2009. gadā apgāds Mansards izdeva Knuta Hamsuna grāmatu “Pa aizaugušām tekām” Konstantīna Raudives tulkojumā. Es pirms jaunajam izdevumam biju tulkojumu sastatījis ar oriģinālu un arī uzrakstījis eseju par grāmatu. Grāmata vēl ir pārdošanā gan Nice Place Mansardā, gan internetā. Šajā grāmatā varat staigāt pa Knuta Hamsuna takām. Lai gan daudzu latviešu grāmatplauktos atrodami Hamsuna darbi, un jūs jau droši vien neesat izņēmums…
Category: Ziemeļvalstis un Baltija
Šis raksts tapa 2003. gadā, balstoties uz referātu konferencē, kuru rīkoja Daugavpils universitāte. Agrāk teksts ir publicēts rakstru krājumā “Valoda 2003 – Valoda dažādu kultūru kontekstā”. Daugavpils, DU Saule 2003, 56.–62.lpp Latviešu un norvēģu valodai ir kopīgs tas, ka abām valodām ir pa divām rakstu valodām – latviešu literārā valoda un latgaliešu rakstu jeb literārā valoda un būkmōls un jaunnorvēģu valoda…
Šis teksts pirmo reizi tika publicēts kā pēcvārds grāmatā Norvēģijas vēsture (autori: E. Stēnersens E., Ī. Lībeks), kuru 2005. gadā izdeva apgāds Norden AB, (181.–190. lpp.) Tā kā pats neeesmu vēsturnieks, tekstu pārskatīja vēstures doktors Juris Goldmanis. Pēdējos desmit gados daudz kā vairāk noticis, bet teksts, iespējams, tomēr varēs sniegt ieskatu par laiku līdz 2005. gadam Pirmoreiz iznāk Norvēģijas vēsture latviski, tādējādi atzīmējot Norvēģijas valstiskās…
Nenāc ar visu patiesību, nenāc ar jūru, kad man slāpst, nenāc ar debesīm, kad lūdzu gaismas, bet nāc ar stariņu, rasas lāsi, pārsliņu, tāpat kā putni līdzi nes pilienus no peldes un vējš – sāls graudiņu. Ūlavs H. Heuge Kom ikkje med heile sanningi, kom ikkje med havet for min torste, kom ikkje med himmelen når eg bed um ljos,…
Vislielākais klusums ir tad, kad tūkstošiem cilvēku vienlaikus klusē. Neparastums līdzinās ar to, kas valda, tūkstošiem cilvēku kopā dziedot, skrienot vai dejojot. Varbūt pat lielāks neparastums. Pūlis stāvēja abpus ielas. Mēs ar diviem klasesbiedriem bijām uzrāpušies uz transformatora kastes uz Tollbūdgātas ietves. Garām lēnām slīd ekipāža, kas devusies no Karaļa pils ceļā uz Akešhūsas cietoksni, kura pagrabā greznais zaļais zārks…
Dzīvoju pilsētā, kur bieži līst. Taču laika apstākļiem piemērotu drēbju man tikpat kā nekad nav. Lietus laikā pielijušiem matiem pa ceļam uz universitāti eju cauri Bergenas iepirkšanās centram, lai vismaz uz pāris minūtītēm pabūtu sausumā un siltumā. Bieži vien uz sola iepretim kancelejas preču veikalam sēž divi veči, uz kuriem neuzkrītoši noskatos. Abiem gadu astoņdesmit. Abu sejas liecina par bagātu…
Man ir cigārkastīte. Zem vāka ar sarkanu samtu iekšpusē kopš mazotnes kā dārgumus glabāju īpašās mantiņas. Tur ir manas vecvecmāmiņas melnā dziesmu vācelīte – burtnīca, kurā zīmulis glīti jo glīti pirms simts gadiem iemūžinājis vārdus dziesmām, kuras dziedāja manas omes vecāki, sanākot kopā. Tur glabājas arī mana vectēva 1928. gada sudrabmedaļa boksā no nacionālajām sacīkstēm junioriem, kā arī viena sudraba…
Pēcvārds Tarjeija Vēsosa grāmatā “Ledus pils” (Is-slottet), Nordisk, 2013 Devītā klase. Rīt man ir jaunnorvēģu valodas eksāmens. Abi mūsu kaimiņi ir skolotāji un bieži man palīdz ar mājasdarbiem, rosina manī interesi par valodu, literatūru un sabiedrību. Tādi forši papildus vai bonusa vecāki savā ziņā. Iepriekšējā vakarā es pajautāju viņiem, kā lai labāk sagatavojos eksāmenam. Kaimiņš Sveins man iedod „Ledus pili”,…