kas zem zīmola u.c. nodarbojas ar tulkojumiem un izdevējdarbību.

2015 SIA Vārdu vārti, apgāds u.c. Iniciators un līdzdibinātājs
2013 UAB Nordisk LIetuva, Lietuva Iniciators un līdzdibinātājs
2007 SIA Nordisk (Ziemeļvalstu valodu centrs), Latvija Iniciators un līdzdibinātājs
2003 Latvijas kultūras akadēmijas Nordistikas centrs Iniciators

  • Četru tulkošanas konkursu inciators, organizētājs un žūrijas loceklis. Konkursi tika rīkoti LKA Nordistikas centra un SIA Nordisk paspārnē sadarbojoties ar Ziemeļvalstu vēstniecībām Latvijā, Ziemeļu ministru padomes biroju un izdevniecībām Norden AB un Kontinents.
  • Vairāku mazāku ar Ziemeļvalstīm saistītu kultūras pasākumu iniciators un organizētājs Rīgā un Viļņā LKA Nordistikas centra, SIA Nordisk un UAB Nordisk paspārnē.
  • Dāņu un norvēģu valodas e-mācību projekta eNordisk (www.enordisk.lv) iniciators un projekta dalībnieks, 2006-2012 , (Nordplus)
  • Juna Foses lugas “Vārds” iestudējuma producents teātrī “Skatuve”, Rīgā, 2001
Domājošs Snorre ar Rīgu fonā
Sastopoties dažādām kultūrām, laikiem un vietām, rodas jaunas domas. Esmu guvis jaunu skatījumu, pateicoties tam, ka mani vecāki nāk no dažādām valstīm un ka pats esmu dzīvojis dažādās sabiedrībās un iepazinies ar dažādiem cilvēkiem. Un par to arī es rakstu. (Foto: Andrea Romanzi)

Rakstīt man nozīmē dažādas lietas – es rakstu, lai sev radītu domas un viedokļus, es rakstu, lai savas domas un viedokļus izteiktu, es rakstu, lai izzinātu sevi un pasauli, es rakstu, lai rotaļātos ar valodu un ar valodu gleznotu. Rakstīšanas estētisko un izzinošo pusi attīstu savas esejās, citādi sniedzu zināšanas ar rakstiem un bloga ierakstiem. Divpadsmitgadīgais Snorre taisīja savu avīzi, un ceru, ka septiņdesmitdivgadīgais Snorre jau būs vismaz vienu labu grāmatu uzrakstījis.

Ar rakstīšanu saistīta izglītība

2013–2016 Dienvidaustrumnorvēģijas augstskolā Norvēģijā, Humanitāro zinātņu un izglītības zinātnes fakultāte Maģistra grāds nozaru literatūras studijās
2006–
2008
Oslo augstskolas Žurnālistikas nodaļa Nozaru literatūras studijas

Publicētie teksti

  • Multimaņu izrunas mācīšana – pedagoģisks resurss skolotājiem. Raksts. Borre: Dienvidaustrumnorvēģijas augstskola. Humanitārā un pedagoģijas fakultāte, 2016. gads
  • Fra tysk livegenskap til sovjetisk popart. / Estlands-nytt. Nr. 1-2, 2015, ISSN 0808-2855, 26-31. lpp. No dzimtbūšanas līdz padomju popārtam (eseja par Igauniju un igauņu mākslu norvēģu valodā).
  • Knuts Skujenieks – et frø i snøen. Tekstualitet. Tidsskrift for fagprosa og allmenn sakprosa (ISSN 1894-6119), 2015. Eseja par Knutu Skujenieku norvēģu valodā.
  • Det er vakkert å våge. Et portrett av essayisten Zenta Mauriņa. Tekstualitet. Tidsskrift for fagprosa og allmenn sakprosa (ISSN 1894-6119), 2015. Eseja par Zentu Mauriņu norvēģu valodā.
  • Modalitet og rammeverksnivåene / Norsk profil. Det felles europeiske rammeverket spesifisert for norsk. Et første steg. (Carlsen, C. red) s 159-188, Oslo: Novus, 2013 Rakts, kas balstās uz pētījumu par to, kā norvēģu valodas apguvēji izsaka modalitāti dažādos Kopīgās Eiropas pamatnostādņu līmeņos. Studijā tika izmantota kvantitātīvo metodi un balstās uz 1222 tekstiem (A2-C1 līmenis) no nacionālajiem norvēģu valodas testiem.
  • Ieejot ledus pilī // Vēsoss, Tarjeijs. Ledus pils. Rīga: Nordisk, 2013, 131–136. lpp.
  • Par sāgam man kas sakāms//Islandiešu sāga. Hravnkela Freijgodes sāga ar komentāriem. Rīga: Nordisk, 2013, 66–75. lpp
  • „Helt konge!” jeb kāda republikāņa atzīšanās mīlestībā monarhijai// Ziemeļu Stāsti. Nr. 12. 2010.g. jūlijs. www.ziemelustasti.lv
  • Ticība dzīvei pirms nāves// Ziemeļu Stāsti. Nr. 7. 2010.g. aprīlis. www.ziemelustasti.lv.
  • Konstruksjonsgrammatikk – hva har du å gi oss? / Systematisk, variert, men ikke tilfeldig. Antologi om norsk som andrespråk i anledning Kari Tenfjords 60-årsdag. (Johansen m.fl. ed.) Oslo: Novus forlag, 2010. Šajā rakstā lasītāji tiek iepazīstināti ar konstrukciju gramatiku un tiek iztirzāts, kā tā būtu izmantojama otrās valodas pasniegšanā un apguves studijās
  • Pa sarežģītajām takām. (pēcvārds)//Hamsuns, Knuts. Pa aizaugušām tekām. tulk. Konstantīns Raudive. Rīga, Mansards, 2009. 179. –191.lpp.
  • Språkdidaktikk for de små grå. // Banebryter og brobygger i andrespråksfeltet (Carlsen, C. et al. (eds.), Oslo: Novus forlag, 2008. Izmantojot konkrētus norvēģu valodas mācīšanas piemērus, es šajā rakstā prezentēju valodas mācīšanas metodi Thinking Approach, kuru izstrādajis Aleksandrs Sokols. 
  • Ibsena valodas attīstība//Henriks Ibsens 1. grāmata Rīga: Norden AB, 2006. 566.-568. lpp.
  • Latvijas un Norvēģijas saskares iezīmes//Stēnersens E., Lībeks Ī. Norvēģijas vēsture. Rīga: Norden AB, 2005. 181.-190. lpp.
  • Valsts valoda un izloksnes Norvēģijā un Latvijā//Latvijas Vēstnesis 2004. gada 18. jūnijs.
  • Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs// Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. 15.-24. lpp. Norsk drama og dens fortolkning i Baltikum // Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs. Rīga: Norden AB, 2004. 25.-31. lpp. Norwegian Drama and its Interpretation in the Baltic States // Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs. Rīga: Norden AB, 2004. 32.-40. lpp.
  • Starp Ibsenu un Fosi jeb norvēģu 20. gadsimta teātris un dramaturģija// Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. 353.-367. lpp. From Ibsen to Fosse or 20th Century and Norwegian Theatre and Drama// Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. 368.-382. lpp.
  • Latgaliešu rakstu valoda un jaunnorvēģu valoda sociolingvistiskā skatījumā.//Valoda 2003 – Valoda dažādu kultūru kontekstā. Daugavpils, DU Saule 2003.
  • Citvalodu īpašvārdu atveide latviešu valodā//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 13.-36.lpp.
  • Valodas Ziemeļvalstis//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 37.-42. lpp.
  • Norvēģu īpašvārdu atveide//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 122.-282. lpp.
  • Zviedru valoda Somijā un Olandē//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 421.-430. lpp.
  • Kas Norvēģijā bija pirms Ibsena//Karogs. 2000.g. augusts. 180-197.lpp.

Citi ar rakstīšanu saistīti darbi

Vai Tev ir kādi jautājumi par mani vai manām interešu jomām? Vai vēlies, lai es palīdzu ar tulkošanu vai izstrādāt mācību materiālus? Varbūt vēlies kopā ar mani mainīt pasauli vai arī vienkārši pateikt čau? Liels vai mazs – droši ar mani sazinies! Valodas ir mana sirdslieta un viena no to labākām īpašībām ir tā, ka tās mūs vieno. 

snorreks@gmail.com, +371-29632227, +47-40232132
Facebook || Twitter || LinkedIn