Par mani

Citu cilvēku attīstības veicināšana attīsta arī pašu cilvēku, vienalga vai darbojies ar maziem bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem vai cilvēkiem, kas krietni vecākiem par tevi pašu. Skolotāja misija ir tik aizraujoši daudzpusīga ar visām tās lomām, sākot ar lektora, plānotāja un mentora lomu un beidzot ar aktiera, psihologa un pētnieka lomu. Visvairāk esmu mācījis norvēģu valodu, un pēdējā laikā esmu strādājis pie jaunas norvēģu izrunas pasniegšanas metodes. Esmu arī nodarbojies ar citām aktivitātēm, kas ir saistītas ar valodas mācīšanu un apguvi, piemēram, mācību programmu izstrādi, valodas testēšanu un eksaminēšanu. Man ir vairākas publikācijas un bloga ieraksti par valodas mācīšanu un apguvi. It īpaši lielu prieku man ir sagādājis darbs ar citiem skolotājiem – gan kā pedagoģiskajam konsultantam divos valodu centros, gan kā lektoram skandināvu valodu semināros vairākās valstīs.

Pedagoģiskā pieredze

Biju pavisam jauns un zaļš, kad sāku pasniegt, bet kopš tā laika esmu daudz attīstījies un arī pēdējos gados man ir bijusi iespēja sekmēt citu pasniedzēju attīstību.

Ar valodas mācīšanu un apguvi saistītas publikācijas

Pedējā laikā esmu rakstījis par mācīšanu un valodas apguvi, daļēji balstoties uz paša pētījumiem.

• CLIL un multimaņu metode. / Mācību satura un valodas integrēta apguve – CLIL: ietvari, pieredze, izaicinājumi. Nr. 5. Metodisko rakstu krājums. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2019.  Raksts
• Daudzmaņu izrunas mācīšana – pedagoģisks resurss skolotājiem. Teorētisks raksts maģistra ģrādam nozaru literatūras rakstīšanā. Dienvidaustrumnorvēģijas augstskola, Humanitāro un izglītības zinātņu fakultāte, 2016
• Kas tev ir bagāžā jeb latviešu valodas gramatikas pārnese norvēģu valodā / Valodas prakse: Vērojumi un ieteikumi. 10. Rīga: Latviešu valodas aģentūra. ISSN 1691-273X. 144.-158. lpp., 2015
• Modalitet og rammeverksnivåene / Norsk profil. Det felles europeiske rammeverket spesifisert for norsk. Et første steg. (Carlsen, C. red) s 159-188, Oslo: Novus forlag, 2013 [Modalitāte un Eiropas kopīgās pamatnostādņu līmeņi. Raksts balstās uz maniem kvantitatīvajiem pētījumiem norvēģu valodas apguvēju korpusā ASK un tajā apskatu, kādus valodas līdzekļus apguvēji izmanto, lai izteiktu modalitāti dažādos prasmju līmeņos]
• Konstruksjonsgrammatikk – hva har du å gi oss? / Systematisk, variert, men ikke tilfeldig. Antologi om norsk som andrespråk i anledning Kari Tenfjords 60-årsdag. (Johansen m.fl. ed.) Oslo: Novus forlag, 2010 [Konstrukciju gramatika – ar ko tu vari mums palīdzēt? Šis raksts ir par konstrukciju gramatiku un par tās izmantošanu otrās valodas apguves studijās]
• Språkdidaktikk for de små grå. / Banebryter og brobygger i andrespråksfeltet (Carlsen, C. et al. (eds.), Oslo: Novus forlag, 2008. [Valodas didaktika prātam. Pirmais raksts norvēģu valodā par valodas mācīšanas metodi Thinking Approach]

Manā blogā atradīsi arī ierakstus par valodas mācīšanu un apguvi.

Pedagoģiskā izglītība

Tikai neliela daļa no manas izglītības ir pedagoģijas jomā, lielākoties esmu mācies strādājot, kā arī pētot valodas apguvi.

Lekcijas pasniedzējiem

Vienmēr gūstu iedvesmu, strādājot ar citiem pasniedzējiem. Esmu lasījis lekcijas (parasti no 45 minūtēm līdz 3 stundām) un organizējis vairākus pasniedzēju seminārus. Lekcijas esmu lasījis skandināvu valodu pasniedzēju semināros Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Slovākijā un Ungārijā. Daži tematu piemēri:

• Multimaņu izrunas apmācība
• Valodas pasniegšana interneta vidē
• Mācīt dažādu valodas līmeņu mācēnus
• Vārdi – to apguve un mācīšana
• Dažādu tekstu žanru izmantošana valodas testēšanā un pasniegšanā
• Valodu testēšana un Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei
• Ar gramatiku ir jautri! Radošums gramatikas mācīšanā
• Kas ir labs pasniedzējs? Pasniedzēja lomas

2017. gadā lasīju lekcijas norvēģu skolotājiem par multimaņu izrunas mācīšanu Oslo, Bergenā un Tronheimā 2017. g. maijā (izdevniecības Cappelen Damm uzdevumā) un Bergenā 2017. gada septembrī norvēģu valodas skolotājiem Nygård skole, Bergenas pašvaldības imigrantu mācību centrā) un norvēģu valodas pasniedējiem Bergenas universitātē.

Citi ar pedagoģiju saistīti darbi

• Dāņu un norvēģu valodas e-mācību projekta eNordisk (www.enordisk.lv) iniciators un projekta dalībnieks, 2006-2012 , (Nordplus)

Mana dzīve paiet starp valodām, un tulkošana ieņem svarīgu lomu, lai savienotu cilvēkus no dažādām valstīm gan praktiskajā un darba dzīvē ar dokumentu tulkojumiem, gan garīgajā dzīvē ar daiļliteratūras tulkojumiem. Ikdienā tulkoju juridiskus, medicīniskus un citus dokumentus no leišu un leišu valodas norvēģu valodā. Esmu tulkojis vairākus rakstus un dažas grāmatas no latviešu un lietuviešu valodas norvēģu valodā. Es gribētu veltīt vairāk laika daiļliteratūras tulkojumiem. Turklāt esmu mācījis tulkošanu skandināvu valodu studentiem Latvijas Kultūras akadēmijā, kur arī sagatavoju tulkošanas  kursa mācību programmu. Esmu organizējis divus tulkošanai veltītus seminārus ar dalībniekiem no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kā arī vairākus tulkošanas konkursus tulkošanai starp Ziemeļvalstu valodām un latviešu valodu. Esmu sastatījis oriģinālu un tulkojumu kā kvalitātes pārbaudi pirms norvēģu grāmatu tulkojumu izdošanas latviešu valodā. Esmu bijis norvēģu tulkotāju sertificēšanas eksāmena vērtētājs valodu kombinācijā starp latviešu un norvēģu valodu.

Publicēti tulkojumi

Esmu tulkojis dažādas grāmatas, grāmatu nodaļas, rakstus, dzeju u.c. Šeit ir pārskats par publicētiem tulkojumiem no latviešu un lietuviešu valodas norvēģu valodā.

No latviešu valodas

• Joņevs, Jānis Fordømte ’94 [Jelgava 94]. Tvēdestranne: Bokbyen forlag, 2016
• Grundekjøn, Hege Boman; Kalnačs, Jānis. Latvia med Knut Hamsun og Karlis Padegs. Oslo: Hebo forlag, 2011. (Latvija ar Knutu Hamsunu un Kārli Padegu. esmu tulkojis lielu daļu grāmatas)
• Helvigs, Auseklis. Solnedgang bak Jenisej. Lillestrøm: Tamara Egelund, 2008. (Aiz Jeņisejas rietēja saule, 119 lpp.)
• Kalnačs, Benedikts. Henrik Ibsens Et dukkehjem og Hedda Gabler – Noen strukturparalleller.  // Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004., 206.-217. lpp. [Henrika Ibsena “Leļļu nams” un “Hedda Gāblere”: dažas struktūras paralēles. Raksts]
• Gaižiūnas, Silvestras. Henrik Ibsens Keiser og Galilæer og baltisk litteratur// Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. 227.–234. lpp. [Gaižūns, Silvestrs. Henriks Ibsena “Ķeizars un galilietis” un baltu literatūra. Raksts]
• Čakare, Valda. Den reelle verden og dens symbolske projeksjon i ibsenoppsetninger i latviske teatre på 1990-tallet // Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. 340.–348. lpp. [Reālā pasaule un tās simboliskā projekcija Ibsena lugu iestudējumos 90. gadu latviešu teātrī. Raksts]
• Sparāne, Dace. Tre dikt. // Teisele poole sinist. Luulet kümmelt maalt. Tallinn: Eesti Raamat, 2004. p. 220-227 [Trīs Daces Sparānes dzejoļi]
• Mitt kjære Latvia. Sast. P. Apinis, M. Šetlere. Tulk. no latviešu val. Karkonens-Svensons. – Rīga: “Nacionālais apgāds”, 2003. [Latvija – kādu mēs to mīlam, grāmata, 108 lpp.]

No lietuviešu valodas

• Kandrotienė, Danguolė. Lietuva. Litauen. Vilnius: Terra Publica, 2016 (visa grāmata, otrais pārstrādātais izdevums)
• Kandrotienė, Danguolė. Lietuva. Litauen. Vilnius: Terra Publica, 2013 (visa grāmata)
• Girdzijauskaitė, Audronė. Ibsenas Lietuvos teatro veidrodyje 1918–1998 m. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2013 [Ibsens Lietuvas teātra spogulī 1918.-1998.g. pēcvārds]

Tulkojumu sastatīšana

Lai nodrošinātu izdevuma kvalitāti, esmu sastatījis oriģināltekstu ar tulkojumu, izdodot tulkojumus no norvēģu valodas latviešu valodā.

• Ēgners, Turbjērns. Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā. Rīga: Jumava, 2011., [Egner, Torbjørn. Klatremus og de andre dyrene i Hakkebakkeskogen], tulkojusi Rute Lediņa.
• Askillsens, Hjells. Spainis pilns laika. Rīga: Nordisk, 2012., [Askildsen, Kjell. Et spann av tid (utvalgte noveller)], tulkojusi Solveiga Elsberga
• Lū, Ērlenns. Mulejs. Rīga: Nordisk, 2012. [Loe, Erlend. Muleum] tulkojusi  Jolanta Pētersone
• Lū, Ērlenns. Doplers. Rīga: Nordisk, 2010. [Loe, Erlend. Doppler] tulkojusi  Ilze Kačevska
• Hamsuns, Knuts. Pa aizaugušām tekām. Rīga: Mansards, 2009. [Hamsun, Knut. Paa gjengrodde stier] tulkojis Konstantīns Raudive
• Ibsens, Henriks. Brands. //Henriks Ibsens 1. grāmata. Rīga: Norden AB, 2006. [Ibsen, Henrik. Brand] tulkojis Jānis Akuraters
• Ibsens, Henriks. Pērs Gints. //Henriks Ibsens 1. grāmata. Rīga: Norden AB, 2006. [Ibsen, Henrik. Peer Gynt] tulkojis Jānis Akuraters
• Fose, Juns. Vārds. Rīga: Norden AB, 2004. // Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. [Fosse, Jon. Namnet] tulkojusi  Jolanta Krakope (Pētersone).
• Heijerdāls, Turs. Ādama pēdās. Rīga: Norden AB, 2000. [Heyerdahl, Thor. I Adams fotspor], tulkojusi Ilze Kačevska

Publicēti ar tulkošanu un tulkotājiem saistīti raksti

Viena no manām interešu jomām ir tulkošana kā kultūras vēstures parādība, un tādēļ esmu rakstījis par tulkotājiem un tulkojumiem kā tiltiem starp tautām. Esmu arī izstrādājis norvēģu īpašvārdu atveides noteikumus latviešu valodai.

• Knuts Skujenieks – et frø i snøen. Tekstualitet. Tidsskrift for fagprosa og allmenn sakprosa (ISSN 1894-6119), 2015. [eseja par Knutu Skujenieku]
• Det er vakkert å våge. Et portrett av essayisten Zenta Mauriņa. Tekstualitet. Tidsskrift for fagprosa og allmenn sakprosa (ISSN 1894-6119), 2015. [eseja par Zentu Mauriņu]
• Citvalodu īpašvārdu atveide latviešu valodā//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 13.-36.lpp.
• Valodas Ziemeļvalstis//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 37.-42. lpp.
• Norvēģu īpašvārdu atveide//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 122.-282. lpp.
• Zviedru valoda Somijā un Olandē//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 421.-430. lpp.

Ar tulkošanu saistīti pasākumi

Man ir bijis mērķis jaunos cilvēkos radīt interesi par tulkošanu. Tādēļ esmu organizējis gan pasākumus, kur studentiem ir bijusi iespēja satikties ar jomas specialistiem, gan konkursus, kur cilvēki bez pieredzes jomā ir varējuši saņemt atsauksmes par savu darbu un padomus un izdevējiem ir bijusi iespēja iepazīties ar jauniem talantiem.

• “Zviedru tulkotāju seminārs” zviedru daiļliteratūras tulkotājiem, 2015. gada 26. novembrī. Lekcija par oriģināla un tulkojuma sastatīšanas darbu, lekcija kopā ar Ilzi Lokmani par zviedru un latviešu valodas atšķirībām. Praktiskās tulkošanas darbnīcas vadīšana. Pasākumu rīkoja Zviedrijas vēstniecība un apgāds Zvaigzne ABC.
• Tulkošanas seminārs “Nordtolk 2004”, Rīgā, 2004. g. aprīlī, iniciators un organizētājs
• Tulkošanas konference “Nordtolk 2003” , Rīgā, 2003. g. martā, iniciators un organizētājs kopā ar Annu Trulīnu (Anna Trolin)
• Četru tulkošanas konkursu inciators, organizētājs un žūrijas loceklis. Konkursi tika rīkoti LKA Nordistikas centra un SIA Nordisk paspārnē sadarbojoties ar Ziemeļvalstu vēstniecībām Latvijā, Ziemeļu ministru padomes biroju un izdevniecībām Norden AB un Kontinents.

Citi darbi saistībā ar rakstveida tulkošanu

• Ar tulkošanu saistīti amati un darbi: Bijušais Latvijas Tulku un tulkotāju asociācijas loceklis, Norvēģu nozaru literatūras autoru un tulkotāju biedrības loceklis, vērtēšanas komisijas loceklis Norvēģijas rakstveida tulkošanas autorizēšanas eksāmenā (latviešu-norvēģu).

Nekad neesmu lolojis sapni kļūt par vadītāju, bet dzīve man tomēr ir devusi pieredzi vadībzinībās arī ārpus pasniedzēja darba, kur vadība ir svarīga prasme. Vadības pieredzi ieguvu jau diezgan agri, vadot Oslo filatēlijas kluba jauniešu organizāciju. Esmu vadījis Latvijas Kultūras akadēmijas Ziemeļvalstu valodas sekciju un LKA Nordistikas centru. Dibinot Ziemeļvalstu valodas centru Nordisk sākumā biju tā vadītājs, un vēlāk lietuviešu Ziemeļvalstu valodu centra Nordisk direktors. Kopš pametu Nordisku, esmu vadījis izdevniecību “u.c.” un kopš 2018. gada – Valodu māju.

Esmu bijis aktīvs izdevējdarbībā SIA Nordisk no 2011. līdz 2013. gadam. Kopā ar izdevējdarbības projektu vadītāju ņēmu aktīvu dalību procesā no idejas līdz gatavai grāmatai. Sazinājos ar izpildītājiem un sadarbības partneriem, darbojos, lai saņemtu atbalstu, strādāju pie kvalitātes nodrošināšanas un grāmatas atklāšanas un popularizēšanas. Pavisam izdevām piecas grāmatas latviešu valodā – tulkojumus no norvēģu valodas un senislandiešu valodas. 21. gs. pirmajā desmitgadē strādāju ar dažādiem projektiem apgādā Norden AB: strādāju kā konsultants, veicu saraksti ar ārzemju sadarbības partneriem, biju vienas trīsvalodīgas antoloģijas redaktors un sastatīju tulkojumus ar oriģinālu. 2014. gada rudenī apguvu kursu izdevējdarbībā Dienvidaustrumnorvēģijas augstskolā Norvēģijā. 2015. gadā dibināju apgādu “u.c.”, kas ir izdevis četras grāmatas. 

Ar izdevējdarbību saistīta izglītība

Ar izdevējdarbību saistīti darbi

Kultūra ir tuva manai sirdij, un tādēļ nav brīnums, ka esmu darbojies kultūras vadzinības jomā. Īpaši daudz esmu strādājis, popularizējot Ziemeļvalstu kultūru Baltijā. Esmu organizējis virkni pasākumu, kas ir bijuši saistīti ar literatūru, mūziku, teātri, filmām, mākslu, folkloru utt., piemēram, lekcijas, seminārus, rakstnieku vizītes, konferences, koncertus un izstādes. Man ir bijis prieks strādāt cieši kopā ar trim latviešu māksliniekiem dažādos projektos: Liene Hapanioneka (foto un kolāža), Daiga Kalniņa (foto) un Aleksejs Koškins (grafika, foto). Esmu organizējis divus teātra pasākumus, kuru ietvaros notika Ziemeļvalstu dramaturgu pirmuzvedumi latviešu valodā (tika uzvesta Juna Foses  luga „Vārds” pilnā apjomā, kā arī norvēģu dramaturgu Marijas Trīti Vennerēdes un Ērlinga Kitelsena un somu dramaturga Juha Jokelas lugu fragmenti). Regulāri lasu lekcijas un rakstu tekstus par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūru ar īpašu uzsvaru uz kultūrvēsturiskiem sakariem.

Pasākumu piemēri

• Seminārs Mūsdienu Ziemeļvalstu drāma, Rīga, 2006. gada decembrī, iniciators un organizētājs (kopā ar Elīnu Ciri). Pasākumu atbalstīja Ziemeļu Ministru padome.
• Konference Norvēģu drāma un tās interpretācija Baltijas valstīs, Rīga/Valmiera, 22.-24.03.2001, iniciators un organizētājs (kopā ar Māru Gruduli). Pasākumu atbalstīja Norvēģijas Ārlietu ministrija.

Lektors (izlase):

• Troļļi Ziemeļvalstu kultūru spogulī (latviešu valodā, 3 reizes 2014. g.,  LNB un Ziemeļvalstu valodu centrā Nordisk Rīgā, bibliotekāriem Talsos)
• Ziemeļvalstu atklājēji (latviešu valodā, 2014. g.)
• Lettland und Norwegen – Zwei Pfefferkuchenländer [par vēsturiskiem sakariem starp Norvēģiju un Baltiju] (vācu valodā, Domus Rigensis, Rīgā, 2013. gadā)
• Zveja Norvēģijā (latviešu valodā, 2009. g.)
• Jaunnorvēģu valoda un Juns Fose (norvēģu valodā, Bergenā 2009.g.)
• Jānis Akuraters un Henriks Vergelanns (2008)
• 1905. gads Latvijas un Norvēģijas vēsturē (2005. gadā kopā ar prof. Juri Goldmani saistībā ar Norvēģijas un Zviedrijas ūnijas beigu simtgadi)
• Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sakari (vairākas reizes latviešu, angļu un norvēģu valodā)
• 17. maija svinēšana (latviešu valodā, vairākas reizes)
• Latvijas sabiedrība, vēsture un kultūra (norvēģu valodā, vairākas reizes)
• Norvēģu mentalitāte (latviešu valodā, vairākas reizes)

Citi ar kultūru saistīti darbi

• Radio intervija par islandiešu sāgām un Ziemeļvalstīm, 2016. gada augusts. Klausies interviju šeit.
• Ar Latviju un Lietuvu saistītu rakstu redaktors un autors Lielajā norvēģu enciklopēdijā.
• Vairāku mazāku ar Ziemeļvalstīm saistītu kultūras pasākumu rīkošana Rīgā un Viļņā LKA Nordistikas centra, SIA Nordisk un UAB Nordisk paspārnē.
• Grāmatas “Norvēģu drāma un tās interpretācija Baltijā” sastādītājs. Rīga: Norden AB, 2004.
• Juna Foses lugas “Vārds” iestudējuma producents teātrī “Skatuve”, Rīgā, 2001

Lielu daļu darba dzīves esmu pavadījis akadēmiskajā vidē. Esmu strādājis trijās augstskolās – Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Universitātē un Bergenas universitātē. Man arī ir bijuši tādi amati kā, piemēram, senators LKA senātā un LKA Svešvalodu katedras Ziemeļvalstu sekcijas vadītājs. Esmu piedalījies vairākos starptautiskos semināros un konferencēs un esmu bijis vieslektors dažādās universitātēs. Man ir vairākas publikācijas par valodu, literatūru un valodas apguvi. Esmu vadījis vairākus bakalaura darbus un esmu bijis oponents bakalaura un maģistra darbiem. Latvijas Kultūras akadēmijā izstrādāju vairāku mācību priekšmetu programmas, toties Bergenas universitātē izstrādāju mācību programmu latviešu valodas kursam.

Organizētājs

Esmu pārliecināts, ka tieši daloties ar zināšanām un apmainoties ar domām mēs attīstāmies.  Man vienmēr bijis svarīgi, lai speciālisti un pētnieki satiktos, un tādēļ arī esmu iniciējis un organizējis vairākus pasākumus, kuru mērķis ir bijis to veicināt.

Piedalīšanās semināros un konferencēs

Man ir bijis liels prieks par iespēju uzstāties semināros un konferencēs par  savu pētīšanu un dalīties ar savām zināšanām.

 Studentu darbu vadītājs

Strādāt ar studentiem ir iedvesmojoši un esmu bijis vairāku bakalauru darbu vadītājs un arī daudzu bakalaura darbu oponents. Temati pārsvarā ir no manas kompetences un interešu jomā.

Vieslekcijas universitātēs un augstskolās

• 2017. g. septembrī un oktobrī. Tartu universitātē, Igaunijā. Norsk og estisk uttale i et komparativ perspektiv.  [Norvēģu un igauņu valodas izruna sastatāmā skatījumā.] Vieslekcijas skandinavistikas bakalaura studentiem (4 akad.st.)
• 2016. gada janvāris. Latvijas Kultūras akadēmija, kurss norvēģu valodas stilistikā, 32 akdēmiskās stundas, strādājot ar bakalaura studentiem, kas studē Ziemeļvalstu un Latvijas kultūras sakarus
• 2015. g. decembrī. Tartu universitātē, Igaunijā. Tolkens rolle og tolkens kompetanse.  [Tulka loma un tulka prasmes.] Vieslekcijas skandinavistikas bakalaura studentiem (4 akad.st.)
• 2015. g. maijā. Latvijas Universitātē, Humanitāro zinātņu fakultātē. Valodas relatīvisms un tulkošana. (2 akad. st.) Tulkošanas maģistrantūras studentiem.
• 2015. g. aprīlī. Latvijas Universitātē, Humanitāro zinātņu fakultātē. Valodas relatīvisms un otrās valodas apguve. (2 akad. st.) Baltu filoloģijas bakalaura studentiem.
• 2015. g. februārī. Latvijas Kultūras akadēmija. Norvēģu valodas izrunas kurss. (16 akad. st.). Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Universitātes, Viļņas universitātes un Tartu universitātes skandinavistikas bakalaura un maģistra studentiem un pasniedzējiem.

Citi ar akadēmisko dzīvi saistīti darbi

Tulkam ir svarīga loma, aizsargājot indivīda tiesiskumu un sekmējot starptautiskas attiecības. Esmu bijis aktīvs kā tulks starp latviešu un norvēģu valodu vairākos bilaterālos projektos, kā arī daudzos pasākumos. Man ir tulka izglītība (latviešu-norvēģu) no Oslo augstskolas, taču pēdējos gados esmu bijis vairāk aktīvs tulku vērtētāja lomā gan norvēģu nacionālajā potenciālo tulku divvalodīgās pārbaudes testā (ToSPoT), gan kā sūdzību vērtētājs Norvēģu tulku valsts autorizācijas testā valodu kombinācijā starp norvēģu un latviešu valodu.

Ar mutvārdu tulkošanu saistīta izglītība

Pieredze

Citi darbi un amati saistīti ar mutvārdu tulkošau

• 2015. g. decembrī. Tartu universitātē, Igaunijā. Tolkens rolle og tolkens kompetanse.  [Tulka loma un tulka prasmes.] Vieslekcijas skandinavistikas bakalaura studentiem (4 akad.st.)
• Latvijas Tulku un tulkotāju asociācijas bijušais valdes loceklis
• Vērtētājs Nacionālajā potenciālo tulku divvalodīgās pārbaudes testā (ToSPoT)
• Sūdzību vērtētājs Norvēģu tulku valsts autorizācijas testā valodu kombinācijā starp norvēģu un latviešu valodu.

[youtube https://www.youtube.com/watch?v=INyx1txkRcQ&w=560&h=315]

Viena no lietām, ar ko aizraujos brīvajā laikā, ir mūzika – es piepildu ausis ar mūzikas skaņām un mīļuprāt dziedu un spēlēju klavieres. Vairākas reizes gadā mani draugi-dziedātāji atnāk ciemos un dziedam daudzās valodās līdz vēlai naktij. Šeit ir dokumentālā filma par Snorres dziesmu vakariem. Filmas autore: Alise Draviņa.

Brīvajā laikā lasu grāmatas, skatos filmas un ceļoju. Lai kāda vieta man būtu ievērības cienīga, tai nav obligāti jābūt slavenai kā Tadžmahālam vai Eifeļtornim. Tikpat aizraujoši man ir apmeklēt parastus ciematus un citas vietas, kas nenokļūst ceļvežu TOP 10 sarakstos. Mazliet esmu iesaistīts coachsurfingā, bet vairāk esmu uzņēmis viesus pie sevis. Manai dzīvei jēgu piešķir mūzika. Jau zēnībā dziedāju Norvēģijas radio un televīzijas zēnu korī un vēlāk esmu dziedājis vairākos citos koros. Vairākas reizes gadā uzaicinu savus draugus uz dziesmu vakaru pie sevis mājās, kur dziedam dažādās valodas.

Pasaule mainās un es mainos un vēl ir tik daudz ko uzzināt. Mana zinātkāre un izprastvēlme nav mazinājušās laika gaitā. Esmu studējis 5 augstskolās. Studijas ir bijušas saistītas ar filoloģiju, pedagoģiju, mutvārdu tulkošanu, valodas apguvi un nozaru literatūru, daļa studiju ir bijusi maģistrantūrā un doktorantūrā. Piedalos regulāri kursos, semināros un konferencēs, taču izmācījies nekad nebūšu.

• Maģistra grāds (MA), Dienvisdaustrumnorvēģijas augstskola, 2016
• Maģistra grāds (MA), Oslo Universitāte, 2004
• Maģistra kandidāta grāds (candidatus magisterii), Oslo Universitāte, 2003, Latvijas Universitātes bakalaura grāds

• Igauņu valodas vasaras kursi Tartu Universitātē 2016. gada jūlijs/augusts (A2-B1)
• Igauņu valodas ziemas kursi Tallinas Universitātē 2016. gada janvārī (A2)
• LOT valodniecības ziemas skola, Amsterdama, Free University (VU), (2010)
• DGfS-CNRS Valodu tipoloģijas vasaras skola (Leipcigas univesitāte/Max Planck Institute for Evolutionary Anthropology, Leipciga, 2010. g.)
• Valodniecības vasaras skola, Kalifornijas universitātē Berklejā (2009)
• Vāsas universitātes somu valodas un kultūras vasaras kursi (2003)
•  Viļņas universitātes leišu valodas un kultūras vasaras kursi (2002)

Īpaši mani iedvesmo kontakts ar citiem cilvēkiem un vairo manī idejas gan paša, gan citu projektiem. Vislabāk ir tad, kad strādāju kopā ar cilvēkiem, kas palīdz šīs idejas īstenot. Esmu iniciējis un organizējis veselu virkni dažādu vietēju un starptautisku pasākumu. Esmu devis savu artavu, attīstot eNordisk (www.enordisk.lv), kas ir internetā balstītu palīglīdzekļu apkopojums baltiešiem, kuri vēlas apgūt norvēģu vai dāņu valodu. Uzsācēja loma man arī ir bijusi uzņēmējdarbībā: 2003. gadā izveidoju Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centru, kas bija Ziemeļvalstu kultūras un valodu centrs. Vēlāk iniciēju Ziemeļvalstu valodu centra Nordisk dibināšanu Rīgā 2007. gadā un Nordisk dibināšanu Lietuvā 2013. gadā. 2015. gadā biju līdzdibinātajs uzņēmumam SIA “Vārdu vārti”, kas zem zīmola u.c. nodarbojas ar tulkojumiem un izdevējdarbību.

• Četru tulkošanas konkursu inciators, organizētājs un žūrijas loceklis. Konkursi tika rīkoti LKA Nordistikas centra un SIA Nordisk paspārnē sadarbojoties ar Ziemeļvalstu vēstniecībām Latvijā, Ziemeļu ministru padomes biroju un izdevniecībām Norden AB un Kontinents.
• Vairāku mazāku ar Ziemeļvalstīm saistītu kultūras pasākumu iniciators un organizētājs Rīgā un Viļņā LKA Nordistikas centra, SIA Nordisk un UAB Nordisk paspārnē.
• Dāņu un norvēģu valodas e-mācību projekta eNordisk (www.enordisk.lv) iniciators un projekta dalībnieks, 2006-2012 , (Nordplus)
• Juna Foses lugas “Vārds” iestudējuma producents teātrī “Skatuve”, Rīgā, 2001

Rakstīt man nozīmē dažādas lietas – es rakstu, lai sev radītu domas un viedokļus, es rakstu, lai savas domas un viedokļus izteiktu, es rakstu, lai izzinātu sevi un pasauli, es rakstu, lai rotaļātos ar valodu un ar valodu gleznotu. Rakstīšanas estētisko un izzinošo pusi attīstu savas esejās, citādi sniedzu zināšanas ar rakstiem un bloga ierakstiem. Divpadsmitgadīgais Snorre taisīja savu avīzi, un ceru, ka septiņdesmitdivgadīgais Snorre jau būs vismaz vienu labu grāmatu uzrakstījis.

Ar rakstīšanu saistīta izglītība

Publicētie teksti

• Multimaņu izrunas mācīšana – pedagoģisks resurss skolotājiem. Raksts. Borre: Dienvidaustrumnorvēģijas augstskola. Humanitārā un pedagoģijas fakultāte, 2016. gads
• Fra tysk livegenskap til sovjetisk popart. / Estlands-nytt. Nr. 1-2, 2015, ISSN 0808-2855, 26-31. lpp. No dzimtbūšanas līdz padomju popārtam (eseja par Igauniju un igauņu mākslu norvēģu valodā).
• Knuts Skujenieks – et frø i snøen. Tekstualitet. Tidsskrift for fagprosa og allmenn sakprosa (ISSN 1894-6119), 2015. Eseja par Knutu Skujenieku norvēģu valodā.
• Det er vakkert å våge. Et portrett av essayisten Zenta Mauriņa. Tekstualitet. Tidsskrift for fagprosa og allmenn sakprosa (ISSN 1894-6119), 2015. Eseja par Zentu Mauriņu norvēģu valodā.
• Modalitet og rammeverksnivåene / Norsk profil. Det felles europeiske rammeverket spesifisert for norsk. Et første steg. (Carlsen, C. red) s 159-188, Oslo: Novus, 2013 Rakts, kas balstās uz pētījumu par to, kā norvēģu valodas apguvēji izsaka modalitāti dažādos Kopīgās Eiropas pamatnostādņu līmeņos. Studijā tika izmantota kvantitātīvo metodi un balstās uz 1222 tekstiem (A2-C1 līmenis) no nacionālajiem norvēģu valodas testiem.
• Ieejot ledus pilī // Vēsoss, Tarjeijs. Ledus pils. Rīga: Nordisk, 2013, 131–136. lpp.
• Par sāgam man kas sakāms//Islandiešu sāga. Hravnkela Freijgodes sāga ar komentāriem. Rīga: Nordisk, 2013, 66–75. lpp
• „Helt konge!” jeb kāda republikāņa atzīšanās mīlestībā monarhijai// Ziemeļu Stāsti. Nr. 12. 2010.g. jūlijs. www.ziemelustasti.lv
• Ticība dzīvei pirms nāves// Ziemeļu Stāsti. Nr. 7. 2010.g. aprīlis. www.ziemelustasti.lv.
• Konstruksjonsgrammatikk – hva har du å gi oss? / Systematisk, variert, men ikke tilfeldig. Antologi om norsk som andrespråk i anledning Kari Tenfjords 60-årsdag. (Johansen m.fl. ed.) Oslo: Novus forlag, 2010. Šajā rakstā lasītāji tiek iepazīstināti ar konstrukciju gramatiku un tiek iztirzāts, kā tā būtu izmantojama otrās valodas pasniegšanā un apguves studijās
• Pa sarežģītajām takām. (pēcvārds)//Hamsuns, Knuts. Pa aizaugušām tekām. tulk. Konstantīns Raudive. Rīga, Mansards, 2009. 179. –191.lpp.
• Språkdidaktikk for de små grå. // Banebryter og brobygger i andrespråksfeltet (Carlsen, C. et al. (eds.), Oslo: Novus forlag, 2008. Izmantojot konkrētus norvēģu valodas mācīšanas piemērus, es šajā rakstā prezentēju valodas mācīšanas metodi Thinking Approach, kuru izstrādajis Aleksandrs Sokols. 
• Ibsena valodas attīstība//Henriks Ibsens 1. grāmata Rīga: Norden AB, 2006. 566.-568. lpp.
• Latvijas un Norvēģijas saskares iezīmes//Stēnersens E., Lībeks Ī. Norvēģijas vēsture. Rīga: Norden AB, 2005. 181.-190. lpp.
• Valsts valoda un izloksnes Norvēģijā un Latvijā//Latvijas Vēstnesis 2004. gada 18. jūnijs.
• Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs// Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. 15.-24. lpp. Norsk drama og dens fortolkning i Baltikum // Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs. Rīga: Norden AB, 2004. 25.-31. lpp. Norwegian Drama and its Interpretation in the Baltic States // Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs. Rīga: Norden AB, 2004. 32.-40. lpp.
• Starp Ibsenu un Fosi jeb norvēģu 20. gadsimta teātris un dramaturģija// Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. 353.-367. lpp. From Ibsen to Fosse or 20th Century and Norwegian Theatre and Drama// Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (sast. S. Karkonens-Svensons). Rīga: Norden AB, 2004. 368.-382. lpp.
• Latgaliešu rakstu valoda un jaunnorvēģu valoda sociolingvistiskā skatījumā.//Valoda 2003 – Valoda dažādu kultūru kontekstā. Daugavpils, DU Saule 2003.
• Citvalodu īpašvārdu atveide latviešu valodā//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 13.-36.lpp.
• Valodas Ziemeļvalstis//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 37.-42. lpp.
• Norvēģu īpašvārdu atveide//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 122.-282. lpp.
• Zviedru valoda Somijā un Olandē//Dāņu norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide. Rīga: Apgāds Norden AB, 2003. 421.-430. lpp.
• Kas Norvēģijā bija pirms Ibsena//Karogs. 2000.g. augusts. 180-197.lpp.

Citi ar rakstīšanu saistīti darbi

• Ar Latviju un Lietuvu saistītu rakstu redaktors un autors Lielajā norvēģu enciklopēdijā.

Vai Tev ir kādi jautājumi par mani vai manām interešu jomām? Vai vēlies, lai es palīdzu ar tulkošanu vai izstrādāt mācību materiālus? Varbūt vēlies kopā ar mani mainīt pasauli vai arī vienkārši pateikt čau? Liels vai mazs – droši ar mani sazinies! Valodas ir mana sirdslieta un viena no to labākām īpašībām ir tā, ka tās mūs vieno. 

snorreks@gmail.com, +371-29632227, +47-40232132

Facebook || Twitter || LinkedIn